Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par veselības jomu nemitīgi nāk dažādi paziņojumi – no Veselības ministrijas (VM) puses, ka viss ir kārtībā un galvenā problēma ir naudas trūkums, no pacientu puses, ka nekas nav kārtībā - ir rindas un zema veselības pakalpojumu kvalitāte, to arī apstiprina aptaujas, kur mazāk par pusi iedzīvotāju uzskata, ka valdība strādā atbilstoši iedzīvotāju interesēm, kas ir ievērojami mazāk nekā kaimiņvalstīs. Vēl krietni mazāk saskārušies ar kaut kādiem uzlabojumus veselības jomā.

Ar dažādiem paziņojumiem nāk klajā arī VM tiešās pakļautības iestādes – tādas kā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), kuru no šī gada vada sertificēta fizioterapeite Liene Cipule. Piemēram, http://veselam.la.lv/2018/05/10/no-1-junija-bus-jaskiras-no-56-eiro-ja-atros-izsauks-nepamatoti/. 1. jūnijs nav aiz kalniem, taču neviena dokumenta vai precīzāk Ministru kabineta lēmuma par šo jautājumu nav.

Nav skaidrs arī pamatojums, kādēļ iestāde, kas nevar nodrošināt atbilstoši sertificētu personālu, var atļauties celt kāda pakalpojuma maksu; drīzāk pacientiem būtu jāzina jau iepriekš, kas viņiem sniegs palīdzību, un arī paši NMPD mediķi neslēpj, ka medikamentu somās, izņemot baldriāna tabletes un padomju laika valokardīna tinktūru, faktiski nekā nav. NMPD ir hospitalizācijas plāns, taču nav nekādu citu kvalitātes kritēriju vai sistēmas, kā izvērtēt brigāžu darba kvalitāti.

NMPD vadītāja L.Cipule labākajās citu “profesionāļu” tradīcijās ir izsludinājusī konkursu uz NMPD direktora vietnieka - operatīvā darba vadītāja posteni, kas faktiski arī vadīs visu neatliekamās palīdzības darbu, tai pat laikā NMPD atrodot jaunas funkcijas un paplašinot NMPD darbu visos iespējamos virzienos. Tas liekas jocīgi ierobežota finansējuma apstākļos, kad būtu jākoncentrējas uz svarīgāko funkciju, nevis labākajās ierēdniecības tradīcijās mākslīgi jāuzaudzē vēl nezin cik papildfunkcijas.

Jāatzīmē, ka L.Cipulei jau ir vietniece NMP jautājumos un ir atsevišķas nodaļas, kas ar to nodarbojas, bet nav kvalitātes nodaļas vadītāja, kas liecina, ka šī darba joma dienestam nav īpaši aktuāla. Tāpat kā, pārkāpjot visus normatīvos aktus, veikt sociālos eksperimentus, mediķus liekot pie stūres operatīvajam transporta līdzeklim, nerēķinoties ar sabiedrības viedokli un nepārdomātu pamatdarba nodrošināšanu, kas jāveic NMPD. Iespējams, likt mediķiem arī uzmazgāt un uzslaucīt auto pēc lietošanas, - tā taču arī var ietaupīt?

Varbūt tāpēc pacients ar paaugstinātu spiedienu sastopas ar to, ka dabū glāzītē maģiskos pilienus vai pazemināt spiedienu tiek vests uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, kas var kļūt par vienu no spilgtākajiem dzīves pārbaudījumiem uz izturību un pacietību puses dienas garumā, turklāt beigās saņem rēķinu par medicīniskās palīdzības sniegšanu it kā ātrās palīdzības nepamatotas izsaukšanas gadījumā, - jo nomiris jau nav.

Faktiski šāda sistēma tiek apzināti veidota, lai iedzīvotāji un pacienti paciestos vai pārdomātu saukt NMPD vai vērsties pēc palīdzības uzņemšanas nodaļās, jo jēgas maz un izmaksas lielas, ģimenes ārsti ir pārņemti cīņā ar e-veselību un vērību pacientiem pievērš aizvien mazāk, bet speciālistu darbu faktiski neviens neuzrauga.

Tieši negatīvais iespaids par sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, apjomu, mediķu attieksmi un lielajām summām rēķinos ir rezultāts iedzīvotāju veselības stāvoklim, kurš pasliktinās gadu no gada, un nu jau katastrofai tuvojas bērnu veselības rādītāji. Pat Pierīgas ciematos ir liels pieprasījums pēc mobilo brigāžu jeb autobusu speciālistiem, jo normāli tie nav pieejami, kur nu vēl, ja vajag vairākiem bērniem no vienas ģimenes. Kas var būt svarīgāk nekā bērnu veselības aprūpe, kas it kā mūsu valstī visiem bērniem ir pieejama un bez maksas.

Eiropas Komisijas ikgadējā ziņojumā tiek atzīmēts: „Ir veiktas reformas veselības aprūpes sistēmā. Paredzams, ka veselības aprūpes finansējuma palielinājums ļaus atrisināt dažus piekļuves ierobežojumus, kas saistīti ar ikgadējiem pakalpojumu ierobežojumiem un ilgo gaidīšanas laiku. Tomēr veselības aprūpei paredzētais publiskais finansējums joprojām ir krietni mazāks par ES vidējo rādītāju, un vēl ir jāveic efektivitātes palielināšanas pasākumi, tostarp efektīvi preventīvie pasākumi, slimnīcu nozares racionalizēšana, primārās veselības aprūpes stiprināšana un kvalitātes vadības jautājuma risināšana.

Veselības rezultāti ir salīdzinoši vāji, un bažas joprojām rada jautājums par savlaicīgas piekļuves veselības aprūpei par pieņemamu cenu nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem. Lielais tiešo maksājumu īpatsvars un veselības aprūpes pakalpojumu sadalījums divos grozos (“pilnais” un “minimālais”) dažām grupām var samazināt piekļuvi un izraisīt negatīvus veselības rezultātus.”

Gluži gan nevar teikt, ka slimnīcas savā darbā neieved jauninājumus, piemēram, atkārtoti izmantojot vienreizlietojamās medicīnas preces, ko nenoliedz ne medicīnas personāls, ne slimnīcu vadība, jo ārstniecības tarifi ir tik mazi, ka nenosedz pat daļu no ķirurģiskām vai citām invazīvām manipulācijām, - atšķirībā no dāsni atmaksātā ambulatorā sektora un radioloģijas izmeklējumiem.

Tarifu pārskatīšana ir minēta valdības rīcības plānā, taču tas ir ielikts atvilktnē, jo formāli par visiem darbiem ir atskaites vai pārcelti termiņi, kas nu jau būs pēc vēlēšanām. Izmisīgie A.Čakšas aicinājumi nelietot vienreizējās lietas atkārtoti izskan kā saucēja balss tuksnesī, jo tas, kas reāli notiek ārstniecības procesos slimnīcās, netiek kontrolēts ne no vienas puses, un viss tiek atstāts pašu sabiedrību ar ierobežoto atbildību (SIA) vadības rokās, - tādas vadībā A.Čakša nemaz ne tik sen bija pati.

Veselības nozares budžets ir vairāk par 1 miljardu eiro, bet nu jau izskatās pēc kārtējā čika ministres A.Čakšas rokās, līdzīgi kā e-veselība, kur ar nepacietību atliek vien gaidīt 1. jūliju, kad sāks strādāt brīnumaini salabotā e-veselības sistēma, ko par sistēmu gan nosaukt ir grūti. Tā faktiski sastāv no diviem elementiem – e-receptes un eidarba nespējas lapas, jo, kā izrādās, pat analīzes laboratorijas turpina sūtīt e-pasta formātā, nevis dārgajā IT sistēmā...

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...