Jautājumi Ministru prezidentei par pasažieru vilcienu iepirkuma konkursa rezultātiem
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti04.07.2014.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Jaunu pasažieru vilcienu iepirkums ir viens no nozīmīgākajiem iepirkumiem, kas veikti visas mūsu valsts vēsturē. Ņemot vērā to, ka pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai pa dzelzceļu tiek regulāri piešķirtas nozīmīgas valsts subsīdijas – katru gadu vairāku desmitu miljonu apmērā, šī darījuma finansiālais segums veidosies ne tikai no sabiedriskā pakalpojuma izmantotāju veiktajām iemaksām, bet arī uz visu nodokļu maksātāju rēķina.
Tkas nozīmē, ka valdībai būtu ne tikai tiesības, bet arī pienākums pārliecināties un gūt pietiekamu apliecinājumu, ka šis darījums ir ticis veikts, maksimāli rūpējoties par valsts un sabiedrības interesēm, sevišķi ņemot vērā ar vilciena iepirkumu saistītos skandālus un pamatoti paustās bažas par šī procesa godprātīgu un kompetentu īstenošanu.
AS Pasažieru vilciens (turpmāk tekstā – PV) ir paziņojis uzvarētāju konkursā par jaunu pasažieru vilcienu piegādi Latvijai - no divu uzņēmumu piedāvājumiem: Stadler Bussnang AG par aptuveni 412 miljoniem eiro un Hyundai Rotem Company par aptuveni 284 miljoniem eiro PV par uzvarētāju ir atzinis par 128 miljoniem dārgāko Stadler Bussnang AG piedāvājumu, tādēļ šajā sakarā lūdzam Jūs atbildēt:
- Vai Jūs kā valdības vadītāja esat iepazinusies ar konkursa rezultātiem un apliecināt to pamatotību?
- amiesniegt tos dokumentus, balstoties uz kuriem, Jūs sniedzat mums šādu apliecinājumu.
- Kāds ir pamatojums izvēlei – no diviem piedāvājumiem, kuri abi bija kvalificēti kā konkursa prasībām atbilstoši (tātad visas konkursa prasības, arī tehniskās, bija izpildītas), tika izvēlēts piedāvājums, kurš ir nozīmīgi dārgāks? Lūdzu iesniegt tos dokumentus, kas Jums apliecina šādas izvēles pamatotību?
- Ja šāda pietiekoša apliecinājuma nav Jūsu rīcībā, vai Jūs lūgsiet atbilstošās kompetentās iestādes izmeklēt šo darījumu un sniegt savu atzinumu par tā pamatotību?
- Ja nozīmīgi dārgākā piedāvājuma izvēle tiek pamatota ar konkurenta piedāvājuma neatbilstību tehniskajām prasībām, vai esat pārliecinājusies, ka šādi apgalvojumi ir pamatoti? Vai tika lūgts un saņemts Hyundai kompānijas kompetents un izsmeļošs skaidrojums par šo, un kurš to izvērtēja?
- Lūdzam iesniegt dokumentus, balstoties uz kuriem, Jūs secināt, ka šāda izvēle iegādāties par 128 miljoniem eiro dārgākus vilcienus ir pamatota.
- Ņemot vērā, ka esošajos apstākļos ilgtspējīga PV darbība nav iespējama bez nozīmīgām, regulārām valsts budžeta subsīdijām, lūdzam sniegt Jūsu apliecinājumu, ka šī darījuma finansēšanai nebūs nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta, ņemot vērā, ka ekonomiskais ieguvums no vilcienu modernizācijas tiek lēsts 37 miljonu eiro apmērā 10 gadu laikā, savukārt, lai finansētu šo darījumu, ik gadu būs nepieciešami papildus 10 miljoni eiro, kas ir apmēram trīs reizes vairāk.
- Lūdzam iesniegt dokumentus, balstoties uz kuriem, Jūs dodat šādu apliecinājumu.
- Lūdzam sniegt Jūsu skaidrojumu, pievienojot konkrētu aprēķinu, kādā veidā, no kādiem avotiem tiks nodrošināts darījumam nepieciešamais finansējums
- Vai, lai to nodrošinātu, ir paredzēts samazināt PV paredzēto infrastruktūras maksu – cik lielā mērā un uz kā rēķina tā tiks kompensēta Latvijas Dzelzceļam (LDz) kā infrastruktūras uzturētājam? Balstoties uz kādu tiesību aktu normām, būs iespējams to īstenot, lai tas būtu tiesiski un pamatoti un nediskriminētu citus komersantus?
- Vai, lai to nodrošinātu, ir paredzēts izmantot LDz finanšu iespējas (finanšu resursus, garantijas, saistības, u.c.) – cik lielā apjomā un uz kā rēķina tas tiks īstenots?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
