Jūrmalas attīstības biedrības vadītājs: jūsu jautājumi nav pareizu žurnālistu jautājumi, uz tādiem es neatbildēšu
PIETIEK09.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pretrunīgi vērtētā Jūrmalas attīstības biedrība (JAB), kas kūrortpilsētā guvusi ievērību ar spēju skaļi protestēt pret vieniem projektiem, „nepamanīt” citus un pēc laika „aizmirst” arī savus skaļos protestus, pēdējos gados ir nākusi klajā ar daudziem skaļiem paziņojumiem. Taču, kā izrādās, ir jautājumi, uz kuriem tā atbildēt nevēlas, - Pietiek šodien publicē jautājumus, uz kuriem pēc divas nedēļu pārdomām Jūrmalas attīstības biedrības vadītājs Uldis Kronblūms (attēlā) pavēstīja: "Jūsu jautājumi nav pareizu žurnālistu jautājumi, uz tādiem es neatbildēšu!"
- JAB savulaik iestājās pret Aināra Šlesera mājas būvniecību un tās iespējamo kaitējumu dabai. Kā šis process beidzās? Kādēļ JAB pārtrauca uzturēt savu prasību?
- Mediji ziņoja, ka būvatļauja A. Šlesera mājas būvniecībai tika apturēta pēc tam, kad Jūrmalas aizsardzības biedrība 2011.gadā to apstrīdēja tiesā, iebilstot pret būvniecību piejūras priežu mežā. Kā beidzās šī tiesvedība?
- Publiski laiku pa laikam ir izteikti pārmetumi, ka JAB rīkojas kā šantažētāji, aktīvi iestājoties pret vieniem uzņēmēju projektiem, bet citus neaizskarot vai arī pārstājot pret tiem vērsties. Vai šiem pārmetumiem ir pamats? Lūdzu, atbildi pamatojiet.
- Pēdējos gados laiku pa laikam parādās ziņas par JAB tiesvedībām saistībā ar Jūrmalas vides, apbūves un saistītiem jautājumiem, taču tās ir fragmentāras, nekļūst skaidrs, ar ko kura tiesvedība ir beigusies. Vai, lūdzu, varat sniegt pārskatu par pēdējiem trim – pieciem gadiem: kādi spriedumi ir stājušies spēkā (lūdzu, miniet lietu numurus), kādas lietas pašlaik atrodas kādā izskatīšanas instancē?
- JAB ir publiski izteikti pārmetumi, ka tā publiski atzīmē savus panākumus tiesvedībās, bet noklusē zaudējumus un neveiksmes. Kā Jūs varat komentēt šos pārmetumus? Vai tie atbilst patiesībai? Atbildi, lūdzu, pamatojiet.
- 2016. gada oktobrī JAB paziņoja, ka tā ir iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesā par Jūrmalas teritorijas plānojumu. Sakiet, lūdzu, kā beidzās šī tiesvedība? Vai tiesa pieņēma pieteikumu? Ja nē, ar kādu pamatojumu? Vai varat atsūtīt Satversmes tiesas pamatojumu pilnā apmērā?
- Administratīvā apgabaltiesa 2018.gada 21.jūnija spriedumā par viesu nama būvniecību Jūras ielā 32A ir norādījusi, ka Jūrmalas aizsardzības biedrības rīcība liecina par vēlmi jebkādiem līdzekļiem, pamatotiem un nepamatotiem, novilcināt trešās personas tiesības izmantot ar būvatļauju piešķirtās apbūves tiesības un par JAB necieņu pret tiesu un negodprātīgu rīcību. Kā Jūs to komentējat? Kāda ir virzība šajā lietā?
- Jūrmalas attīstības biedrība vāca parakstus pret teritorijas plānošanas dokumentu (Aicinām portālā ManaBalss atbalstīt Jūrmalas aizsardzības biedrības iebildumus pret “viltus” izmitināšanas objektu būvniecību, lokālplānojumu Jūrmalā, Turaidas ielā 10/12 un Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem”). Vai izdevās savākt nepieciešamos 1000 parakstus? Kāda bija tālākā JAB rīcība? Kāda ir šī iesnieguma tālākā virzība un rezultāts? Ar ko skaidrojat parakstu vākšanas rezultātus?
- JAB mājas lapā minēts, ka Jūrmalas aizsardzības biedrība ir veikusi pētījumu, kurš apliecina, ka no Eiropas Savienības valstīm Latvijā ir visierobežotākās iespējas kandidēšanai pašvaldību vēlēšanās. Par kādiem līdzekļiem JAB veica šo pētījumu?
- Cik biedru pašlaik ir Jūrmalas aizsardzības biedrībai? Vai, lūdzu, varat iepazīstināt ar biedru sarakstu! Vai biedru saraksts ir iesniegts Uzņēmumu reģistrā?
- No kādiem ienākumiem savu darbību finansē Jūrmalas attīstības biedrība? Tās pārskati rāda, ka biedrībai faktiski nav oficiālu ieņēmumu. Kā tas, lūdzu, ir iespējams?
- Pirms dažiem gadiem portāls pietiek.com publicēja informāciju par Jūsu iespējamu interešu konfliktu, reizē darbojoties biedrībā un strādājot AS Latvenergo? Kā Jūs varat komentēt publikācijā minētos faktus? Vai Jūs joprojām darbojaties AS Latvenergo vai kādā tās meitasuzņēmumā?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
