Iesaki rakstu: 
Kādreizējais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, kurš ir viens no pretendentiem uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu, politiskajās aprindās jau gadiem ilgi tiek uzskatīts par Ventspils mēram Aivaram Lembergam lojālu cilvēku. Politiķi atceras piemērus, kā Lembergs pieprasījis amatu valdībā Gulbim. Kad Gulbis 2005. gada vasarā nodibināja partiju Jaunie demokrāti, tā tika uzskatīta par "Lemberga projektu".
Izskanējušas spekulācijas, ka Gulbis varētu pat būt pieņemamākā kompromisa figūra KNAB priekšnieka amatam, ja konkursa komisija neizvēlēsies kādu no biroja esošajiem darbiniekiem, kuri arī pretendē uz amatu. Gulbis, kurš pazīstams kā egocentriska persona, kas vairāk vēsturē iegājusi ar privātās dzīves peripetijām, ne kādā amatā reāli paveikto, drīzāk būtu KNAB izkārtne, reālo varu birojā ļaujot saglabāt Jutai Strīķei un Jurim Jurašam, spriež zinātāji.
Tomēr Gulbja pagātnes saiknes ar smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu rada piesardzību, ka vecās ietekmes sviras var nebūt ierūsējušas. Politiķi, atceroties laikus, kad Gulbis vēl pretendēja uz ietekmi politikā, neoficiālās sarunās ar Pietiek atminas, kā Lembergs personiski kaulējies, lai valdībā atrastos kāds amats Gulbim.
2006. gada pavasarī, kad Jaunais laiks izstājās no Aigara Kalvīša vadītās valdības un atbrīvojās Solvitas Āboltiņas ieņemtais tieslietu ministres amats, Aivars Lembergs uzstājis, lai tajā apstiprina tieši Gulbi. Ventspils mērs vairākkārt zvanījis Kalvītim, pieprasot Gulbim šo ietekmīgo amatu, Pietiek neoficiāli stāsta tobrīd pie koalīcijas sarunu galda sēdējušie. Tieslietu ministra amats tobrīd bija būtiska ietekmes svira Ventspils tranzīta karā, jo Tieslietu ministrijai padotais Uzņēmumu reģistrs tika pārpludināts ar pretējo pušu pieprasījumiem reģistrēt izmaiņas dažādu uzņēmumu amatpersonu sarakstos. Lēmums par labu vienai vai otrai pusei varēja nozīmēt konkrēta uzņēmuma izslīdēšanu no Lemberga ietekmes loka.
Galu galā Gulbis par tieslietu ministru nekļuva. Tautas partija nevēlējās Lembergam sniegt šādu pakalpojumu, tā vietā viņa favorītam Gulbim piedāvājot e-lietu ministra portfeli. Tomēr arī pie tā Gulbis netika. Ilgi kaulējies par amatu, Gulbis bija spiests izslēgt telefonu, jo jau kāpis lidmašīnā, bet, kad atlidojis, uzzinājis, ka e-lietas jau atdotas zaļo zemnieku virzītajai Inai Gudelei, Pietiek stāsta tā laika valdības sarunās iesaistītie.
Lemberga roka aizkulisēs tika saskatīta arī 2005. gada vasarā, kad gadu atpakaļ no Jaunā laika aizgājušais Gulbis dibināja partiju Jaunie demokrāti. Ventspils mērs ilgi koķetēja, daudzkārt sazvanījās un tikās ar Gulbi, bet spekulācijas par viņa kandidēšanu no Jaunajiem demokrātiem 9. Saeimas vēlēšanās vai piekrišanu būt par jaunās partijas premjera kandidātu tā arī nepiepildījās. Lembergs, kurš 2004. gadā kā goda viesis piedalījās Gulbja kāzās Ventspilī, bija ielūgts, bet tā arī neieradās uz auno demokrātu dibināšanas kongresu. Bet 2008. gada agrā pavasarī Jauno demokrātu vadību no Gulbja pārņēma Lemberga menedžeris Ventspils tranzīta uzņēmumos Edgars Jansons.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
