Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Administratīvā rajona tiesa Liepājā noraidīja bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora, ģenerāļa un par "viskija ģīmi" dēvētā Kaspara Podiņa sūdzību par viņam nelabvēlīga disciplinārlietas komisijas lēmuma atcelšanu.
Disciplinārlietu pret K.Podiņu ierosināja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pagājušā gada sākumā par lēmumu piešķirt 14,000 eiro prēmiju NMPP izmeklētājam Mārtiņam Saulem par degvielas tirgotāja Dinaz krimināllietas ietvaros konfiscēto 1,5 miljonu eiro ieskaitīšanu valsts budžetā.
Taisnības labad jāatzīmē, ka sākumā šo krimināllietu uzsāka un tās ietvaros ievērojamo summu arestēja daļai Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem pazīstamā Karīna Plaude, kura toreiz ieņēma VID Finanšu policijas (vēlāk iekļauta NMPP sastāvā) izmeklētājas amatu.
Tomēr K.Plaudes karjera Finanšu policijā aprāvās 2019.gadā, kad tika saņemta informācija par viņas, VID NMPP operatīvās daļas vadītāja Jāņa Borovika un VID NMPP izmeklēšanas daļas vadītāja Mārtiņa Kalniņa iespējamo iesaisti Olainfarm mantinieču karos Signes Balderes pusē.
Klīda baumas par iespējamu 100 000 eiro lielu kukuli, no kuriem 50 000 eiro it kā tika samaksāti, bet otru daļu S.Baldere esot atteikusies maksāt, jo pasūtījuma darbs netika paveikts.
Toreiz klīda baumas arī par K.Podiņa centieniem pret šo trijotni uzsākt krimināllietu par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa izmantošanu, bet I.Jaunzeme nevēlējās tik augsta līmeņa skandālu, tādēļ ar viņas lēmumu trijotne vienkārši tika aizrotēta uz citiem amatiem VID iekšienē.
K.Plaude kādu laiku pastrādāja VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldē, J.Boroviks tika pazemināts amatā par parastu VID NMPP operatīvo darbinieku, savukārt M.Kalniņš joprojām ieņem VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieka amatu.
Pēc K.Plaudes karjeras kritiena Dinaz krimināllietu pārņēma iepriekšminētais izmeklētājs M.Saule. Pa šo laiku Dinaz brīnumainā kārtā bija izcīnījis iespēju atgūt arestētos līdzekļus, savukārt M.Saule nebija tik elastīgs kā iepriekšējie lietas izmeklētāji, tādēļ arestētie 1,5 miljoni eiro 2021.gadā ar tiesas lēmumu nonāca valsts budžetā.
Par to VID NMPP vadība nolēma piešķirt M.Saulem vienreizēju prēmiju 14 000 eiro apmērā. Tā kā šādas summas izmaksa nevar tikt veikta bez VID ģenerāldirektores akcepta, tika saņemta I.Jaunzemes piekrišana, un VID grāmatvedība izmaksāja šo prēmiju.
Teikt, ka no ienesīgiem amatiem aizrotētā trijotne bija neapmierināta, būtu ļoti maigi. Visasāk savu neveiksmi pārdzīvoja K.Plaude. Daži saka, ka K.Plaude esot uzskatījusi, ka prēmija un aplausi Dinaz lietā pienākas viņai. Citi ir pārliecināti, ka prēmija ir štrunts salīdzinājumā ar iespējamo komisijas maksu par lietas izbeigšanu un arestētās naudas atgriešanu.
Lai kā tur arī nebūtu bijis, dažādi adresāti dažādās iestādēs sāka saņemt gan K.Plaudes, gan anonīmas vēstules un iesniegumus. Un, tā kā tajā laikā attiecības starp I.Jaunzemi un K.Podiņu jau bija sašķobījušās, I.Jaunzeme uz šo iesniegumu pamata 2022.gada sākumā uzsāka disciplinārlietu pret K.Podiņu.
Disciplinārlietas izskatīšanas laikā K.Podiņš paļāvās tikai uz to, ka lēmumu par prēmijas izmaksu apstiprināja pati I.Jaunzeme. Tādēļ nav brīnums, ka I.Jaunzeme pieņēma lēmumu sodīt K.Podiņu.
K.Podiņš lēmumu pārsūdzēja tiesā, bet aizstāvēja sevi tik švaki, ka tiesa nosprieda, ka šādu prēmiju viņam nebija tiesības izmaksāt un I.Jaunzemes piekrišana nav attaisnojums.
Pagaidām nav zināms, vai K.Podiņš pārsūdzēs sev nelabvēlīgo administratīvās instances tiesas lēmumu augstākas instances tiesā. Tikmēr klīst baumas, ka I.Jaunzeme vēlas atriebties savam agrākajam padotajam un gatavojas iesniegt prasību par 14 000 eiro piedziņu no K.Podiņa.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
