Jelgavas pašvaldība paklusām mēģina iznīcināt mūsu skolu
Jelgavas 2. pamatskolas vecāku padome31.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mūsu pilsētā izveidojusies situācija, ka tiek plānots reorganizēt skolu tīklu. Visvairāk šīs jautājums skar trīs Jelgavas skolas: Jelgavas 2.pamatskolu, Jelgavas 6.vidusskolu un Spīdolas Ģimnāziju.
Jelgavas pilsētas dome pasūtīja SIA “Dynamic University” izstrādāt “Jelgavas pilsētas izglītības attīstības stratēģiju 2019.-2025.gadam”. Tas ir konsultāciju uzņēmums, kas piedāvā profesionālu atbalstu un nodrošina stratēģiskas konsultācijas izcilības sekmēšanā, pārmaiņu vadībā un partnerību veidošanā Latvijā un citviet Eiropā.
Tā rezultātā Jelgavas pilsētas dome un Jelgavas izglītības pārvalde piedāvāja izskatīt tikai divus variantus, - tie bija tā saucamais plāns A un plāns B. Īsumā piedāvātie varianti: “A” - atstāt Jelgavas 2.pamatskolu savās telpās Sarmas iela 2, Spīdolas Valsts Ģimnāziju pārcelt uz Jelgavas 6.vidusskolas telpām, kā rezultātā tiek reorganizēta Jelgavas 6.vidusskola. “B” plāns paredz savienot Jelgavas 2.pamatskolu un 6.vidusskolu, un pārcelt 2.pamatskolu uz 6.vidusskolas telpām. Līdz ar ko Spīdolas Ģimnāziju pārcelt uz mūsu skolas ēku!
Detalizēto dokumentu vietā no pašvaldības tika saņemta tikai īsa prezentācija ar attēliem. Pētījums pašvaldībai izmaksāja 26 000 eiro!
Šajā pētījumā svarīgākais jautājums ir tas, ka Jelgavas skolās ir daudz brīvu vietu, no kurām 600 ir mazākumtautību skolās. No tām aptuveni 500 brīvu vietu ir Jelgavas 6.vidusskolā, kura atrodas pilsētas nomalē (aptuveni 5km no Jelgavas centra), aptuveni 200 vietu Jelgavas 2.pamatskolā, arī 200 vietu 5.vidusskolā. Spīdolas Ģimnāzijā pašlaik ir 502 skolnieki, ēkā kur tagad izvietota skola ir vecās partijas ēkā, kura ir paredzēta tikai 280 skolēniem. Savā priekšvēlēšanu kompānijā pilsētas mērs A.Ravinš un Zāļo un Zemnieku partija apsolīja uzcelt Spīdolas Ģimnāzijai jaunu ēku, bet līdz šim brīdim tā arī nav realizēts un pēc mūsu informācijas nav plānots realizēt!
Gan vecāku sanāksmē, gan masmēdijos Jelgavas pilsētas izglītības pārvalde un mūsu mērs uzstāj uz varianta B realizāciju. Mēs nesaprotam - kādēļ ir jāslēdz mūsu skola? Mums pašlaik skola ir aizpildīta par 82 %, un ir tendence augt, piemēram, pēdējā gada laikā +21 skolēns!
Mums radās jautājumi, uz kuriem līdz šim tā arī neesam saņēmuši atbildes:
- Kāpēc ir skatīts tikai variants B, nemaz skaidri neargumentējot? Kaut arī piedāvāts A!
- Kāpēc nav izpildīts solījums un nav uzbūvēta jauna ēka Spīdolas Valsts Ģimnāzijai?
- Kāpēc nav organizēta publiska apspriešana?
- Kāpēc netika uzklausīti citi vecāku konstruktīvie argumenti un piedāvājumi?
- Mums kļuvis zināms, ka pastāv vairāki stratēģijas varianti, kurus Jelgavas Dome noklusē. Kāds tam ir iemesls?
- Kāpēc tiek reorganizēta tieši lielākā mazākumtautību skola? (Skolai nav grūtību mācīties bilingvāli un tuvākajā laikā pāriet uz valsts valodu, ko paredz MK noteikumi, tāpēc runa nevar iet par valodas jautājumiem.)
- Kāpēc lēmums Izglītības pārvaldē ir jau pieņemts, kaut plānu izstrāde vēl nav pabeigta?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
