Iesaki rakstu: 
Šķiet, ka uzdot šādu jautājumu ir lieki. Lielākoties ir zināms, ka Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA) nodarbojas ar Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu un naudas izlietojuma uzraudzību, lai viss notiktu godīgi, taisnīgi, caurspīdīgi, bez mazākās korupcijas aizdomu ēnas un bez interešu konfliktiem. Tomēr – vai tā ir?
Minēšu dažus faktus, kas ļaus katram izdarīt secinājumus pašam.
Tālajā 2017.gadā Sējas novada pašvaldība piesaistīja ES finansējumu Lojas kultūras centra rekonstrukcijai, paredzot, ka tieši uz Latvijas simtgadi ēka būs gatava un tajā svētkus varēs svinēt pagasta iedzīvotāji un viesi.
Tā kā projektu rakstīšana ES finansētajiem projektiem nav no vienkāršajiem un katra sīkākā neprecīzā detaļa var kalpot par iemeslu tam, lai projektu noraidītu, tika piesaistīti profesionāli ES projektu konsultanti, kas cita starpā izstrādāja arī iepirkuma procedūras dokumentāciju. Par projekta izstrādātāju kļuva ar uzņēmēju Mārtiņu Daukštu saistīta firma “Enter Baltic”, bet nolikums beigu beigās izrādījās īpaši piemērots un pielāgots vienai konkrētai firmai – ar šo pašu Daukštu saistītajai “DGS”.
Kas liecina par to, ka Daukštam, lai arī viņš nav nedz oficiāls “DGS” īpašnieks, ne deklarējies kā patiesais labuma guvējs, ir saistība ar “DGS”? Pirmām kārtām jau tas, ka viņa kabinets atrodas nekur citur kā tieši “DGS” birojā. Turklāt no grāmatvedības dokumentiem redzams, ka Daukštam piederošās firmas regulāri veikušas aizdevumus gan pašai “DGS”, gan “DGS” īpašniecei SIA “Zenon Kapitāls”. Turklāt naudas aizdošana un atdošana starp šīm firmām (Daukštam pieder arī SIA “EB fondi”) notikusi ar neizskaidrojamu regularitāti.
Kultūras centra remontdarbi nav beigušies vēl šobaltdien, lai gan “DGS” ne tikai līgumā apņēmās darbus paveikt līdz 2018.gada 18.novembrim, bet arī, kad bija skaidrs, ka laikā darbi nebeigsies, solīja to paveikt līdz 2019.gada 1.jūlijam. Taču nekā.
Lai gan parasti šāda darbu kavēšanās būtu automātiski novedusi pie tā, ka CFLA lauž līgumu par projekta finansēšanu vai samazina finansējuma apmēru, tomēr šoreiz tā nenotika. Un tikai tad, kad “DGS” ar kaunu tika padzīts no projekta, CFLA kaut kā reaģēja, līdz tam bez ierunām saskaņojot visu, ko vien būvnieks un konsultants lika priekšā.
Tiem, kas saskārušies ar principiālo ES naudas izlietojuma uzraudzītāju CFLA, droši vien šāda institūcijas rīcība šķiet aizdomīga.
Tomēr te derēs neliela atkāpe.
Līdz apmēram 2017.gada beigām, 2018.gada sākumam SIA “Enter Baltic” birojs atradās Ausekļa ielā 14-10, Rīgā. Šajā adresē strādāja Daukšts un citi biroja darbinieki. Uz šo biroju tika aicināti klienti, sadarbības partneri, ārpakalpojuma darbinieki u.c.
07.03.2017. tika izdoti MK noteikumi Nr.135 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitāti un vietēji AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”. Iesniegšanas termiņš programmā sākās 18.04.2017., ar pagarinājumu beidzās 01.02.2018.
22.08.2017. tika izdoti MK noteikumi Nr.495 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitāti un vietēji AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”. Iesniegšanas termiņš programmā sākās 01.11. 2017., ar pagarinājumu beidzās 01.02.2018.
Daukšts visiem klāstīja, ka esot piedalījies šo MK noteikumu izstrādāšanā.
Vienlaikus ar MK noteikumu Nr.135 parādīšanos vai, iespējams, vēl pirms tam “Enter Baltic” birojā sāka parādīties cilvēki, ar kuriem Daukšts veica pārrunas un kuriem tika piedāvāts darbs CFLA. Daukšts biroja darbiniekiem lūdz ieteikt “labus” kadrus darbam CFLA. Daukštam esot precīzi zināmi CFLA darbinieku atlases testu jautājumi un viņš palīdzēšot sagatavoties testam un atlasei, lai saņemt darbu CFLA.
Visi kadri pirms pārrunu sākšanas ar Daukštu iesūtīja viņam CV, lai varētu izpētīt iepriekšējo pieredzi, stiprās un vājās puses.
Tādā veidā vēlāk izskanēja arī Valtera Šteinberga vārds, kurš tagad ir CFLA energoefektivitātes projektu nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs. Kas interesanti, aptuveni reizi nedēļā Šteinbergs apciemo “Enter Baltic” biroju un sarunājas ar Daukštu katru reizi vismaz stundu. Tieši Šteinbergs veica Sējas novada projekta saskaņošanu.
Līdzīgu ceļu uz CFLA mēroja uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja Diāna Škļara, kura vēlāk panāca Daukštam pozitīvu lēmumu saistībā ar uzņēmuma jaunas ražotnes būvniecību. Projekta vadību veica “Enter Baltic”, bet netika izpildītas visas CFLA prasības attiecībā uz šo projektu, lai saņemtu ESF līdzfinansējumu. Pēc tikšanās ar Škļaru Daukšts paziņoja, ka viņš panācis pozitīvu lēmumu, un pēc tam vairs problēmsituācijas neatkārtojās.
CFLA Valsts atbalsta nodaļas vadītāja ir Agnese Rūsiņa, kura savulaik rakstījusi projektus pēc Daukšta pasūtījuma. Tieši viņa kādā CFLA sapulcē pieprasīja, lai jautājuma izskatīšanā piedalās arī būvnieks, konkrēti “DGS”, lai gan ierastā prakse ir, ka sapulcēs piedalās projekta pasūtītājs un CFLA, bet būvnieku nepieaicina, jo tas ir tikai darbu izpildītājs. Agneses Rūsiņas māsīca Anete Ābelniece cītīgi raksta projektus kā ārštata konsultants Daukštam, un visi viņas uzrakstītie projekti CFLA aiziet uz urrā.
Nākamais interesantais projekts bija Ogres siltumtrases rekonstrukcija, kurā projektu izstrādāja “Enter Baltic”, bet darbu veikšana tika uzticēta “DGS” un sadarbības kompānijai. Interesanti, ka “Enter Baltic” ir Ogres basketbola kluba sponsors.
Tagad aktuāli ir divi projekti par siltumtrases izbūvi. Viens ir Jūrmalā, bet otrs – Iecavā. Abos darbojās līdzīga shēma – projektu un nolikumu raksta kāda no Daukšta kompānijām, iepirkums tiek sludināts vai nu domes, vai pašvaldības uzņēmuma mājas lapā (ko likums pieļauj, ja iepirkums ir līdz pieciem miljoniem eiro), līdz ar to “liekie” konkursā nepiedalās, un, piemēram, Jūrmalā “DGS” uzvarēja kā vienīgais pretendents. Lieki piebilst, ka Jūrmalā darbi netika pabeigti laikā un to pabeigšanu, pabīdot malā pašu “DGS”, uzņēmās kopdarbības partneris “Filtri Latvija”.
Interesanti, ka šādi siltumtrases izbūves projekti tiek realizēti ļoti daudzās pašvaldībās, bet tajās, kur darbus veic “DGS”, to cena ir pat piecas reizes augstāka nekā citur. Piemēram, Jelgavā viena kilometra izbūve maksāja 224 084 eiro, bet Jūrmalā – 884 307 eiro. Līderi izmaksu ziņā gan ir Daugavpils un Ventspils attiecīgi ar 1,48 miljonu eiro un 1,60 eiro par vienu kilometru.
Tieši visi šie fakti man liek uzdot jautājumu, kā interesēs strādā CFLA un kas nosaka toni CFLA?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.