Iesaki rakstu: 
Šodien ir plānots Latvijas Republikas Saeimas balsojums par saeimas deputāta Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Juris Jurašs sevi aktīvi deklarē un visai sabiedrībai pozicionē kā trauksmes cēlāju, pretkorupcijas cīnītāju un bezkompromisa tiesiskuma aizstāvi, ka šobrīd ir pret viņu vērstas sazvērestības upuris, kur galvenais vaininieks pie visa ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Taču der palūkoties pagātnē, kas notika apmēram pirms 10 gadiem, lai saprastu, kas ir Juris Jurašs.
Jau tālajā 2008.gadā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs ar savu darbinieku Andžeju Kļaviņu izvērsa aktīvu "bezkompromisa tiesiskumu" operatīvajā darbībā pret korupciju Valsts ieņēmumu dienestā, piesaistot savā slepenajā darbībā agrāk vairākkārtīgi krimināli sodītu personu Vladimiru Vinku, kura motīvs bija tikai viens – atriebties par savām finanšu likstām Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes darbiniekiem.
Tas pats Vladimirs nejaušības pēc iekrita atkal, tikai nebija pagājis pat gads kopš pēdējiem aktīvās palīdzības pasākumiem KNAB Jurim Jurašam u.c., tikai šoreiz jau par noziegumu, kuru veica, vienlaicīgi sastrādājoties ar Juri Jurašu 2008.-2009.gadā, nodarot valsts budžetam zaudējumus nieka 5,59 miljonu latu apmērā.
Tā sanāca, ka nelaimīgo Vladimiru aizturēja tā pati Finanšu policija, pret kuru viņš tik aktīvi kopā ar Juri Jurašu cīnījās 2008.gadā, atmaskojot korupciju, kurai, kā šodien pat Jurašu Juris deklarē, nekāda valsts noslēpuma statusa nav.
Tātad 2009.gada 16.jūnijā, kad likstās iekūlušos Vladimiru aizturēja, viņš kļuva negaidīti vaļsirdīgs un godīgs pret izmeklētājiem, paziņojot, ka 2008.gadā viņu piespiedu kārtā, pamatojoties uz savākto kompromatu un draudot, ka nodošot to tālāk, KNAB darbinieki lika ar viņiem sadarboties pret Finanšu policiju - kādā veidā, viņi paši izdomāšot, uz ko Vladimirs piekrita (skat. iesniegumu).
Turpinot savu stāstu iesnieguma veidā ģenerālprokuroram, Vladimirs norādīja, ka "KNAB lika viņam izprovocēt finanšu policijas darbiniekus uz sadarbību, draudot viņam ar esošo kompromatu. Jautājums no KNAB darbiniekiem tika nostādīts tā, vai nu es, vai viņi, kā dēļ es arī piekritu. Sadarbojos ar KNAB ar Juri un Andžeju, kuri visu arī koriģēja. Attiecībā uz KNAB Juri zinu, ka viņš ir vai nu Andžeja priekšnieks vai kāds no KNAB vadības”.
Tālāko notikumu attīstību nav grūti iedomāties, tika iedarbināts viss KNAB rīcībā esošais bezkompromisa tiesiskuma mehānisms un pozīcijas tiesā, prokuratūrā, lai minētā lieta ar nabaga iesniedzēju Vladimiru "pa kluso" nogultos plauktā prokuratūrā, izdalot no krimināllietas materiālu par liecinieka Vladimira ietekmēšanu, protams, ka ne jau no KNAB puses, bet no tiem, kuri ķēra naudas atmazgātājus, kuru līdz pat šai dienai gandrīz 10 gadus izmeklē skandalozi slavenā prokurore no Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas Viorika Jirgena.
Protams, ka arī uzsāktā krimināllieta pret nelaimīgo Vladimiru, kurš gribēja tikt ātri uz brīvām kājām un izstāstīja patiesībā, kā viss notika ar KNAB Juri, kas viņam draudēja un lika nodarboties ar provokācijām, klusām stāv plauktā un gaida savu noilgumu, jo svētā Juraša Jura aģentus jau nevar saukt pie atbildības, tad aizdomu ēna kritīs uz pašu, bet tas ir nepieļaujami "bezkompromisa tiesiskuma" apstākļos. Dažreiz der palūkoties pagātnē, visādas interesantas lietas tur atrodamas.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
