Jurašs var atgriezties – Jaunzeme viņa „komandai” nokārtojusi lieliskas biznesa iespējas, bez konkursa ieliekot Podiņa vietā Prusaku
Pietiek lasītājs13.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šķiet, Jurim Jurašam vairs nav nepieciešamības tēlot varoni Ukrainas armijas drošajos aizmugures štābos, - troksnis ap Genādija Vaļagina „nogāšanu” ir rimies, „kartonam” neviens vairs nekādas „predjavas” neizvirza, toties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ir viņam un „komandas” biznesam pasniegusi nenovērtējamu dāvanu, spiedienu neizturējušā Kaspara Podiņa vietā Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora amatā bez konkursa ieliekot līdzšinējo VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju Aigaru Prusaku.
Kā tas tā notika? Nevienam zinošam cilvēkam nav noslēpums, ka savulaik, „Juraša un Strīķes laikos” Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tieši A. Prusaks bija operatīvās nodaļas vadītājs un visas safabricētās lietas notika ar tiešu viņa līdzdalību.
Jēkabs Straume, kļūstot par KNAB vadītāju, uzreiz aizrotēja A. Prusaku uz kaut kādu starptautiskās sadarbības metodikas daļu, lai izslēgtu noplūžu varbūtību J. Jurašam. Un neizsakāmi laimīgs J. Straume bija brīdī, kad A. Prusaks izlēma kandidēt uz VID Iekšējās drošības vadītāja vakanto amatu.
Kā šāds cilvēks tagad varēja bez konkursa kļūt par NMPP direktoru? Kas un kā spēja izdarīt šāda apjoma un intensitātes spiedienu uz I. Jaunzemi? Atbilde ir vienkārša – tas viss saistīts ar Latvijas slavenāko padomju okupācijas varas kolaborantu Romualdu Vonsoviču un netieši arī ar pašreizējā valsts prezidenta Egila Levita kanceleju. Ar vārdu sakot, ar mafiju.
Tikt pie ietekmīgā, milzīgas iespējas paverošā amata A. Prusakam „palīdzēja” tieši J. Jurašs un R. Vonsovičs. Viņi abi kopā pat svin dzimšanas, un nevienam nav noslēpums, ka R. Vonsovičs „sargā” I. Jaunzemi. Tad nu arī abi „draugi” izdarīja visu iespējamo, lai amatā tiktu apstiprināts tieši A. Prusaks un lai I. Jaunzemei kārdinājums pārsvērtu bailes. Protams, fonā ir arī E. Levita un viņa kancelejas darbinieku privātās intereses, ar kurām labi manipulē slavenais kolaborants.
Domājams, jau vistuvākajā laikā mēs redzēsim pirmās sekas šim I. Jaunzemes lēmumam. Noteikti par tām uzrakstīšu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
