Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pieci Jūrmalas domes deputāti trešdienas vakarā iesnieguši prasību domes ārkārtas sēdes sasaukšanai, lai lemtu par pašvaldībai piederošo uzņēmumu kapitāldaļu turētāja pārstāvja nomaiņu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Plānots, ka jau šonedēļ šajā amatā esošais deputāts no Raimonda Munkevica partijas Jūrmala - mūsu mājas Egmonts Krūmiņš tiks nomainīts pret Vienotības deputātu Juri Visocki. Šis balsojums varētu būt ģenerālmēģinājums, kas parādīs, vai domē ir vairākums Munkevica ietekmē esošā Jūrmalas mēra Gata Trukšņa nomaiņai amatā.

Plānots, ka pēc pašvaldības kapitāldaļu turētāja pārstāvja nomaiņas tiks "noīsinātas" Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu valdes, līdzšinējo trīs līdz piecu valdes locekļu vietā atstājot tikai vienu. Ja balsojums izdosies, tas būs trieciens kādreizējam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam, kura partijas Jūrmala-mūsu mājas biedri un politiķa ģimenes locekļi - dēls un znots - iekārtoti vairāku pašvaldības kapitālsabiedrību valdēs. Lai gan Jūrmalas mērs ir Gatis Truksnis, kurš pēc LPP/LC likvidēšanas palicis bezpartejisks, un deputāts Munkevics ir tikai viņa padomnieks, bijušā mēra cilvēku lielā pārstāvība pašvaldības kapitālsabiedrībās rāda viņa patiesās ietekmes apmērus Jūrmalā.

Iesniegumu par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu parakstījuši pieci Jūrmalas domes deputāti - Juris Visockis (Vienotība), Māris Dzenītis (Reģionu alianse), Aigars Tampe (TB/LNNK), Zigurds Starks (ievēlēts no likvidētās Tautas partijas) un Arnis Ābelītis (Tev, Jūrmalai), bet pēc neoficiālas informācijas atbalsts balsojumā par kapitāldaļu turētāja pārstāvja nomaiņu varētu būt lielāks. Pēc likuma domes ārkārtas sēde jāsasauc ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, un visticamāk tas varētu notikt līdz šīs nedēļas beigām.

Līdzšinējā prakse rāda, ka Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu valdes, kā tas Latvijā ierasts arī citās pašvaldībās un lielajās valsts kapitālsabiedrībās, bijušas partijām pietuvinātu cilvēku barotnes. Otrs, parasti mazāk iztirzātais iemesls, kādēļ partijas gādā par "savējo" nonākšanu kapitālsabiedrību valdēs, ir centieni panākt ietekmi uz šo uzņēmumu saimnieciskajiem lēmumiem, kuros ieinteresēti politiķu sponsori.

Munkevica partijas biedrs Egmonts Krūmiņš pašlaik ir kapitāldaļu turētāja pārstāvis Jūrmalas pašvaldībai piederošajās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (SIA) Veselības un sociālās aprūpes centrs "Sloka", Jūrmalas ūdens, Jūrmalas siltums, Jūrmalas gaisma, Jūrmalas slimnīca, Kauguru veselības centrs, Jūrmalas ātrā palīdzība, Jūrmalas kapi, Dzintaru koncertzāle, Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra", Jūrmalas attīstības projekti un privatizējamajā pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks. Krūmiņa amatpersonas deklarācija rāda, ka 2011. gadā viņš šajos pašvaldības uzņēmumos algā kopumā nopelnījis 15 720 latus.

Saskaņā ar Lursoft datiem, pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas namsaimnieks valdē darbojas Munkevica znots Jānis Fricsons, kurš tur pērn algā saņēmis 12 622 latus, Jūrmalas domes deputāts no Saskaņas centra Vladimirs Maksimovs, kurš tur nopelnījis 6 000 latus, un valdes priekšsēdētājs Nauris Bērziņš, kura alga pērn kopumā bijusi 14 536 lati. Jūrmalas namsaimnieka apgrozījums pērn bijis 3 614 236 lati, un tas strādājis ar 26 502 latu zaudējumiem.

Pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas siltums valdē darbojas Munkevica dēls Māris Munkevics, kurš algā tur pērn nopelnījis 17 820 latu. Tas ir vairāk, nekā algā pērn saņēmis Jūrmalas siltuma valdes priekšsēdētājs Romāns Orlovs, kurš deklarējis kopumā 10 170 latu lielu atalgojumu. Bez viņiem Jūrmalas siltuma valdē iecelti arī Artūrs Lipskis, kurš ir Jūrmalas domes deputāta Ilmāra Ančāna partijas Mūsu zeme valdes loceklis (algā Jūrmalas siltumā nopelnījis 1 704 latus) un Rolands Kāpostiņš, kurš algā saņēmis kopumā 6 000 latus. Jūrmalas siltuma apgrozījums pērn bijis 6 206 886 latu un tas strādājis ar 203 953 latu peļņu.

Cita pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas attīstības projekti valdes priekšsēdētājs ir Munkevica partijas biedrs un viņa vārdā nosauktā labdarības fonda valdes loceklis Andris Jankovs-Priede. Viņa alga Jūrmalas attīstības projektos pērn kopumā bijusi 14 354 lati. Cits šī pašvaldības uzņēmuma valdes loceklis Aleksejs Volkovs pēc mediju ziņotā ir Jūrmalas domes deputātes Larisas Loskutovas (Saskaņas centrs) dzīvesbiedrs, viņš algā no Jūrmalas attīstības projektiem pērn saņēmis 6 000 latus. Vēl viens šīs pašvaldības uzņēmuma valdes loceklis Maksims Burčenko algā pērn saņēmis 10 080 latus. Jūrmalas attīstības projekti pērn strādājuši ar 182 220 latu zaudējumiem.

Pašvaldības uzņēmuma Dzintaru koncertzāle valdē darbojas Munkevica partijas biedrs Viesturs Krauksts, kurš pērn algā saņēmis 6 000 latus, tikpat par darbu valdē saņēmusi kultūras darbiniece Ingrīda Vilkārse, bet valdes priekšsēdētājs Svens Renemanis pērn algā saņēmis 14 964 latus. Dzintaru koncertzāles apgrozījums pērn bijis 357 315 lati un peļņa – 34 442 lati.

Veselības un sociālās aprūpes centrs "Sloka" valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars, bez viņa valdē arī Juris Hlevickis un Jānis Poļaks. Uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā bijis 562 429 latu, peļņa – 18 144 latu. Smagars Saeimas vēlēšanās iepriekš kandidējis no Zaļo un zemnieku savienības, viņš aprūpes centra Sloka valdes priekšsēdētāja amatā, kā rāda amatpersonas deklarācija, 2011. gadā kopumā nopelnījis 14 964 latus. Otrs valdes loceklis Hlevickis iepriekš bija Latvijas Pirmās partijas biedrs, bet 2005. gadā tika uzsākts kriminālprocess par kukuļdošanu Jūrmalas domes vēlēšanās ar mērķi panākt Hlevicka pārvēlēšanu mēra amatā. Divus gadus vēlāk Hlevicki notiesāja, bet šobrīd viņš cietumsodu jau ir izcietis. Hlevicka amatpersonas deklarācija rāda, ka 2011. gadā viņš par darbu aprūpes centra Sloka valdē saņēmis 2 761 latu. Savukārt Poļaks, kurš ir Munkevica partijas Jūrmala-mūsu mājas valdes loceklis un pašvaldības Dzīvokļu komisijas vadītājs, par darbu aprūpes centra Sloka valdē 2011. gadā saņēmis 6000 latu.

Jūrmalas ūdens ilggadējais vadītājs ir Vladimirs Antonovs, viņš pērn algā nopelnījis 19 800 latus. Ievērojamu summu – 17 820 latus – par darbu šī pašvaldības uzņēmuma valdē pērn nopelnījis arī Aleksejs Volkovs, kurš pēc laikraksta Diena šoziem rakstītā ir Jūrmalas domes deputātes Larisas Loskutovas (Saskaņas centrs) dzīvesbiedrs. Jūrmalas ūdens valdē darbojas arī ar ZZS saistītais Raitis Arnts, kurš pērn algā nopelnījis 3 523 latus, Vienotības deputāte Jūrmalas domē Dzintra Homka, kura algā no Jūrmalas ūdens pērn saņēmusi 4 913 latus. Jūrmalas ūdens apgrozījums 2011. gadā bijis 2 958 594 latu un tas strādājis ar 474 304 latu lieliem zaudējumiem.

Pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas gaisma valdi vada Vienotības pārstāvis Vilmārs Freimanis, kurš algā pērn kopumā saņēmis 13 781 latu. Valdē darbojas arī dambretists Guntis Valneris, kurš algā pērn saņēmis 6 000 latus un kāds Andrejs Meļņikovs, kurš amatā stājies pērn augustā un algā kopumā saņēmis 2 500 latus. Jūrmalas gaismas apgrozījums pērn bijis 119 915 latu un peļņa – 10 951 lats.

Pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas slimnīca valdes priekšsēdētājs ir Vienotības pārstāvis, ķirurgs Egons Liepiņš, kurš algā pērn nopelnījis 14 964 latus. Valdē darbojas arī Jūrmalas domes deputāts Ilmārs Ančāns (Mūsu zeme), kurš algā tur pērn saņēmis kopumā 6 000 latus, un Jūrmalas slimnīcas virsmāsa Romualda Maskaļonoka, kura algā pērn saņēmusi 5 947 latus, deklarācijā nenorādot, vai tas ir atalgojums par darbu slimnīcas valdē. Jūrmalas slimnīcas apgrozījums pērn bijis 2 582 903 lati un tas strādājis ar 95 121 latu zaudējumiem.

Pašvaldības uzņēmuma Kauguru veselības centrs valdē darbojas Munkevica partijas biedre Sannija Klīve, kura tur algā pērn nopelnījusi 6 800 latus, Vienotības pārstāve Sanita Vasiļonoka, kura algā saņēmusi 6 000 latus, un valdes priekšsēdētājs Gundars Prolis, kurš savā amatpersonas deklarācijā nav norādījis Kauguru veselības centrā saņemto atalgojumu. Veselības centra apgrozījums pērn bijis 675 183 lati, bet peļņa – 1 240 lati.

Pašvaldības uzņēmumam Jūrmalas ātrā palīdzība ir tikai viens valdes loceklis – ar TB/LNNK saistītais ārsts Uldis Ciekurs un viņa alga kopumā pērn bijusi 15 328 lati. Uzņēmuma apgrozījums pērn bijis 206 724 lati un tas strādājis ar 64 941 lata lieliem zaudējumiem. Tikai viens valdes loceklis ir arī pašvaldības uzņēmumam Jūrmalas kapi – Guntis Krūzmētra, kurš pērn algā nopelnījis 10 447 latus. Uzņēmuma apgrozījums pērn bijis 50 789 lati un tas strādājis ar 9 114 latu zaudējumiem.

Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra" dalībnieki bez Jūrmalas ir arī vairākas citas piekrastes pašvaldības. Piejūras valdes loceklis ir jūrmalnieks Guntars Valants, kurš pēdējos gados bijis vismaz trīs partijās – Jaunais centrs, Saskaņas centrs un Šlesera reformu partijā LPP/LC. Viņš Piejūras valdē pērn nopelnījis 10 440 latus. Piejūras valdē darbojas arī tukumniece Indra Rassone (nopelnījusi 13 081 latu) un talsinieks Ojārs Āboltiņš (nopelnījis 10 463 latus). Piejūras apgrozījums pērn bijis 892 600 lati un tā strādājusi ar 112 208 latu zaudējumiem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...