Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs
Pietiek lasītājs13.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī Jūrmalas pilsētas domes opozīcijas deputāts Guntis Grūba no biedrības “Tev, Jūrmala” un Jaunās konservatīvās partijas. G. Grūba vecāku sapulci politizēja un pagrieza notikumu gaitu sev un savai partijai vēlamā gultnē, faktiski mēģinot sākt nacionālā naida kurināšanas konfliktu.
Vecāku sapulces laikā tika apspriesti vairāki ar ģimnāzijas darbību un nākotni saistīti jautājumi, tai skaitā ESF līdzfinansējums un Jūrmalas sākumskolas “Atvase” pievienošana Jūrmalas Valsts ģimnāzijai.
Kā zināms, lai saglabātu valsts ģimnāzijas statusu, būtisks kritērijs ir skolēnu skaits un mācību kvalitāte izglītības iestādē. Šobrīd JVĢ neizpilda noteikto skolēnu skaita kritēriju: 10. – 12. klasē izglītojamo skaits ir 132, taču republikas pilsētās šajā klašu grupā jābūt ne mazāk par 180 izglītojamiem.
Lai nodrošinātu izglītojamo skaita pieaugumu ģimnāzijā un stiprinātu pamatskolas kvalitāti, Jūrmalas dome šā gada 21. februāra domes sēdē pieņēma lēmumu reorganizēt izglītības iestādes, apvienojot sākumskolu “Atvase” ar JVĢ.
G. Grūba domes sēdē balsoja pret skolu apvienošanu, nepaskaidrojot un nepiedāvājot nekādu citu risinājumu ģimnāzijas statusa saglabāšanai. Vai tas nozīmē, ka deputātam skolas statuss ir nebūtisks, lai arī tajā izglītību iegūst paša bērni?
Tāpat izbrīnu rada tas, ka G. Grūba nav izrādījis vēlmi šo jautājumu pārspriest un rast risinājumu kopā ar savu partijas biedri, izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, kas ir noraidījusi iespēju tikties ar Jūrmalas skolu vadītājiem, lai rastu risinājumus izglītības uzlabošanai pilsētā, tai pat laikā paspējusi bezkaunīgi un nepamatoti skarbi izteikties par skolu tīklu Jūrmalā. (https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/ministre-suplinska-skolotaji-ir-visnedisciplinetaka-publika/)
Nav šaubu, ka deputātu uzdevums ir skaidrot sabiedrībai domes pieņemtos vai nepieņemtos lēmumus, kā arī viņiem ir tiesības paust savu viedokli un uzskatus, un ne vienmēr tie var sakrist ar domes darbu, tomēr nepamatota un dekonstruktīva domes ķengāšana no deputāta puses ir kauns pilsētai un valstij.
G. Grūba vecāku sapulces laikā ļoti mērķtiecīgi un uzsvērti vairākas reizes izteica nacionālo naidu kurinošas piezīmes, kas bija pilnīgi aplamas un neadekvātas, par domes pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar ESF līdzekļu ieguldījumu un skolu apvienošanu.
G. Grūba melīgi apgalvoja, ka ESF līdzekļu ieguldījumu secību Jūrmalas izglītības iestādēs nosaka sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” deputāti, nevis veicamo darbu apjoms un sarežģītība, kā tas ir patiesībā. Tāpat deputāts skaļi iebilda pret skolu apvienošanu, nepiedāvājot nekādu risinājumu valsts ģimnāzijas statusa saglabāšanai, un centās pretnostatīt uz sapulci sanākušos vecākus pret domi.
Pat pēc Attīstības pārvaldes detalizēta skaidrojuma, kā notiek finanšu līdzekļu sadale, G. Grūba asi un mērķtiecīgi turpināja uzspiest savu politisko nostāju un izteikties neloģiski, mēģinot kurināt nacionālo naidu. Vai, jūsuprāt, šāda bērnu un vecāku izmantošana savās politiskajās interesēs ir pieļaujama mūsu valstī?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
