Iesaki rakstu: 
Kā citādi lai cilvēks pārvietojas pa galvaspilsētu Dziesmusvētku laikā? Tā kā šajā transporta līdzeklī 1.aprīlī saklausītā saruna par prezidenta vēlēšanām piepildījās mats matā, protams, vērīgi ausījos apkārtējās čalās arī šoreiz. Un, lūk, ko dzirdēju.
- Edvards vēl nav ar visiem nofotografējies, tas savu amatu neatdos. Apvienotie paliks koalīcijā un nekur prom neies.
- Tad būs tas krupis jānorij - vecie draugi zaļzemnieki atkal jāpieņem. Un jāpadalās...
- Katram jau kaut ko var piedāvāt. Puskomisiju, komisiju un tad vēl ministriju. Teiksim, Uldim ļaus reinkarnēties atpakaļ savā sapnī pie vilcieniņiem, tranzīta un Eiropas naudas plūsmām, kuras gan drīz izsīks. Nacionāļi būs laimīgi evakuēt no satiksmes savu jaunbiedru, kurš vēl nesaprot, ka šī ministrija viņam iesmērēta, lai būtu ko vainot par Rail Baltica nepatikšanām; tā vietā NA ietirgos sev ārlietas - Rihards jau sen zemajā startā.
- Bet ko iesākt ar progresīvo zelta jaunatni? Mūžīgi amatgribošo Kasparu? Mūžīgi abižoto Mārtiņu?
- Nav viņi rīkojušies gaumīgi: paši klauvē pie valdības durvīm, bet Rīgā šitā mazgā partneru veļu! Par to traci jāsaņem taisnīgs sods. Lai pagaidām paliek galvaspilsētas koalīcijā, izdara secinājumus, bet uz valdību lai pagaida, politiski nobriest.
- Turklāt Vienotībai Saeimā pa rokai būs "rezerves draugi", ar ko biedēt visus pārējos - ja nu kas, varam nomainīt!
- Prezidents, premjers, tad vēl Rīgas mērs. Visa vara vienās rokās... Kaut ko man tas atgādina. Varbūt Tautas partiju, kas iekrita pārliekā lielummānijā un slikti beidza?
- Viņiem ir atstrādāta tehnika: kādu apēdīs/apvienosies, pārdēvēsies un atkal nevainīgi dosies pie vēlētāja. Teiksim, "Visjaunākā Vienotība" vai "Progresīvā Vienotība".
- Tad paliek problēma ar Krišjāni. Viņš ar visiem šiem neveiklajiem manevriem par karognesēju nākamreiz vairs nederēs.
- Jāatzīst, tā ir lielākā partijas problēma. Smuki dzied, bet tas arī viss. Varbūt uz Eiropu par komisāru? Ar godu pavadīt - sak, atdodam to labāko, kas mums ir. Bet tā uzmanīgi, lai Valdis nejūtas apdraudēts, viņš taču joprojām ir lielā stratēģiskā rezerve.
- Un tas arī viss restarts, kapitālais remonts un paātrinājums?...
Ja vienreiz tramvajā dzirdētais piepildās - tā varbūt ir nejaušība. Ja arī tagad piepildīsies - tā jau būs likumsakarība. Kopā pārbaudīsim. Un biežāk jābrauc ar tramvaju, tur ļaudis zina drēbi.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
