Iesaki rakstu: 
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Atļaušos atbildēt, kāpēc es negribu Krievijas armiju Latvijā. Pirmkārt, es neattiecinu nepatiku pret pastāvošo varu uz Latvijas valstiskumu. Skaidrs, ka iedzīvotāji, kurus esošais režīms pazemojis, spaidu kārtā nopotējis, izputinājis, iedzinis trūkumā, diskriminējis etniskās piederības un uzskatu dēļ, kuru bērnus grib izkropļot, no sirds ienīst valsti kā politisku organizāciju. Saprotot suverenitātes iluzorumu, ļaudis līdztekus neieredz arī aiz pašmāju vagariem stāvošos kolektīvos Rietumus.
Varneši ar likuma spēku reglamentē ļaužu viedokli un sadzīvi. Represijas pret politiskajiem aktīvistiem un protesta akciju bezjēdzība atņēmušas pilsoņiem ticību valstī kaut ko izmainīt saviem spēkiem, tālab cerība tiek likta uz iejaukšanos no ārpuses. Uz esošā posta fona inkorporācija Krievijā vairs nešķiet biedējoša. Tomēr citviet tautas prot par sevi pastāvēt, arī atrodoties ES un NATO. Vēlēšanas pagaidām nav atceltas, un rudenī, atlaižot Saeimu un atbalstot esošo opozīciju, latvji var sākt ķepuroties laukā no ķezas.
Otrkārt, es neraugos uz Krievzemi caur rozā brillēm. Kaimiņvalstī, kopumā ņemot, ierindas cilvēkam dzīve ir sūrāka, it īpaši ārpus Maskavas. Antivakserus kristī par ārzemju aģentiem, bet sociālā nevienlīdzība un netaisnība ir kliedzoša. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Latviju dēvē par mazo Krieviju. Turklāt nedod, Dievs, “aizskart” činavnieku. Tāpat neaizmirsīsim par “perspektīvām” papildināt “lielgabalu gaļu” Ukrainas frontē.
Jā, Krievijā “krāniņus” nost negriež, un sodomija oficiāli nav godā celta. Tomēr Kremlim ir vairāki torņi. Šobrīd Putins uztur līdzsvaru starp liberāļiem un nacionālpatriotiem. Taču “tumsas valdnieks” nav Nemirstīgais Kaščejs. Kas notiks, kad Vladimirs Viltīgais aizies aizsaulē? Jukas kodollielvalstī neko labu nesola. Ja pie teikšanas nāks liberasti, visa veida perversijas Krievijā vienā mirklī uzplauks baisā krāšņumā. Alternatīva ar lielkrievu ģeržimordām pie šprices novedīs pretējā grāvī.
Treškārt, kas nez kāpēc paliek aizkadrā, – Krievijas armijas ienākšana nozīmēs karu. Diemžēl visvairāk cietīs vienkāršie ļaudis, jo vadīkļi aizmuks vai “pārmetīs kažoku otrādi”. Karadarbībā ies bojā milzīgs skaits cilvēku, vēl vairāk kļūs par invalīdiem, tiks sagrauti mājokļi, zaudēta iedzīve, ļautiņi paliks bez iztikas avota. Grūti aprakstīt visas karalaika likstas. Tikai ārprātīgais var kaut ko tādu vēlēties.
Ja Krievijai izdosies sagrābt Baltiju, sekos tīrīšanas. Neizslēdzu atkārtotu Baigo gadu. Atriebjoties par pašreizējās varas īstenoto krievu pazemošanu, “atbrīvotāji” diez vai dikti šķiros “gansus” labajos un sliktajos. Vienlaikus barbarisms pret krieviem tuviem pieminekļiem tiks “atalgots” analoģiski. Latvju nacionālā simbolika un senču zīmes kļūs tabu. Prātvēderi uzzinās, kā patiesībā izskatās koloniālā pārvalde, kad visās iestādēs un sfērās komunikācija notiks krieviski.
Krievu tanku gaidītāji itin drīz pārliecināsies, ka visas pārciestās kara šausmas un vēlāko represiju mokas, ticot gaišākai nākotnei, bijušas veltas. Nabagi kļūs vēl beztiesīgāki, bet bagātnieki piekops “bezpriģelu”. Amatpersonas un kolaboranti gozēsies neaizskaramības saulītē. Tumsoņas ik pa laikam uzspiedīs “glābējpotes”, maskas un cimdus. Mutes palaidējus bāzīs tuptūzī. Es ceru, ka Krievijas armija NEienāks Latvijā un iepriekšminētais nekad nenotiks.
Pievērsu uzmanību vēlēšanu boikota propagandista Florena piekabinātajam “OK” Rieksta garadarbam. Šāds reveranss Krievijas karaspēka palīgā saucējam stiprina manas aizdomas, ka boikotētāji pēc principa “jo sliktāk, jo labāk” darbojas Kremļa interesēs. Lai gan varbūt vienkārši pilda “mušpapīra” lomu.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Valsts
https://t.me/mainampasauli/16566
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.