Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Jaunu Saeimu gaidot

Pēteris Apinis, Vienotības reklāmu apmaksātājs
25.09.2014.
Komentāri (46)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vidējais latvietis no reālās telpas pārvācas uz virtuālo, viņš tur iepērkas, iemīlas, komunicē un nodzīvo mūžu. Līdzi viņam datorā ievācas visa viņa pasaule – gan vēlamā, gan nevēlamā, gan gaidītā, gan negaidītā.

Vidējam latvietim reizi pa četriem gadiem datorā līdzi ievācas vēlēšanas, kas tad nu tiek virzītas, reklamētas, apspriestas un analizētas. Vidējais latvietis tad dienā saņem politiķu diskusijas, Artusa Kaimiņa sarunu ar Andri Priekuli, bet naktī – Nila Ušakova satraukuma pilnu vēstuli no Kazahstānas ar aicinājumu Doma laukumā piketēt pret Parex, Citadeles un citu banku biznesiem.

Būtiska virtuālai pasaulei ir atziņa, ka izsakās visi, īpaši tie, kas ir pilnīgi nekompetenti, paši vēlēšanās nepiedalās, savas reklāmas avīzītes svešās pastkastēs nemet, uz plakātiem savus fotošopētos portretus neizvieto, balonus ar partiju uzrakstiem nepūš un virs uzvalciņa nevelk baltus T kreklus ar partijas loguci. Raksta autors pieder tieši pie šīs nekompetentās masas.

Raksta mērķis ir saprast, kāpēc pasākums kā upe virzas pretī ūdenskritumam, proti, vēlēšanu rezultātam, kur sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa ar partiju No sirds Latvijai kopā sanāk 51 balss Saeimā un Latvija 5. oktobra rītā pamostas citā realitātē.

Šāds Saeimas sastāvs izveido jaunu valdību, kurā ievērojams vairākums ir latvieši, kura rīkojas tikpat labi vai slikti kā pašreizējā, kura nemaina Satversmi un būtiskos likumus, bet vienkārši ir kaut kādā mērā ietekmējama no lielās kaimiņvalsts. Šādas valdības ministri godprātīgi lidināsies uz Briseli, no NATO un ES laukā nestāsies un savus darījumus veiks eiro naudiņās, nevis rubļos.

Šo ūdenskritumu lielā mērā nosaka divi aspekti. Vidējais datorā dzīvojošais latvietis neiet vēlēt. Ja nu viņš nejauši vēlēšanu dienā dietu garām vēlēšanu iecirknim, viņš tajā varbūt ieietu, bet oktobra pirmajā sestdienā nevienam datorā mītošam latvietim skola vai kultūras nams nav pa ceļam. Prognozējamā vēlēšanu aktivitāte būs 45-55%. Uz vēlēšanām dosies tie, kam revolucionārā pārliecība teiks – sliktāk par pašreizējo valdību nekas nevar būt.

Šobrīd mums ir vairāku kompāniju veiktas aptaujas, kas norāda dažādu partiju reitingus, vēlētāju solījumus balsot par šīm partijām. Aptaujās vēlētāji gatavojas balsot ar intensitāti 80% un vairāk, bet realitātē šādi skaitļi sasniegti netiks. Tādēļ katras partijas reitingam būtu jāpievieno koeficients.

Vislielākais koeficients? Vismaz ar 0.9 jāreizina vēlētāju skaits Ingunas Sudrabas partijai. Kā ārsts varu Jums izstāstīt, ka tas, kas attēlots šīs partijas simbolikā, ir dibens. Nu, katrā ziņā tā nav sirds, nu nemaz nav līdzīga.

Partijas No sirds Latvijai vēlētājs sirgst ar revolucionāru kāpšanu uz grābekļa, viņš jau ir balsojis par Reformu partiju, par Ivetu Griguli, tagad balsos par fotošopētu Ingunu Sudrabu. Visai labi atceros – tik gluda Inguna nebija pat divdesmit gadus atpakaļ.

Parex bankas atbildīgās amatpersonas Ingunas Sudrabas gaišajam tēlam nepielīp tas, ka viņa pilnīgi atklāti melo gan par savu saistību ar kaimiņvalsts specdienestu darbiniekiem, gan par saviem lidojumiem uz Maskavu privātās lidmašīnās, gan par savas partijas naudas izcelsmi.

Visai labs iznākums gaidāms arī Nacionālajai apvienībai. Es teiktu, ka 0.8 būtu korekts reizinātājs. Kaut Nacionālajai apvienībai atbalstītāju skaits ir krities, viņu vēlētājs uz vēlēšanām dosies. Manuprāt, arī ZZS vēlētājs – lauku cilvēks un pensionārs dosies pie vēlēšanu urnas, ja vien tā neatrodas tālāk par 5 kilometriem no dzīves vietas, jo degviela šādam pārbraucienam ir pārliecīgs izdevums salīdzinot ar ieguvumu – zīmodziņu pasē. Koeficientu es liktu 0.7.

Saskaņas vēlētājs ir noguris no mūžīgo solījumu un sasniegumu disonanses. Ušakovs, protams, ir izcils līderis, kurš ir nopircis vēlētājiem pašus dārgākos trolejbusus pasaulē par šo pašu vēlētāju naudu, bet vēlēšanu aģitācijā dominē vienkāršajam klausītājam nesaprotama nodokļu politika. Neskaidrs paliek arī jautājums – kuriem ukraiņiem Ušakovs ziedojis rīdzinieku naudu – tiem, kas karo par vai pret Ukrainas nedalāmību. Es domāju, ka Ušakova vēlētājs būs visai kūtrs vēlēšanu apmeklētājs, bet koeficientu 0.6 es liktu.

Uz vēlēšanām neies Vienotības vēlētājs – darbaspējīgais cilvēks, kurš vispār jau saprot stabilas valdības jēgu, saprot Vienotības padarīto un to, ka jaunpienācēji divus gadus muļļājas, pirms vispār aptver, kas Saeimā darāms.

Vienotībai šobrīd tiek piedēvēta neveiksmīga Citadeles pārdošana komplektā ar atpūtas braucienu uz Gruziju. Šobrīd Vienotību draudzīgi „sit” visi – kā konkurenti, tā prese, tā savējie. Vienotībai netrūkst atbalstītāju, bet, saglabājoties pašreizējam noskaņojumam, viņi 4. oktobri pavadīs ģimenē, datorā, vasarnīcā, laukos, ārzemēs, laivā, bet tikai ne vēlēšanu iecirknī.

Vienotības pašreizējā pozīcija ļoti atgādina Latvijas ceļa un Tautas partijas finišu. Patiesībā es ļoti ceru, ka Vienotība sapurināsies, uzrunās savus vēlētājus un tiks pāri 5% barjerai.

Ja nu kāds ir izlasījis līdz šai vietai, es iesaku pārdomāt – kādas partijas vēlēšanu aģitācijas aktivitātes viņš ir redzējis. Uz plakātiem, autobusu un mikroautobusu mugurām, ēkām, transporta pieturām Ingunas Sudrabas fotošopētā seja ir ievērojami biežāk redzama nekā visi pārējie Saeimas pretendenti kopā. Rodas iespaids, ka tas bizness, kas sponsorē Ingunu Sudrabu, ir vismaz 10 reizes lielāks par to, kas atbalsta, piemēram ZZS vai Nacionālo apvienību. Nu neticu, ka šī nauda nāk no godprātīgu latviešu ietaupījumiem.

Pie minimālās vēlētāju aktivitātes, saskaitot iespējamās balsis, ZZS kopā ar NA un Vienotību labākajā gadījumā sanāk nedaudz virs 50%, bet Saskaņai kopā ar No sirds Latvijai – nedaudz zem. Šādā gadījumā visvairāk vietu no šīs trijotnes būs ZZS, kurai tad nu nāksies iecelt savu premjeru. Pieļauju, ka šis premjers neko tādu nav sasapņojis ļaunākajos murgos.

Ja turpināsies drausmīgais Vienotības un citu varas partiju popularitātes kritums – situācija būs pretēja, un līdzīgas dilemmas priekšā nonāks cits mērs, cits premjera kandidāts. Viņš labi saprot, ka premjera darbs nav savienojams ar darbu brīvostā un labu algu.

Varbūt tomēr vidējam latvietim garlaikoti izstaipīties pie datora, piecelties, apaut kājas un aiziet līdz vēlēšanu urnai 4. oktobrī?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...