Iesaki rakstu: 
Jūs smiesieties, bet - Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas izstrādājums Ieva Jaunzeme joprojām nav spējusi nokārtot ierēdņa novērtēšanas eksāmenu.
Pēc nesekmīgās vērtēšanas 2019.gadā (kuras dēļ atkārtota novērtēšana tiek veikta šobrīd, nevis nākamgad, kā tam būtu jānotiek citos gadījumos) šogad viņai atkal bija jāstājas finanšu ministra Jāņa Reira (JV) izveidotās komisijas priekšā. Pirmajā kārtā ar asarām nepietika, lai atkausētu komisijas locekļu sirdis. Tādēļ I.Jaunzeme devās pēc palīdzības pie tikpat neveiksmīgās veselības ministres Ilzes Viņķeles (A/Par).
Tā sākumā centās pierunāt J.Reiru neduļķot stabilitātes ūdeņus un pat deva mājienus, ka varētu sarūpēt kaut kādu kompromitējošu informāciju. Tomēr šie argumenti nebija pietiekami spēcīgi, lai J.Reiram tos ietirgotu pret acu aizvēršanu attiecībā uz I.Jaunzemes nekompetenci.
Tāpēc I.Jaunzeme izdomāja vilkt laiku. Sākumā, neieradusies uz novērtēšanas otro kārtu, lūdza sev piešķirt 2 nedēļas laiku "sagatavoties". Pēc tam viņa nevarēja atrast laiku savā ārkārtīgi pārpildītajā grafikā, par ko brīnās pat pietuvinātākās VID amatpersonas - vismaz viņi I.Jaunzemi redz ļoti reti, sanāksmēs (kas notiek attālināti) viņas piedalīšanās pārsvarā izraisa slēptus smīnus, bet, ar ko I.Jaunzeme nodarbojas pārējā dienas daļā, ir mistērija.
Kad finanšu ministra pacietība sāka izsīkt, palīdzīgu roku atkal sniedza I.Viņķele, kura nopludināja I.Jaunzemei informāciju par plānoto ārkārtas stāvokli. Un burtiski nākamajā dienā I.Jaunzeme bija gatava novērtēšanas otrajai kārtai. Ar piebildi, ka ārkārtas situācijas dēļ ir "spiesta" lūgt novērtēšanas otro kārtu veikt attālināti.
Daudzi to nezina, bet visās reizēs, kad I.Jaunzeme videokonferencēs rada kaut cik kompetenta cilvēka iespaidu, viņai vienmēr (!) aizkadrā sēž vismaz viens zinošs cilvēks, kurš aizkadrā sniedz I.Jaunzemei nepieciešamās atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem.
Var tikai iedomāties, kā jūtas šīs augstākās VID amatpersonas, kurām jāslēpjas aiz ekrāna, jāraksta špikeri un jālabo I.Jaunzemes kļūdas tikai tamdēļ, lai VID priekšniece izskatītos "labi" valdības un Saeimas pārstāvju priekšā. Bet vēl grūtāk iedomāties, kā pašai I.Jaunzemei nav kauna to prasīt no saviem padotajiem.
I.Jaunzemei par nožēlu Finanšu ministrijā visi ir informēti arī par šo VID vadītājas "profesionālo noslēpumu", tamdēļ komisija nepiekrita I.Jaunzemes piedāvātajam variantam novērtēšanu veikt attālināti. Rezultātā vienīgais I.Jaunzemes glābiņš ir izdomāt jaunu iemeslu neierasties uz komisijas sēdi.
Varbūt tādēļ viņa šobrīd slēpj informāciju par daudziem ar Covid-19 saslimušiem VID darbiniekiem un ar tiem saistītām kontaktpersonām, lai arvien vairāk paralizēto VID darbību vēlāk, iespējams, izmantotu kārtējam attaisnojumam. Jo acīmredzot pašreizējai VID vadītājai pašas amats ir svarīgāks par visu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.