Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Septembra otrajā pusē Jelgavas pašvaldības policijas atskurbtuvē pabijušais Olaines policijas inspektors, majora dienesta pakāpē esošais Aldis Anhalts pēc šiem vētrainajiem notikumiem no amata pienākumiem nav atstādināts un turpina „darbu”.

„Par šo gadījumu ir ierosināta disciplinārlieta, un tiek lemts par piemērojamo disciplinārsodu. Persona nav atstādināta no amatu pienākumu pildīšanas,” – tas ir viss, ko vēlas apliecināt Valsts policijas vadība.

Kā liecina neoficiāla informācija, policists bijis pietiekami smagā reibuma stāvoklī, lai kārtīgi jandalētu un traucētu sabiedrisko mieru tik huligāniski, ka ievietošana izolatorā bijusi vienīgais iespējamais risinājums.

Sākotnēji A. Anhaltu pašvaldības policisti vienkārši ievietojuši sava busiņa aizturēto personu „būrī”, taču tas apskurbušo policijas majoru nav apturējis, - viņš draudējis ar savu dienesta apliecību, mēģinājis pašvaldības policistus „motivēt” citādā veidā, beigu beigās centies atlauzt busiņa durvis.

Taču, neraugoties uz notikušo, žūpa tagad rūpējas par sabiedrisko kārtību un no dienesta pienākumu pildīšanas nav atstādināts. Ar ko skaidrojama šāda vadības iecietība, skaidrots netiek.

Taču neoficiāli zināms, ka paviesošanās atskurbtuvē ir tikai niecīga epizode policista krāšņajā biogrāfijā. Savulaik viņam saistībā ar pārmērīgu aizraušanos ar azartspēlēm pat atņemta valsts noslēpuma pielaide, taču to viņam izdevies atgūt.

Tomēr pēc daudzām sūdzībām saistībā ar iespējamu informācijas tirgošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un citiem pārkāpumiem A. Anhalts ticis aizrotēts no Jelgavas kriminālpolicijas uz policiju Olainē.

„Tāpat te savu sīko biznesiņu mēģina taisīt, staigā pa kabinetiem, regulē lietas un uzvedas kā saimnieks. Ir cilvēki, kas apgalvo, ka tieši viņš savulaik bijis Jelgavas tirgus andelmaņu „jumtotājs”,” Pietiek apliecina kāds informācijas avots.

A. Anhalta oficiālie ienākumu avoti pērn ir bijuši šādi:

Ienākumu gūšanas vieta (avots) – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs komercreģistrā un juridiskā adrese; fiziskās personas vārds un uzvārds     Ienākumu veids            Summa            Valūta

Valsts policija, 90000099040, Latvija, Rīga, Čiekurkalna 1. līnija 1/4 Alga    16340.07            EUR

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "FURORS", 40003171152, Latvija, Rīga, Brīvības iela 186           -           5208.10           EUR

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "JELGAVAS BALTIE KREKLI", 43603014084, Latvija, Jelgava, Lielā iela 19A         Alga    605.59 EUR

'VSAA (BUDŽETA MAKSĀJUMI)', 90001024113, Latvija, Rīga, Lāčplēša iela 70A            Pabalsts           4729.90           EUR

Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs, 90001834903, Latvija, Rīga, Čiekurkalna 1. līnija 1/1        U.c. ienākumi 254.00 EUR

Akciju sabiedrība "Citadele banka", 40103303559, Latvija, Rīga, Republikas laukums 2A       Procenti          0.68     EUR

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...