Iesaki rakstu: 
Jau daudzkārt pieminētā Ķekavas novada domes priekšsēdētāja, Vienotības pārstāvja Roberta Jurķa (attēlā) nežēlastībā par nepakļaušanos pavēlēm šoreiz nokļuvis Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūras direktors Artūrs Ancāns.
Kā informē zinoši darbinieki Ķekavas novada pašvaldībā, Ancāns, pretēji mēra Jurķa pavēlei no darba kultūras aģentūrā atbrīvojis partijas Vienotība Ķekavas novada nodaļas galvenā atbalstītāja Jāņa Vaivoda māsu Māru Patmalnieci. Kaut gan, kā izmisīgi skaidro pats Ancāns, Patmalniece esot atbrīvota, jo pati iesniegusi atlūgumu un nav vēlējusies to ņemt atpakaļ, Jurķis uzskata, ka Ancāns darbojies pretēji viņa partijas interesēm.
Komiskākais šajā gadījumā ir tas, ka vēl pavisam nesen pats Jurķis esot publiski izteicis kritiku Patmalniecei un brīdinājis, ka darbinieki, kuri veido „politiski nepareizus” kultūras pasākumus, no darba kultūras aģentūrā tiks atbrīvoti. Tāpēc grūti noticēt, ka patiesais iemesls, kādēļ šobrīd ir apdraudēts paša Ancāna amats, ir Patmalnieces atlaišana.
Kaut gan juridiski Kultūras aģentūras direktors ir bijis Ancāns, faktiski to ir vadījis domes priekšsēdētājs Jurķis, kas ir arī domes atbildīgā amatpersona pār kultūras aģentūru. Jurķa personīgās intereses ir pierādījušās jau iepriekšējos incidentos, kad no darba tika atlaista Baložu pilsētas kultūras nama direktore Ilze Reinholce (Rīgas apriņķa novadu apvienība). Jurķis toreiz personīgi iesaistījās konfliktu risināšanā, tādējādi atriebjoties Reinholcei par viņas drosmīgo rīcību dzīvojamās ēkas dzīvokļu apsaimniekošanas jautājumos, kur Jurķis bijis apsaimniekošanas uzņēmuma saimnieks.
Kā patieso iemeslu Jurķa vēlmei atbrīvoties no Ancāna tiek minēta vēlme novērst sabiedrības uzmanību no biežajiem Jurķa komandējumiem uz Turciju, kur viņam it kā piederot īpašums, kā arī gatavošanos pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā ar likumsakarīgu konkurences mazināšanu vietējās nodaļas partijas vidū. Kā iespējamā pretendente uz Ancāna amatu kultūras aģentūras direktora amatā tiek saukta rakstniece Dace Judina, kura Latvijā plašāk pazīstama kā LTV īpašā un vērienīgā Blaumaņa 2012./2013. gadumijas mistērijas Lai dzīvojam, lai svinam scenārija autore.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
