Kā iegāza Vaškeviču: tiesā atklājas dokumenti, kas norāda uz Kravaļa un KNAB provokāciju

PIETIEK
28.09.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Kā norādīts apsūdzībā, V. Vaškevičs, „būdams valsts amatpersona, atkārtoti, lielā apmērā izdarīja kukuļdošanu, tas ir, materiālu vērtību nodošanu personiski valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādas darbības kukuļdevēja vai kādas citas personas interesēs, neatkarīgi no tā, vai nodotais kukulis domāts šai valsts amatpersonai, vai jebkurai citai personai”.

Kukuli V. Vaškevičs saskaņā ar apsūdzības rakstu šai valsts amatpersonai - toreizējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietniekam un Muitas pārvaldes priekšniekam T. Kravalim devis, lai tā viņa interesēs veiktu virkni darbību, tostarp panāktu valsts iestādes darbinieku atbrīvošanu no amata vai pārcelšanu citā amatā, kā arī uzņēmumu un fizisko personu pārbaužu neveikšanu un attiecīgi pārkāpumu nekonstatēšanu.

Pēc 2010. gada 26. decembrī notikušas sarunas ar T. Kravali V. Vaškevičs muitas vadītāja automašīnā atstājis polietilēna maisiņu, kurā bijuši 23 700 eiro un 2400 latu. Apsūdzības rakstā arī norādīts – to, ka V. Vaškevičs maisiņā atstājis naudu, „kura bija paredzēta viņam par to darbību izdarīšanu, par kurām V. Vaškevičs runāja automašīnā”, T. Kravalis esot konstatējis tikai pēc atbraukšanas mājās.

Apsūdzībā norādīts, ka šo maisiņu ar iespaidīgo naudas summu T. Kravalis paturējis savā rīcībā un nevienam par to nav ziņojis gandrīz divas nedēļas. Nākamā abu tikšanās notikusi jau 28. decembrī, taču šajā sarunā V. Vaškevičs par T. Kravaļa auto atstāto naudu neesot ieminējies – tieši tāpat kā muitas priekšnieks.

Savukārt 2011. gada 5. janvārī V. Vaškevičs ar T. Kravali jau pārrunājis virkni konkrētāku un skaidrāku jautājumu. Cita starpā, kā liecinājis toreizējais muitas priekšnieks, V. Vaškevičs esot izteicis „piedāvājumu izdarīt tā, lai netiktu veiktas pārbaudes par SIA „Baltijas Loģistikas kompānija” uzņēmuma saimniecisko darbību, kā arī V.Vaškevičs pieprasīja viņu savlaicīgi informēt par (..) darbinieku darbībām saistībā ar veicamajām kontroles darbībām šajā uzņēmumā, saistībā ar šī uzņēmuma operācijām”.

Ja ticēt T. Kravaļa liecībām, tikai no šīs sarunas viņš esot sapratis, ka viņa automašīnā atstātā nauda „ir kā kukulis”, un 2011. gada 7. janvārī uzrakstījis iesniegumu, ko kopā ar šo naudu iesniedzis KNAB. Pēc iesnieguma saņemšanas un kriminālprocesa ierosināšanas jau oficiāli sāktas speciālās izmeklēšanas darbības Kriminālprocesa likuma 11.nodaļā paredzētajā kārtībā.

Tikai šajā brīdī saskaņā ar apsūdzības rakstu sarunās pirmoreiz pieminētas uzņēmēja V. Rožkova SIA „Kravu termināls” problēmas, - pirmoreiz 9. janvārī, bet pēc tam augstās amatpersonas un V. Vaškeviča tikšanās notikušas vēl arī 10. janvārī, 11. janvārī (veselas trīs reizes) un 12. janvārī.

Savukārt 26. janvārī tikšanās laikā V. Vaškevičs jau atkal atstājis T. Kravaļa automašīnā dāvanu maisiņā ievietotu naudu – šoreiz tikai 1580 eiro un 1500 latu, ko T. Kravalis pēc tam, kad V. Vaškevičs izkāpis no automašīnas, nodevis KNAB darbiniekiem reizē ar Vaškeviča atstātajām elektroniskā pasta sarakstes lapām.

Kā izriet no apsūdzības raksta, neraugoties uz veikto novērošanu, šajā reizē KNAB darbinieku V. Vaškeviču vēl nav aizturējuši, - tas noticis tikai 30. janvārī, kad T. Kravalis viņam sagādājis SIA „Kravu termināls” pārbaudes materiālus un V. Vaškevičs uz automašīnas pakaļējā sēdekļa atstājis jau iespaidīgāku naudas summu – 27 600 eiro un 1700 latu.

„Tā pavisam V. Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, atkārtoti nodeva kukuli - naudu Ls 42 764,27 apmērā,” konstatēts apsūdzības rakstā. Savukārt attiecībā uz KNAB ziņotāju – T. Kravali pēcāk pieņemts lēmums par kukuļņemšanas kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīgā nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Tāpat arī kriminālprocess izbeigts daļā pret „Kravu termināla” valdes locekli Vasīliju Rožkovu pierādījumu trūkumu dēļ.

Tagad, kad šī lieta tiek izskatīta tiesā, kriminālprocesa materiāli rāda, ka pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzības galvenais liecinieks T. Kravalis ir sniedzis šādas liecības – 2010. gada decembrī, pildot „Muitas priekšnieka” amata pienākumus, viņam esot „radušās aizdomas” par kādu uzņēmumu un tā darbību.

Šis uzņēmums gan ir bijis nevis SIA „Baltijas Loģistikas kompānija”, par ko bijusi saruna 2011. gada 5. janvārī, uz kuras pamata tad arī sākts kriminālprocess, bet pilnīgi cits uzņēmums – SIA „Kravu termināls”.

Ar šīs SIA īpašnieku V. Rožkovu toreizējais muitas vadītājs, kā tagad noskaidrojies, pats ir bijis labi pazīstams, turklāt kontakti ir bijuši pusprivātas dabas, - T. Kravaļa liecībās atrodama atzīšanās, ka V. Rožkovs pie viņa esot nācis "konsultēties muitas jautājumos".

Pēc šo „aizdomu rašanās” par iespējamiem aizdomīgiem darījumiem T. Kravalis uzdevis veikt pārbaudi savas iestādes Risku vadības nodaļai, kuras priekšniece bija viņa māsa, ar muitas priekšnieka atbalstu šajā amatā apstiprinātā Baiba Trukšāne.

Tieši šajā laikā, 2010. gada decembra beigās bijušais Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks, tolaik jau uz Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieka amatu aizrotētais V. Vaškevičs viņa automašīnā „Toyota LandCruiser” tad arī esot atstājis pirmo iespaidīgo naudas paku.

Ja ticēt muitas vadītāja liecībām, viņš, neraugoties uz savu jau iepriekš sākušos sadarbību ar KNAB un konkrēti izmeklētāju Andžeju Kļaviņu, šajā brīdī ar šo naudas paku esot „baidījies” iet uz KNAB, jo neesot sapratis, kas tā par naudu un kam domāta, un tā vietā labu laiku to vienkārši vadājis savā automašīnā. Arī V. Vaškevičam viņš neko sīkāk šai sakarā neesot prasījis.

Šādi T. Kravalis rīkojies, neraugoties uz to, ka jau kopš 2010. gada rudens, kā izriet no kriminālprocesa materiāliem, ar KNAB un konkrēti A. Kļaviņa izsniegtu aparatūru esot ierakstījis visas savas sarunas ar V. Vaškeviču. Ierakstīta arī saruna ar V. Vaškeviču 2011. gada 5. janvārī, un tikai tad, divas dienas vēlāk T. Kravalis pēkšņi nolēmis, ka nu beidzot ir laiks vērsties ar iesniegumu KNAB.

Nozīmīgākā šā iesnieguma sastāvdaļa ir bijusi T. Kravaļa minētais – ka 5. janvāra sarunā V. Vaškevičs viņam esot piedāvājis 10 000 eiro lielu kukuli par palīdzību kādam citam uzņēmumam – SIA „Baltijas Loģistikas kompānija”. Tieši par šo faktu tad arī nekavējoties tiek sākts kriminālprocess un saņemta sankcija izmeklēšanas eksperimenta veikšanai utt.

Taču, kā rāda šīs sarunas atšifrējums, kas atrodams tiesā izskatāmās lietas materiālos, patiesībā nekāds 10 000 eiro kukulis skaidri un nepārprotami piedāvāts nav ticis un arī uzņēmums „Kravu termināls” pieminēts vispār nav ticis. Taču ar to un T. Kravaļa iesniegumu ir bijis pietiekami, lai sāktu kriminālprocesu.

Tas liek domāt, ka kriminālprocess ir sākts par acīmredzami neperspektīviem faktiem (ko apliecina tas, ka pēcāk „Baltijas Loģistikas kompānija” apsūdzībā tā arī neparādās), taču tas ir devis likumīgu iespēju veikt pret V. Vaškeviču citādi neiespējamas speciālās izmeklēšanas darbības. Savukārt īstā plāna īstenošana tobrīd tikai sākta.

Tagad tiesas materiāli atklāj, ka tieši šajā pašā dienā – 2011. gada 7. janvārī, kad T., Kravalis vērsies KNAB un kad ir sākts kriminālprocess un ir saņemtas sankcijas izmeklēšanas eksperimentiem utml., viņam pakļautās Muitas pārvaldes inspekcijas daļas inspektori ir ieradušies pilnīgi citā uzņēmumā – jau pieminētajā SIA „Kravu termināls” un demonstratīvi sākuši neikdienišķu, faktiski demonstratīvu pārbaudi.

Tādējādi V. Rožkovs faktiski pamudināts mesties pie V. Vaškeviča un interesēties par notiekošo, tādējādi radot augsni tam, lai V. Vaškevičs savukārt kontaktētos ar T. Kravali (kurš, kā bijis zināms arī V. Vaškevičam, pats bijis labs V. Rožkova paziņa) un mēģinātu „risināt jautājumu”. Tālākais jau ir aprakstīts apsūdzībā.

Atklāts gan paliek jautājums par to, kurš ir bijis šī provokācijas plāna izstrādātājs – kāds no KNAB vai arī pats T. Kravalis. Iespējams, atbildi uz šo jautājumu dos tālākā tiesas prāvas norise.

Seko mums