Iesaki rakstu: 
“Pie iepriekš pieminētajām prioritārajām nozarēm ir uzņēmējdarbības attīstība. Protams, lielā mērā tā balstās valsts politikā, tomēr arī novada līmenī ir iespējams sniegt savu atbalstu. Pirmkārt, tā ir attieksme un sadarbība ar mūsu uzņēmējiem, ieklausīšanās viņos, viņu vajadzībās, ko varam risināt lokāli. Otrkārt, ieguldījums uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībā, ko iespējams pašvaldības attīstībā neinteresēta, turklāt anonīma persona cenšas dažādā veidā bremzēt. Viens no šiem uzņēmējdarbības attīstības veidiem ir angāru būvniecība ražošanai, kam jau ir un arī nākotnē tiks piesaistītas investīcijas un kur ienāks jauni vai arī jau esošie novada uzņēmēji, kuri radīs darbavietas mūsu iedzīvotājiem.” Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods,“Līvānu novada vēstis”, Nr.4(225) 2023. gada aprīlis
Viedi un pravietiski vārdi. Piedurknē noslaucīju aizkustinājuma asaru un gandrīz noticēju.
Šis tā saucamais tautas priekšstāvis manu “mīlestību” pret sevi izsauca labu laiku atpakaļ, kad viņa vārds tika ierauts vairākos nesmukos notikumos, kuri itin jestri tika atspoguļoti dažādos masu saziņas līdzekļos. Te viņš, slēpdamies no novadnieku acīm, tumsas aizsegā steidzās uz Brocēnu mežiem, lai tiktos ar noslēpumainiem investoriem (https://jauns.lv/raksts/zinas/481931-atra-brauksana-aizdomiga-komandejuma-laika-iegaz-livanu-meru-vaivodu), te bīdīja pārgudras shēmas Līvānu pilsētas Ubaglīča mikrorajona ielu rekonstrukcijā (https://www.la.lv/vai-shema-livanu-gaume).
Bez šaubām punktu visam pielika pagājušā gada oktobra notikumi Līvānos, kad visi valsts mediji aizgūtnēm savas auditorijas informēja par Eiropas Prokuratūras veikto kratīšanu Andra Vaivoda mājās un darba kabinetā Līvānu domē (https://www.delfi.lv/news/national/criminal/1-8-miljoni-varetu-but-izkrapti-livanu-infrastrukturas-projektos-saka-eiropas-prokurors.d?id=54859758).
Labi, jūs teiksiet, kurš tikai mūsu valstī nav kratīts un pat spundēts būrī. Pat visvarenais piejūras oligarhs bija spiests pavadīt savu laiku uz cietuma nārām un skaitīt mušas uz kameras griestiem. Varētu minēt vēl veselu brigādi dažādu ļaužu, kuriem ik pa laiku ir gadījušās nesaprašanās ar dažādām struktūrām. Vienu izcilu menedžeri un labu cilvēku nupat jau apžēloja valsts prezidents.
Teikšu jums tā. Vaivoda kungs ir īpašs eksemplārs. Pārliecināts Latgales katolis, kā viņš sevi pasniedz, apvienojumā ar daudzkrāsainu, varavīkšņainu Alkatībai/Jā raksturīgu politisku morāli. Viņu “neiemīlēt” burtiski nevar. Es pat teiktu, ka “nemīla” no pirmā vārda un acu skatiena. Katrs no mums var pavisam vienkārši pārliecināties par viņa izcilību, par viņa īpašo vietu Latgales politikas debesjumā. Paldies Dievam, ka ir tāds pasākums kā Līvānu novada domes sēdes. Pa lielam tās ir pats objektīvākais informācijas avots. Tagad ir iespēja tās ne tikai noklausīties, bet pat noskatīties atkārtojumā. Iesācējam noteikti ieteiktu sākt ar 2023. gada 27. aprīļa domes sēdi (https://www.youtube.com/watch?v=0E2YIxYvrQE). Latviešu valodā ir tāds teiciens kā “mutiskā caureja”. Nevienam nav jāskaidro šī teiciena patiesā nozīme. Brīdinu, ka šajā konkrētajā gadījumā tā parādās savā visradikālākajā, visakūtajā formā.
Klausoties šo mēra priekšnesumu, reizi no reizes pieķer sevi pie domas, ka šim vīram taisnā zarna ir pa tiešo savienota ar muti. Lai Dievs un enģeļi apžēlo mani par šiem vārdiem! Tāds mēslu, vircas izvirdums nāk pār lūpām pāri, ka nevilšus pasprūk atzinības vārdi tiem drosmīgajierm un drošsirdīgajai, kuri ir uzdrošinājušies apsēsties ar šo kungu pie viena galda. Dāmas un kungi! Vēlētāji to novērtēs!
3Debates bija tiešām karstas. Mazskaitlīgā opozīcija bija garā stipra, bet izskatījās, lielākā daļa pozīcijas deputātu nesaprata, kurā vilcienā ir iekāpuši un uz kuru galapunktu dodas mašīnists. Tāds lūk, skats no malas!
Uvertīra ir beigusies. Ķeršos vērsim pie ragiem un mēģināšu noskaidrot, kādēļ šim kungam tāda interese un izpratne par uzņēmējdarbību. Uzsvēršu, ka, spriežot pēc pēdējā laikā piejamās informācijas, Vaivoda kungam īpašu interesi izsauc dažādu angāru, lielāku un mazāku, celtniecība dzimtajos Līvānos. Starp citu, noteiktās aprindās baumo, ka Vaivoda kungs ir lielākais speciālists valstī visos ar angāriem saistītajos jautājumos. Apēdis ir pudu sāls un daudzus pārus zābaku ir nominis, meklēdams pa visu valsti neskaitāmos investorus.
Biju ļoti, ļoti ieinteresēts, kas par putnu patiesībā ir šis vienas no mazākajām Latvijas pašvaldībām mērs. Kā teica senie latīņi, tad visi ceļi ved uz Romu. Manā gadījumā iestaigāta taciņa ved pie mana mīļā datora. Viens rokas vēziens, viens pirksta piesitiens, un tavā ekrānā ir visa pasaule. Plauksta viegli pārslīd pār klaviatūru, un acu priekšā parādās failu faili ar informāciju par šo kungu.
Mēģināšu būt objektīvs, tāpēc apsolu, ka izmantošu tikai publiski pieejamu informāciju.
Būtu tikai pašsaprotami, ja cilvēks, izbridis sūros uzņēmējdarbības brikšņus, būtu dzīvē dibinājis un vadījis dažādus uzņēmumus, kaut vai būtu nedaudz pastāvējis aiz letes kādā traktortehnikas veikalā. Būtu ieguvis pieredzi, guvis panākumus un dažreiz arī sāpīgi zaudējis. Cilvēks zinātu, ko elpo un no kā dzīvo paša bieži piesauktie uzņēmēji.
Sākšu ar vienkāršāko. Publiski pieejamajām valsts amatpersonu deklarācijām (https://www6.vid.gov.lv/VAD/VADData). Piejamie dati par Vaivoda kungu ir samērā nabadzīgi, bet zināmu kopainu un likumsakarības tie parāda.
Mūsu stāsta galvenais varonis, lai viņš man piedod dažas neprecizitātes, savu pirmo valsts amatpersonas deklarāciju iesniedza tālajā 2000. gadā. Iesāka ar 1980. gada VW Jetta, dzimtajām mājām un pāris hektārua lielu zemnieku saimniecību.
Kā jau kārtīgai latvju amatpersonai ierasts, viņa labklājība auga līdz ar kunga kāpšanu pa dienesta kāpnēm. Tika piepirkta zemīte, remontēta māja, un pa reizei apgūts arī kāds nieks no Eiropas naudas. Pavisam ikdienišķs stāsts. Tādi ir jebkurā vietā un jebkurā pašvaldībā. Valstī tādu ir kaudzēm!
Pētot mēra Vaivoda uzņēmējdarbības izpausmes, vienīgā saite ar tām ir mēram piederošā zemnieku saimniecība “Ievas”. Vismaz tā ir atspoguļots mēra amatpersonas deklarācijās. Darbība šajā jomā ir bijusi varen rosīga. Tik rosīga, ka datu bāzēs nevar atrast nevienu šīs zemnieku saimniecības gada pārskatu. Tik vien, ka dažās mēra Vaivoda valsts amatpersonas deklarācijās parādās dažādas summas, ko viņš deklarācijā uzrāda kā ieņēmumus no saimnieciskās darbības un komercdarbības. 2020. gada deklarācijā parādās 9687,37 eiro, bet 2021. gadā tiek uzrādīti 6478,79 eiro. Tas arī būtu viss, ja neskaita dažas pāris simtu latu lielas summas, kuras parādās vēl pāris gadsimta sākuma deklarācijās.
Pārējā laikā mēra Vaivoda uzņēmējdarbībā valda absolūts klusums, kā saka tāljūru zvejnieki, pilnīgs bezvējš.
Ir viena likumsakarība, sava veida firmas zīme. Mūsu “varonim” ļoti patīk runāt par uzņēmējdarbību, par dažādiem angāriem, kuros, pateicoties mēra spējai “ieklausīties uzņēmējos un viņu vajadzībās”, uzņēmējdarbība zels un plauks. Darbavietu Līvānos būs radīts vairāk, nekā visā pilsētā ir līvāniešu, ieskaitot pamatskolas audzēkņus un Otrā pasaules kara veterānus.
Kā domes sēdē stāsta opozīcijas deputāti un liecina dokumenti un kartes, tad mēra privātmājas pagalmā ir uzcelts pavisam svaigs angārs, kas pēc saviem izmēriem daudz neatpaliek no bēdīgi slavenā angāra Līvānos, kurš, kā lasītājiem zināms, ir radījis pastiprinātu Eiropas prokuratūras interesi.
Izteikšu tikai savu minējumu, ka varbūt tieši šajā celtnē, kuras izmēri kartē ir apmēram 24x12m, slēpjas Līvānu mēra pastiprinātā interese par dažādiem angāriem Līvānos. Bez šaubām manā rīcībā nav tādas informācijas, lai pateiktu, kurš cēla vai varbūt uzdāvināja mēram šo angāru. Arī savās amatpersonas deklarācijās mērs Vaivods ne ar pušplēstu vārdu nav pieminējis šo būvi. Pētot tās, nepaliek skaidrs, par kādiem līdzekļiem un kādam mērķim šī Rožupes mērogiem visnotaļ iespaidīgā ēka ir uzcelta.
Piemetināšu, ka tā nav vienīgā ēka, ko pēdējos gados ir uzcēlis Līvānu mērs. Pēc grūtas darbadienas domē atbraucis mājās, piepūtis vaigus, uzrotījis rūtainā krekla piedurknes un ar savām tulznainajām rokām ķēries pie instrumentiem. Šņiku, šņeku, un angārs ir gatavs! Māju teritorijā ir vēl vismaz divas ēkas, kuru celtniecība nekādi neatspoguļojas mēra Andra Vaivoda amatpersonas deklarācijās. Rodas iespaids, ka viņam tās ir nokritušas no debesīm vai arī tās par mūža ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībā ir uzcēlusi un uzdāvinājusi Līvānu tauta.
Likumsakarīgi, ka nevilšus rodas jautājums: vai tas, ka Andris Vaivods savā saimniecībā ir uzcēlis savu angāru, ir zemnieku saimniecībā “Ievas” radījis vairāk darbavietu? Nē taču!
Ko es gribu ar visu šo pateikt?
Pirmkārt, kā rāda Līvānu mēra Andra Vaivoda piemērs, tad pati par sevi angāru būvniecība nevienam nekādu labumu nenes. Ja nu vienīgi pašam angāra cēlājam.
Otrkārt, spriežot pēc pēdējo pāris gadu amatpersonu deklarācijām, mēra kungs kļūst arvien mazāk turīgs. Vēl 2020. gada deklarācijā bija minēti gan apmēram 8000 eiro lieli bezskaidras naudas uzkrājumi un liels skaits dažādu transportlīdzekļu, piemēram, 2014. gada izlaiduma automašīna VW Golf, 2007. gada izlaiduma traktors Valtra-6300, 1995. gada izlaiduma traktors John DEERE 6100. Tādus niekus kā 2001. gada izlaiduma traktors T30 un gandrīz 40 gadus vecs, aizvēsturisks vectēva laiku kombains Dronninborg D3000 pat nepieminēšu.
2021. gada deklarācijā no plašā transportlīdzekļu parka ir palicis tikai VW Golf, visas pārējās tehnikas vienības ir pazudušas bez pēdām. Gandrīz visas, bet par to mazliet vēlāk.
Nekādi darījumi, ienākumi par šo tehniku, kā jau ierasts, Andra Vaivoda amatpersonas deklarācijās neparādās.
Nebūdams liels traktortehnikas pazinējs, bet atkal pakustinot pirkstus un uzsitot pa taustiņiem, atradu dažādus piedāvājumus ar tāda paša veida traktortehniku gan šeit pat mūsu valstī, gan arī Rietumeiropā. Daži no atrastajiem piemēriem. Tāda paša gada traktors Valtra 6300 tiek tirgots, mazākais, par 30 000 eiro; 1995. gada izlaiduma traktors John DEERE 6100 ar frontālo iekrāvēju tiek tirgots par 25 000 eiro. Labi, varēju kļūdīties un ierakstīt nepareizu ciparu modelī, varbūt sludinājuma autors kā īstens lielceļa laupītājs grib izģērbt nabaga pircēju līdz pēdējai vīlītei un ielicis sludinājumā maksimuma cenu. Ierosinu nomest pa 10 000 eiro no katras traktorvienības. Summa vienalga paliks gana iespaidīga. Turklāt šī tehnika nav vienīgā, kura ir bez pēdām pazudusi no mēra Vaivoda deklarācijām.
Kā jau minēju, Vaivoda kunga amatpersonas deklarācijas traktortehnikas jautājumā dzelžaini klusē tāpat kā kaimiņu Kārļonkulis pensijas dienas vakarā, nokārtu galvu stāvot savas cienītās priekšā.
Visiem par prieku divi no šiem traktoriem John DEERE un T30 parādās kādas mēra Vaivoda atvases amatpersonas deklarācijā. Tāpēc izteikšu minējumu, ka arī cita tehnika ir dažādā veidā pārceļojusi pie tuvākiem vai tālākiem radiem.
Iepazīstoties tālāk ar šo sauso, bet interesanto lasāmvielu, rodas gluži netveramas sajūtas, ka kaut kas uz šīs pasaules ir mainījies. Līdz šim, pēc visa spriežot, skopais un taupīgais zemnieku saimniecības īpašnieks un amatu apvienošanās kārtībā arī Līvānu domes mērs pēkšņi ir kļuvis reti devīgs. Īstens Līvānu Ziemassvētku vecītis. Gan dāvina nekustamos īpašumus, gan apdāvina savu mīļoto partiju. Intuīcija saka, ka arī 2023. gadā mērs Vaivods būs tikpat devīgs pret sev mīļajiem. Process ir sācies.
Liekas, ka mērs Vaivods kā Holivudas filmā ir paveicis neiespējamo un atgriezies atpakaļ pagātnē. Sāka savu amatpersonas karjeru ar VW Jetta no tālā 1980. gada, nelielu zemnieku saimniecību un dzimto māju, izskatās, ka arī pabeigs savu karjeru ar VW Golf, dzimtajām mājām un tukšajiem kontiem.
Īstenībā biju sagatavojies rakstīt pavisam par citu tēmu, bet Līvānu domes 27. aprīļa sēde bija īpaša. Parādījās tik daudz jaunu tēmu, kuras pētīt, piemēram, mērs Vaivods un Liepājas cietums.
Par šo rakstu jāsaka paldies kādam opozīcijas deputātam, kurš sēdes laikā aizskāra šo interesanto mēra Vaivoda darbības šķautni. Lai saglabātu savu objektivitāti un nereklamētu šo kungu, šoreiz neminēšu ne viņa vārdu, ne uzvārdu. Paldies viņam par viņa mieru un pacietību!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
