Jautājumi par pandēmiju Krišjānim Kariņam

Gatis Mucenieks
19.10.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Ņemot vērā, ka Jūs kā valsts amatpersona vairākkārt savos izteikumos esat atsaukušies uz pandēmiju un/vai globālo pandēmiju, kā arī to, ka Jūs esat savu rīcību kā valsts amatpersona pamatojis ar pandēmiju un/vai globālo pandēmiju, tai skaitā Jūs 12. martā, pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas paziņojumu par Covid-19 globālo pandēmiju, esat sasaucis Krīzes vadības padomi, un ievērojot to, ka atsevišķu amatpersonu subjektīvi – tas ir objektīvi nepamatoti – izteikumi nav vērtējami kā oficiāli paziņojumi (kādi arī ir PVO ģenerāldirektora 2020. gada 11. marta izteikumi, jo 1) tajos viņš  oficiāli nevienā mirklī neapstiprina, ka Covid-19 infekcijas izplatība pasaulē ir sasniegusi pandēmijas slieksni un ka tā tiek izsludināta kā globālā pandēmija, 2) tajā viņš atklāti pauž: … mēs esam veikuši novērtējumu, ka COVID-19 var (vai varētu) raksturot kā pandēmiju, kas ir tikai un vienīgi emocionāls un spekulatīvs izteikums), lai Jūs objektīvi pamatotu un pierādītu, ka savā darbībā un izteikumos kā augsta valsts amatpersona neesat maldinājis Latvijas tautu un tās iedzīvotājus, neesat izplatījis dezinformāciju un neesat radījis Latvijas iedzīvotājos viltus stresu, šķelšanos un bailes, es Jūs lūdzu sniegt atbildi uz jautājumu:

- vai Jūs, objektīvi uzrādot atbilstošo starptautisko organizāciju (PVO vai ANO) oficiālus  rīkojumus, lēmumus vai citāda veida oficiālus dokumentus varat apstiprināt, ka pasaulē vai kādā no tās reģioniem pēdējo divu gadu laikā ir bijusi izsludināta pandēmija vai epidēmija?

Ņemot vērā 2021. gada 9. oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kurš skaidri ir pamatots ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu, ievērojot likuma atrunas principu: neviena valsts pārvaldes nozare nav augstāka par likumu, un neviena valsts amatpersona nedrīkst patvaļīgi un vienpusēji rīkoties ārpus likuma, un no tā Latvijas tiesību zinātnes izrietošo atziņu: publiskajās tiesībās atšķirībā no privāto tiesību principa “atļauts viss, kas nav aizliegts”, darbojas princips “atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu”. Valsts iestāde nevar pamatot savu rīcību ar to, ka tiesību norma neparedz attiecīgas rīcības aizliegumu. (Neimanis J. Publisko tiesību būtība. Ievads tiesībās. Rīga: zv.adv.J.Neimanis, 2004, 115.lpp.), un ņemot vērā vispārējo tiesību principu, ka neviena cilvēka nekādas tiesības nedrīkst būt ierobežotas balstoties uz jelkādiem hipotētiskiem pieņēmumiem, kā arī ievērojot to, ka Jūs neesat infektoloģijas vai epidemioloģijas jomas eksperts,  kā arī to, ka šī rīkojuma rezultātā ir nodarīts grandiozs kaitējums Latvijas tautsaimniecībai un Latvijsa tautai un tās tiesībām, lai pamatotu, ka dotais kaitējums ir attaisnojams ar objektīviem un pamatotiem faktiem, un lai Jūs pamatotu, ka Jūs un Jūsu vadītais ministru kabinets šajā situācijā nav rīkojušies patvaļīgi un subjektīvu aizspriedumu vai pieņēmumu vadīti lūdzu Jūs atbildēt uz jautājumu:

- Vai Jūs vai kāda no Jūsu padotībā esošajām ministrijām, objektīvi uzrādot atbilstošos dokumentus, uz 2021. gada 9. oktobri esat saņēmuši atbilstošās jomas eksperta oficiālu un objektīvu infekcijas slimības Covid-19 izplatības Latvijā novērtējumu, pamatojoties uz kuru, Jūs varat objektīvi un pierādāmi apgalvot, ka uz 2021. gada 9. oktobri infekcijas slimības Covid-19 izplatības apmēri un straujums Latvijā ir sasniedzis epidēmijas slieksni un ir vērtējams kā epidēmija.

Ikviena eksperta novērtējumi vai slēdzieni ir balstāmi tikai un vienīgi objektīvos, ar zinātnisko metodi apstiprināmos un pierādāmos faktos, kā arī ikviena parādība ir vērtējama pēc noteiktiem skaidri definētiem kritērijiem. Lai likumdevējs, ievērojot likuma atrunas principu un augstāk minēto tiesību zinātnes atzinumu “atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu”, varētu savu darbību pamatot šajos eksperta novērtējumos vai slēdzienos un parādību definējumu kritērijos šo novērtējumu, slēdzienu un definējumu noteikšanai jābūt skaidri atrunātai normatīvajos aktos.

Jautājums: vai jūs varat norādīt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikumu, rekomendāciju, instrukciju vai citu dokumentu kopumu, pēc kuriem vērtējams un definējams Latvijas Republikas epidemioloģiskais stāvoklis katrā noteiktajā laikā?

Ņemot vērā objektivitātes principu un tiesiskas valsts principu, neviena valsts iestāde, amatpersona, ministrs, tiesnesis u.t.t. nevar pamatot savu rīcību ar saviem vai jelkāda cita subjektīviem aizspriedumiem un pieņēmumiem, kā tikai un vienīgi ar autoritatīvi, objektīvi reāliem pamatojumiem, pierādījumiem un faktiem, tas ir – reāli pārbaudāmiem faktiem. Neviena tiesību norma nav skaidrojama patvaļīgi vai subjektīvi pēc kādas amatpersonas, tiesneša vai cita iestādes darbinieka subjektīvās sapratnes vai interpretācijas.

Es apliecinu, ka, ja man netiek sniegtas atbildes uz jautājumiem Latvijas Republikas Satversmes 104. panta kārtībā, pēc būtības un likumā noteiktajā laikā, es paturu tiesības ar savu iesniegumu vērsties administratīvajā tiesā, tai lūdzot uzlikt par pienākumu Jums atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, turklāt, tā kā saskaņā ar vispārējiem goda un cieņas principiem pienācīgas atbildes nesniegšana vai klusēšana ir necieņas izrādīšana, es paturu tiesības arī pieprasīt kompensāciju par cieņas un goda aizskārumu.

Seko mums