JKP piedāvā aizkulišu darījumu: ostu „iztīrīšanu” un Eglīti valsts sekretāra amatā pret komisijas vadītāja vietu Nemiro un ministra amatu Vitenbergam
PIETIEK30.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ostu „iztīrīšana” no Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) nevēlamiem cilvēkiem un no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka vietas „aizrotētā” Ērika Eglīša atgriešanās jau valsts sekretāra amatā apmaiņā pret Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja vietu Ralfam Nemiro un ekonomikas ministra amatu Jānim Vitenbergam, - šādu krīzes laika aizkulišu darījumu partijai KPV LV piedāvājusi Jāņa Bordāna vadītā JKP.
Oficiāli JKP ir paziņojusi, ka „ekonomikas ministrs būs tas cilvēks, kuram būs jāvada visas Latvijas tautsaimniecības atgūšanās no krīzes”, tāpēc Ekonomikas ministrijas vadība jānodod „godprātīgam un uzticamam profesionālim, kurš būtu atzīta autoritāte Latvijas uzņēmēju aprindās”.
Taču, kā izrādās, patiesībā partijai ir svarīgs kas cits: tā šodien vienlaikus oficiāli paziņoja, ka tas, vai Vitenbergs ir vai nav šāds „godprātīgs un uzticams profesionālis”, ir atkarīgs no viena faktora – vai no amatiem Ekonomikas ministrijas pakļautības iestādēs tiek atlaisti visi “Rebenoka reideru grupējuma” „vadītāji un viņiem pakļautā izpildītāju komanda”.
Oficiāli JKP ir paziņojusi, ka tās lēmumam par Vitenbergu ir vēl viens priekšnosacījums – „Valsts kancelejai nekavējoties būtu jāizsludina konkurss uz Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata vietu, ko ieņemtu pieredzējis un godprātīgs profesionālis ar krīzes vadības pieredzi”.
Tikmēr ir zināms, ka neoficiāli JKP vadības pārstāvji ir nodevuši premjera Krišjāņa Kariņa birojam skaidru vēstījumu – šajā konkursā ir jāuzvar bijušajam ministrijas valsts sekretāra vietniekam Eglītim, kurš savulaik ir bijis cieši saistīts ar JKP vadītāju Bordānu. Ja arī šis nosacījums tiktu izpildīts, JKP neiebilstu ne pret Vitenberga kandidatūru ministra amatam, ne arī Nemiro kā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju.
To medijiem netieši jau ir apliecinājis JKP pārstāvis Krišjānis Feldmans: lai gan JKP oficiālajā paziņojumā nepārprotami teikts, ka komisijas priekšsēdētājs „nevar būt cilvēks, kurš ir zaudējis pielaidi valsts noslēpumam un līdz ar to uzticību Latvijas sabiedroto acīs” (kas ir nepārprotama norāde uz Nemiro”, Feldmana vēstījums ir – Jaunā konservatīvā partija Nemiro kandidatūru „šobrīd sliektos neatbalstīt”, liekot saprast, ka viss vēl var mainīties.
Šī situācija teorētiski var novest gan pie valdības krīzes, gan pat izmaiņām valdošajā koalīcijā, - neoficiāli Pietiek ir zināms, ka premjers Kariņš ir diezgan kategoriski noskaņots pieprasīt JKP drīzu un skaidru atbalstu Vitenberga kandidatūrai, nepieņemot dažādus aizkulišu darījumu piedāvājumus.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.