Jaunos airBaltic padomes locekļus nosaucis vienpersoniski Augulis
B. Rulle11.01.2011.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Visi trīs pirmdien nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionāru sapulces ieceltie uzņēmuma padomes locekļi – Santa Glāzniece, Gints Kiršteins un Raitis Tukāns, kuriem jāpārstāv valsts kapitāla intereses, amatos nonākuši ar tiešu satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) svētību. Nekāda ministrijas kā airBaltic kapitāla daļu īpašnieces rīkota profesionāļu atlase neesot notikusi, un visus trīs kandidātus airBaltic padomei neilgi pirms akcionāru sapulces nosaucis ministrs, - to Pietiek atzina ar jauno airBaltic locekļu izraudzīšanos cieši saistīta amatpersona.
Tikmēr oficiāli ministrs noliedzis, ka tieši iesaistījies jauno airBaltic padomes locekļu meklēšanā. Tāpat Augulis noliedzis, ka par padomes locekļu kandidātiem konsultējies ar Ventspils mēru, ZZS „krusttēvu” Aivaru Lembergu.
Tomēr, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, tieši Lembergs bijis tas, ar kura gādību meklēti un vēl aizvadītajā nedēļā šaurā lokā saskaņotas kandidatūras valsts nominētie airBaltic padomes locekļu posteņiem.
Valdošās koalīcijas līderei – apvienībai Vienotība nekāda ietekme uz jauno valsts interešu pārstāvju kandidatūru izvēli airBaltic padomei nav bijusi. Koalīcijā šis jautājums vispār nav ticis diskutēts.
Pietiek arī zināms, ka kā pirmais jaunajiem airBaltic padomes locekļiem dots uzdevums tikt skaidrībā par airBaltic preču zīmēm, kas nonākušas lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam piederošās SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) īpašumā un ieķīlātas Latvijas Krājbankā.
No jaunajiem valsts kapitāla pārstāvjiem tiekot gaidīts, lai viņi ministrijai sagatavotu priekšlikumus par tālāko rīcību – vai valstij kā airBaltic lielākajai (52,6%) īpašniecei jātiesājas par preču zīmju atgūšanu lidsabiedrības īpašumā vai tomēr jārod cits risinājums. Līdz brīdim, kamēr vērtējumu par konflikta risinājumu ar airBaltic preču zīmēm sniegšot jaunā padome, SM nekādas darbības neveikšot.
Tiešākā saikne Lembergam ir ar jauno padomes locekli Glāznieci, kura, iespējams, tiks apstiprināta arī airBaltic padomes priekšsēdes amatā. Viņa līdz šim strādāja firmā LSF Holding, kurā 50% akciju pieder Lemberga bērniem – Līgai un Anrijam. Glāzniece ar Lembergu saistītu personu aprindās tiek raksturota kā ļoti laba, profesionāla juriste.
To, ka konflikta risināšana saistībā ar airBaltic preču zīmēm ir viens no padomei dotajiem uzdevumiem, Pietiek atzina arī pati Glāzniece. No konkrēta viedokļa, kā tieši tas būtu jādara, viņa atturējās, norādot, ka tikai nupat kļuvusi par airBaltic padomes locekli.
Pēc Pietiek jautājuma, vai viņa var pateikt, kurš viņu aicinājis kļūt par airBaltic padomes loceklis, Glāzniece paziņoja, ka esot aizņemta un viņai neesot laika sarunai.
Tas, ka visas airBaltic preču zīmes - airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles – ieķīlātas par labu bankai, atklājās pērnā gada nogalē. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) toreiz pieļāva, ka valsts varētu tiesāties par ieķīlāto preču zīmju atgūšanu airBaltic īpašumā, tomēr nekāda konkrēta rīcība ne no premjera, ne ministra, ne SM puses līdz šim nav sekojusi.
Pēc Pietiek ziņotā, 16.decembrī Komercķīlu reģistrā bija iegrāmatots darījums, kas liecināja, ka Flika un BAS dotās komercķīlas (formāli divu) apjoms pieaudzis no 18,27 līdz 31 miljonam latu, ķīlas sniegtas aizņēmumiem Latvijas Krājbankā un tās īpašniecē – Lietuvas bankā Snoras, kura pieder krievu miljardierim Vladimiram Antonovam. Tajā pašā dienā par 50% BAS īpašnieku bija kļuvusi Bahamu salās reģistrēts fonds Taurus Asset Management Fund Limited, kuru pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns.
Neilgi pirms šī darījuma Antonovs bija vizītē Latvijā un tikās ar Lembergu un viņa dēlu.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
