Iesaki rakstu: 
Nesen Aizkraukles tiesa nolēma trīs bērnu mātei Sintijai atsavināt vienīgo īpašumu, kuru viņa, ņemot aizņēmumu (7000 EUR) iegādājās ar mērķi tajā dzīvot. Neskatoties uz to, ka Sintija nekā nelikumīga nav izdarījusi un īpašumu nevēlas pārdot, tiesa pēc prasītājas – valsts ierēdnes Evitas Daģes lūguma Sintijai ir liegusi īpašumu atsavināt citām personām, bet par gandrīz dubultā mazāku summu (3666,66 EUR) ļauj to izpirkt līdzīpašniecei - valsts ierēdnei Daģei, kurai pieder vairāki īpašumi, tajā skaitā dzīvoklis Rīgā.
Šķiet, acīmredzami negodīgs spriedums, bet tieši šāds un līdzīgi spriedumi uzskatāmi atspoguļo Latvijas tiesu sistēmas pašreizējo ķēķi un izpratni par to, kā moderni jātulko teiciens – „viens likums viena taisnība visiem”.
Situācijas apraksts: tiesnese Iveta Silicka spriedumā uzskata, ka ierēdnes celtajā prasībā par kopīpašuma izbeigšanu ierēdnes nolīgta sertificēta vērtētāja Ivara Šapkina īpašuma vērtējums, kas ir ievērojami zemāks pat par īpašuma kadastrālo vērtību, ir pietiekams arguments, lai ierēdne, ar varu izstumjot līdzīpašnieci, varētu atsavināt īpašumu Pļaviņu pilsētas centrā par dubultā mazāku summu, nekā īpašums nopirkts.
Prasītāja, kura ieņem valsts ierēdņa amatu, īpašumā nekad nav dzīvojusi, nav izmantojusi ne pirmpirkuma, ne izpirkuma tiesības, ar kurām viņa varēja iegādāties īpašumu par darījuma summu 7000 EUR, nav piedāvājusi sadalīt īpašumu reālajās daļās vai noteikt apsaimniekošanas kārtību kopīpašumam, kurš sastāv no 8 dzīvokļiem un atsevišķas pagalma dzīvojamās mājas, bet pa taisno ir vērsusies tiesā, lūgusi uzlikt liegumu īpašumu pārdot citām personām un tagad no daudzbērnu mātes, kura īpašumu iegādājās, lai tajā dzīvotu, ir vienpersonīgi tiesīga atsavināt par gandrīz dubultā zemāku summu, nekā īpašums iegādāts.
Trīs bērnu mātei laikam jābūt pateicīgai par ierēdnes žēlsirdīgo rīcību, jo ierēdnes pārstāvis advokāts Jānis Dzirnieks cēli atteicies no tiesas izdevumu piedziņas. Ja no daudzbērnu mātes, kura godprātīgi ir maksājusi visus nodokļus par īpašumu, tiktu piedzīti arī tiesas izdevumi, kuri, ņemot vērā liegumu īpašumu pārdot citām personām, jau pirmajā tiesu instancē ir aptuveni 2300 EUR (aizlieguma uzlikšana, advokāta izdevumi, valsts nodevas + īpašuma vērtējums), tad par īpašumu, kuru daudzbērnu māte par 7000 EUR iegādājās ar nolūku tajā dzīvot un maksājusi visas nodevas, varētu saņemt vien 1366,66 EUR (3666,66-2300).
Neskatoties uz to, ka nav noslēpums, ka tiesnese Silicka ir personīgi pazīstama ar prasītājas (ierēdnes) ģimenes locekļiem (Pļaviņu novada domes deputātiem), Silicka izskatīja lietu, nepieņemot noraidījumu un nesaskatot interešu konfliktu. Ņemot vērā to, ka šī pati tiesnese izlems arī jautājumu par apelācijas sūdzības pieņemšanu, visai prognozējams, ka apelācijas sūdzība netiks pieņemta, jo daudzbērnu māte pašlaik nav spējīga nomaksāt valsts nodevu par apelācijas sūdzības iesniegšanu.
Izlasot šo „tiesisko” spriedumu, rodas vairāki jautājumi:
- Ko daudzbērnu māte ir izdarījusi nelikumīgu, iegādājoties īpašumu ar mērķi tajā dzīvot? Varbūt viņa iegādājusies īpašumu, kuram ir nepareizs līdzīpašnieks?
- Kas kompensēs daudzbērnu mātei pirkuma maksas atšķirību un atmaksās aizņēmumu? Kurš par šo atšķirību ir vainīgs?
- Kāds iemesls maksāt nodokļus valstij, par kuras līdzekļiem tiek uzturēti tādi tiesneši, kuri jums „likumīgi” var atsavināt vienīgo īpašumu un par mazāku vērtību nodot to līdzīpašniekam, kam netrūkst īpašumu, pat tad, ja jūs neesat izdarījuši nekā nelikumīga.
- Kādiem jābūt argumentiem nepamest valsti vai neieteikt to darīt saviem bērniem, ja, audzinot bērnus, mums jāapzinās, ka mūsu bērni pēc pilngadības sasniegšanas ar saviem nodokļiem pamatā pelnīs pensiju nevis saviem vecākiem, bet tādiem ierēdņiem un tiesnešiem, kas rūpējušies par savu pensiju līmeņu paaugstināšanu un labklājības nodrošinājumu, izmantojot viņiem likumīgi piešķirto varu?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
