Jūrmalas "šantāžisti" un viņu metožu iedvesmotāji: daži jautājumi, uz kuriem publisku atbilžu nav

Ingūna Arutjunjana*
03.06.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Taču nogāja greizi. Aktīvais „dabas draugs” tika pieķerts 50 000 eiro kukuļa pieprasīšanā, sākās tiesu darbi pret pašu aktīvistu, šķēršļi būvniecībai pazuda. Notikušais daudziem izrādījās pamatīgs šoks, jo pēkšņi kļuva redzams tas, par ko iepriekš bija tikai aizdomas. Izrādījās, ka cīņa pret teritoriju apbūvēšanu var būt arī īsts “bizness”, kurā ieguvēji ir aktīvisti, bet līdzpilsoņi, kuri, bieži vien nezinot lietas nianses, atbalsta ideju, vienkārši tiek nelietīgi izmantoti.

Ar šo piemēru es negribu apgalvot, ka visi dabas draugi nav tādi, par kādiem uzdodas. Taču nav arī tā, ka viņiem būtu jāatrodas ārpus kritikas un viņu darbību nevarētu vērtēt un par to uzdot jautājumus.

Kopš 2010. gada Jūrmalā darbojas “Jūrmalas attīstības biedrība”. Laiku pa laikam dzirdam, ka apstrīdēta tā vai cita apbūves iecere, kas apdraudot vidi, - ne tajā vietā būvēts, ēka pārāk augsta, izmantošanas veids ne tas, kas paredzēts. 

Ilgus gadus, zinot politiķu visatļautību pilsētā, jūrmalnieki un pārējie Latvijas iedzīvotāji uz aktivitātēm skatījās atbalstoši - ja jau biedrība saka, tad droši vien tā arī ir. Taču laiks iet, cilvēki mainās, bet kritikas pietrūcis.

Skatoties no malas, jautājumi rodas. Piemēram, kāpēc  vienā ielas pusē būvniecības ieceri apstrīd, bet turpat blakus – ne? Kāpēc virkne projektu, kuru apstrīdēšana sākas ar lielu troksni, pēc tam paklusi beidzās ar mierizlīgumu? Vai tiešām uzņēmēji kaut ko radikāli ir mainījuši projektos? Bet varbūt izlīgumam bija pavisam cits iemesls? Un kāpēc daži biedrības vadoņi tiek manīti, pieņemšanās tiesājam lašmaizītes pie dažiem attīstītājiem, ar kuriem pirms tam mēģināja tiesāties? Un kāpēc ir spriedumi, kuros tiesa skaidri pasaka, ka pretenzijām vispār nav bijis nekāda pamatojuma?

Jautājumu ir daudz, diemžēl publiski par tiem biedrības vadītāji labāk klusē. Arī organizācijas mājaslapā ir atrodami daži stāsti par uzvarām tiesā, bet ne vārda par, cik zināms, krietnu skaitu zaudējumu vai mierizlīgumu. Kāpēc biedrība sagatavo pieteikumus, par kuriem tiesa izsakās kā par vispārīgiem, nepamatotiem un neargumentētiem, reizēm pat vienkārši negodprātīgiem?

Biedrība vispār ir noslēgta un pat noslēpumaina. Tās mājaslapa nesniedz informāciju ne par statūtiem, ne par iestāšanās iespējām, ne par biedriem un to skaitu. Domāju, ka pat jūrmalnieki ar grūtībām spētu nosaukt desmit cilvēku, kas darbojas biedrībā. Šķiet, ka tā arī ir noslēgta cilvēku grupa, kas bez problēmām spēj satilpt krodziņā, kur notiek tikšanās.

Biedrības mājaslapā gan lasāms, ka tajā esot pārstāvēti visi pilsētas vēsturiskie centri: “Katrā no tiem tiek veidota vietējo iedzīvotāju darba grupa (VIDG), kas identificē vietējās problēmas un biedrības valdei piedāvā iespējamos problēmu risinājumu variantus. Valde savlaicīgi izveido speciālistu darba grupas (SDG), kuru sastāvā ir juristi, inženieri, arhitekti, finansisti, žurnālisti, ārsti un citi Jūrmalas iedzīvotāji. Tās, starp citu, izvērtē VIDG sniegtos priekšlikumus un alternatīvus domes ieteiktus risinājumus un iesniedz valdei un pilsētas domei motivētus un lietpratīgus rakstiskus izvērtējumus un nepieciešamības gadījumā piedalās domes sēdēs, lai aizstāvētu savus priekšlikumus.” Taču par šādām struktūrām un to darbošanos nekas nav dzirdēts.

Biedrības vadītāji gan ir paspējuši pabūt politikā un kandidē atkal dažādos sarakstos. Tiesa – ne visi, jo pati biedrības tradicionālā “seja” nevienā sarakstā vairs nav iekļauta. Ļaunas mēles runā, ka pie vainas nav vis principialitāte, bet gan politiķu atskārsme, ka „seja” nevis piesaistīs vēlētāju balsis, bet gan atgrūdīs.

Biedrībai par laimi līdz šim nav bijis Artūra Priedes līmeņa skandālu, taču jūrmalnieki smīkņā gan par nelikumīgi uzbūvētu biedrības vadoņa privātmājas žogu kāpu zonā, ko citkārt principiālais aktīvists spītīgi atsakās nojaukt, un izpostīto zemsedzi, gan par valsts uzņēmuma pamācībām biedrībai, kā runāt ar iedzīvotājiem par būvniecības ieceri, kas izsaukusi viņu neapmierinātību, gan par spēju savietot divus ļoti dažādus amatus ar ļoti dažādām interesēm, gan par dārgiem hobijiem...

Jūrmala uz daudzu Latvijas pilsētu fona ir bagāta, un tā attīstās, neraugoties uz to, kādi politiķi ir bijuši pie varas un kā izmantojuši attīstības iespējas. Politiķu darbi tiek apspriesti, un nevar teikt, ka cilvēkiem nav informācijas. Taču daudz ir arī atkarīgs no tā, kā pilsoniskā sabiedrība izmanto savas iespējas un vai tās pārstāvji šīs tiesības neizlieto savtīgās interesēs. Tā ir ļoti sensitīva tēma, par kuru līdz šim diemžēl daudzi labāk klusē. 

* Jūrmalas iedzīvotāja, Dubultu Evaņģēliski luteriskās draudzes locekle

Seko mums