Kā atlaist Rīgas domi, lai tas beigās nenāktu par labu „Saskaņai”?
Imants Liepiņš19.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja pašreiz virzītais likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu tiek apstiprināts valdībā un Saeimā bez izmaiņām, tas var dot lieliskus instrumentus Saskaņai, lai uzvarētu ārkārtas vēlēšanās un vienlaikus vēl arī Eiroparlamenta vēlēšanās, sasniedzot cerētajam diezgan pretējus mērķus.
Patlaban publicētais projekts nosaka, ka Rīgas dome atlaižama nekavējoties, bet jaunas vēlēšanas jāsarīko reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām 25. maijā (ātrāk nekā maija sākumā tas būtu grūti izdarāms, jo likums pieprasa vismaz trīs mēnešu periodu sarakstu iesniegšanai, apstiprināšanai, nodrukāšanai, iecirkņu un komisiju sagatavošanai utt.). Tomēr faktiski ikviens cits datums būtu labāks nekā 25. maijs.
Pirmkārt, likums nosaka: ja Eiroparlamenta vēlēšanas notiek vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām, politiķis var kandidēt tikai vienās no šīm vēlēšanām. Tā kā lielākajai daļai no nosacīti “latviskajām partijām” (NA, JKP, ZZS un Latvijas Attīstībai — bet ne apvienībai PAR, ko nevar dēvēt par “latvisku” un pat ne “eiropeisku” partiju, jo tā nodarbojas ar migrantu interešu pārstāvību un globālās finanšu oligarhijas interešu lobēšanu) vadošie līderi jau ir savēlēti Saeimā vai citās pašvaldībās (tas ir, izņemot Rīgu), vai arīdzan tūlīt, tūlīt iegūs amatus jaunajā valdībā, tad Rīgas domes pašreizējās opozīcijas partijām būs grūti tik īsā laikā atrast jaunus līderus, kam būtu iespēja kampaņot 24/7 un cīnīties ar Saskaņas/GKR politisko mašinēriju. Kandidēt Rīgā reizēm ir pat grūtāk nekā kandidēt uz Saeimu.
Kandidēšana, ja esi saraksta līderos, ir pilna laika darbs, taču neapmaksāts. Vēl vairāk: par tā darīšanu kandidātam iznāk piemaksāt, bieži vien tērējot savus personīgos resursus! Daudzi kārtīgi, darbā sevi pierādījuši ģimenes cilvēki, kādus vēlētājs gribētu redzēt vēlētos amatos, gluži vienkārši nevar atļauties kļūt par pilna laika kandidātiem uz 4 mēnešiem, ja ir jāuztur bērni, jāmaksā kredīts, jāsedz līzings utt. Iznākumā tie, kurus par korupciju atstādinās, varēs tērēt sazagto un mierīgi kampaņot.
Rezultāts būs tāds, ka visus kaut cik perspektīvos kandidātus “latviskajām” partijām nāksies saskaldīt starp Rīgas domes un Eiroparlamenta kandidātu listēm, kā rezultātā pilnu jaudu negūs neviens no abiem sarakstiem. Tas attiecas arī uz mazākām partijām, kurām tāpat tomēr ir cerības uzrādīt rezultātu Eiroparlamenta vēlēšanās, kur iekļūšanai pietiek ar mazāku faktiski saņemto balsu skaitu nekā Saeimas vēlēšanās — ja nebūs jāsaskalda spēki, paveikties var Progesīvajiem, LRA un NSL vai pat LSDSP un tādiem sarakstiem kā Par Alternatīvu.
Turpretī, ja ārkārtas vēlēšanas Rīgā (vai, piemēram, Daugavpilī, kurā ilgstoši nevar ievēlēt pilsētas galvu, bet bijušais mērs arestēts) notiks reizē ar Eiroparlamenta vēlēšanām, tad uz iecirkņiem tiks izvilkts milzīgs skaits ar Saskaņas vēlētājiem, kas citādi paliktu mājās. 2014. gada maija vēlēšanas parādīja, ka Saskaņas novecojošajam, uz Krievijas informatīvo telpu orientētajam, ES lietās nezinošajam vēlētājam neinteresē balsot EP vēlēšanās. Ārkārtas vēlēšanas Rīgā vai Daugavpilī ir vienīgais garantētais risinājums, kā šo vēlētāju piedabūt nobalsot par Saskaņu arī Eiropas līmeņa vēlēšanās.
Tāpēc, ja Rīgas dome tiek atlaista, tad ārkārtas vēlēšanas jānozīmē uz jebkuru citu datumu, izņemot vienīgi 25. maiju.
Likums neparedz ierobežojumus domes atlaišanai, izņemot vienu: ja līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām paliek mazāk nekā 15 mēneši, pagaidu administrācija vada pašvaldību līdz jaunās domes sanākšanai. Šinī gadījumā, ja izmantotu šo likuma normu, Ušakova vadītā dome būtu jāatlaiž ne ātrāk kā 2020. gada 6. martā. Tik ilgi gaidīt mēs negribam un nevaram, taču skaidrs ir viens: domes ārkārtas vēlēšanām jānotiek maija sākumā vai vidū, bet tikai ne 25. maijā reizē ar Eiroparlamenta vēlēšanām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
