Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Urzula fon der Leiena, Valdis Dombrovskis
11.02.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien, pēc nepilna gada, Eiropas Savienībā (ES) ir sertificētas trīs vakcīnas pret šo vīrusu. Taču to būs vairāk.

Parasti vakcīnas izstrāde ilgst aptuveni desmit gadus. Šoreiz tas prasīja tikai desmit mēnešus. Pirmā vakcīna pret Covid-19 tika izgudrota Eiropā un tiek ražota lielā apmērā ES. Izmantojot priekšlīgumus, mēs veicām avansa maksājumus vakcīnu izstrādātājiem – ne tikai, lai palielinātu ražošanas jaudu, bet arī tāpēc, lai ražošanu un piegādi varētu sākt uzreiz, tiklīdz vakcīna ir reģistrēta.

Eiropas Komisijas (EK) priekšfinansējums tika veikts 2,9 miljardu eiro apmērā. Tas bija papildus vairākiem miljardiem eiro, ko Eiropa katru gadu iegulda pētniecības ekosistēmā, kas padara šādus panākumus iespējamus. Tieši šis priekšapmaksas līgums garantē ES dalībvalstīm pieeju šīm vakcīnām. Mēs sagaidām, ka iedzīvotāji gūs maksimālu labumu no šiem ES ieguldījumiem.

Kopumā ES saviem iedzīvotājiem un kaimiņvalstīm ir apņēmusies nodrošināt 2,3 miljardus vakcīnu devu. Tā bija pareizā pieeja: vienoties cīņā pret vīrusu, kam nav robežu, un koordinēti strādāt Eiropas līmenī. Jau no paša sākuma mēs iestājāmies, lai katrai dalībvalstij – neatkarīgi no tās lieluma – būtu vienlīdzīga piekļuve vakcīnām.

Iedomājieties, kas būtu noticis, ja tikai vienai vai divām dalībvalstīm būtu pieeja vakcīnām, – tā bija ļoti reāla iespēja, ja mēs nebūtu uzstājuši izmantot ES vienoto sarunu stratēģiju. Ko tas būtu nozīmējis Latvijai, ES vienotajam tirgum un mūsu vienotībai Eiropā?

EK strādāja ciešā sadarbībā ar visām 27 valstu valdībām, jo EK ir noslēgusi nolīgumus ar visām dalībvalstīm, lai visu dalībvalstu vārdā risinātu sarunas un noslēgtu pirkuma līgumus ar vakcīnu ražotājiem par vakcīnu iegādi vai tiesībām tās iegādāties pēc vajadzības.

Tad, kad EK noslēdz līgumu ar konkrēto vakcīnu ražotāju, ES dalībvalstis tiek aicinātas pievienoties pirkuma līgumam ar konkrēto vakcīnas ražotāju. Tālāka līguma noslēgšana un piegādes organizēšana jau ir katras dalībvalsts, tostarp Latvijas, ziņā, tajā skaitā – piegādes grafiki un adreses, vakcinācijas informācijas kampaņas iedzīvotājiem. Tā, piemēram, Latvijā ir sākusies brīvprātīga iedzīvotāju reģistrēšanās vakcinēšanai, lai sniegtu iespēju iedzīvotājiem pašiem pieteikties un veidotu šo procesu pārskatāmu.

Pagājušā gada jūnijā EK kopā ar dalībvalstīm izveidoja vadības padomi, kas virtuāli sanāk uz regulārām sanāksmēm apmēram septiņas reizes mēnesī. Tas parāda, ka notiek pastāvīga informācijas apmaiņa un visi lēmumi tiek pieņemti kopīgi.

Pēc vairāk nekā simt uzņēmumu pārbaudēm, kuri pērnvasar strādāja pie vakcīnas, izveidojām portfeli no sešiem daudzsološākajiem uzņēmumiem. Jāatceras, ka tolaik neviens īsti nezināja, kurš vakcīnu izstrādes projekts galu galā būs veiksmīgs.

Šodien mēs redzam – Eiropas pieeja bija pareizā izvēle. Tagad mums ir trīs apstiprinātas vakcīnas, un trīs uzņēmumi – “Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna” un “AstraZeneca” – ir sākuši vakcīnu piegādi. Taču skaidrs, ka to būs vēl vairāk.

Šodien daudzi no tiem, kuri kritizē Eiropas rīcību vakcīnu nodrošināšanā, runā par lēnu lēmumu pieņemšanu. Jautājums – vai mēs tiešām būtu varējuši to izdarīt vēl ātrāk? Vai viena ES dalībvalsts, piemēram, Latvija, būtu spējusi ātrāk vienoties par garantētu vakcīnu piegādi nepieciešamajā apjomā? Grūti iedomāties.

Jaunas vakcīnas izstrāde ir neticami sarežģīts process. Visiem trim līdz šim veiksmīgajiem vakcīnu ražotājiem sākumposmā nācās ievērojami samazināt piegāžu apjomu ražošanas procesa problēmu vai izejvielu trūkuma dēļ.

Vakcinēšana nozīmē, ka bioloģiski aktīvā viela tiek injicēta veseliem cilvēkiem. Tātad drošība un efektivitāte ir ārkārtīgi svarīga. Tas bija iemesls, kāpēc mēs neizvēlējāmies atvieglotu un ātrāku vakcīnu reģistrācijas procesu Eiropas Zāļu aģentūrā.

Reģistrācijas parastā kārtība prasīja trīs līdz četras nedēļas, un tas bija laiks, lai pārliecinātos par to drošību. Tas izskaidro, piemēram, to, kāpēc Eiropā vakcināciju sākām mazliet vēlāk nekā Apvienotā Karaliste un arī atšķirības vakcinēto personu skaitā.

Vakcīnas ES tika piegādātas 26. decembrī – vienā dienā visās dalībvalstīs –, un līdz ar to vakcināciju varēja sākt decembra beigās. Tagad uzņēmumi jau ir piegādājuši aptuveni 20 miljonus vakcīnas devu.

Latvijā ir piegādāti aptuveni 40 tūkstoši vakcīnas devu, līdz šim abas devas ir saņēmuši aptuveni 15 tūkstoši cilvēku. Jāatzīst, ka vakcinēšanās temps Latvijā ir viens no zemākajiem ES. Tas saistīts ar Latvijas izvēlēm vakcīnu portfeļa izveidei, konkrēti pieprasot tikai nelielu daļu no sākotnēji pieejamām “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnām.

Lai palīdzētu Latvijai risināt šo situāciju, ES dalībvalstu Covid-19 vakcīnu limitu pārdales gaitā ir rasta iespēja Latvijai iegādāties papildu 167 213 “Moderna” vakcīnas. Tas ir vēl viens Eiropas solidaritātes piemērs.

Protams, ar to nepietiek, taču tas nav arī nenozīmīgs skaits. Februārī ES valstis papildus saņems aptuveni 33 miljonus devu un martā – 55 miljonus. Pēc piesardzīgām aplēsēm, 2021. gada otrajā ceturksnī papildus varētu tikt piegādāti 300 miljoni devu.

Lai gan vakcinācijas process ir dalībvalstu atbildība, EK ļoti rūpīgi to uzraudzīs. Dažiem uzņēmumiem radušās problēmas ar masveida ražošanu, to var saprast, jo šāds ražošanas pieaugums iepriekš nav pieredzēts. Piemēram, viens no vakcīnu ražotājiem 2019. gadā bija saražojis 100 000 vakcīnas devu, taču šogad viņi plāno saražot vienu miljardu! Tas ir milzīgs ražošanas jaudu pieaugums.

Taču mums ir vajadzīga skaidra informācija un caurspīdīgs process par to, kur vakcīnas tiek sūtītas. Tas īpaši būtiski gadījumos, kad uzņēmums nepilda savus solījumus ES. Tas ir iemesls, kāpēc mēs uz laiku ieviesām vakcīnu eksporta pārredzamības un apstiprināšanas mehānismu. Tātad nav plānots ierobežot uzņēmumus, kuri pilda līgumsaistības, – to apliecina arī tas, ka EK jau ir apstiprinājusi virkni sūtījumu uz Kanādu, Apvienoto Karalisti, Japānu un citām valstīm.

Kamēr mēs cīnāmies ar vīrusu, tas veido jaunas mutācijas. Mūsu vakcīnas šobrīd spēj novērst esošās vīrusa mutācijas, taču vajag sagatavoties arī gadījumiem, ja tas mainīsies. Tāpēc tikāmies ar vakcīnu izstrādes un ražošanas pārstāvjiem – uzņēmumu vadītājiem un zinātniekiem.

Vienojāmies rūpīgi uzraudzīt vīrusa attīstību, lai nodrošinātu šo datu nodošanu uzņēmumiem un Eiropas Zāļu aģentūrai. Mēs turpināsim ciešu sadarbību ar zinātniekiem un nozari, lai būtu gatavi izstrādāt, apstiprināt un ātri saražot vakcīnas, kas var cīnīties arī ar vīrusa jaunajiem paveidiem, un – pats galvenais – palielināt ražošanas jaudu Eiropā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...