Kā izskaust krievu (lasi – Krievijas) okupācijas laikā vārda „krievi” vietā ievazātos apzīmējumus „padomju”, „krievvalodīgie” un citus?
Klementijs Rancāns19.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēteris Pirmais teiktu: pat savā valdīšanas laikā Krievijā, kad iekaroju un okupēju citas tautas un valstis, es nepazemoju Krieviju un savu tautu ar fiktīviem apzīmējumiem. Vārds “krievs”, Krievija bija svēts, neaizskarams. Tas, kas notiek šodien, ir pasaules brīnums, kas liecina par Krievijas valsts pagrimumu. Krievija un tās tauta tiek mīdīta kājām, apsmieta, arī ar zvērībām pret brāļu tautu Ukrainu. Vārds “krievs” pasaulē jau skan kā lamuvārds. Kauns.
Tā, piemēram, Facebook virmo uzraksts „Gulags - PADOMJU NOMETŅU VĒSTURE". Tāpat LTV ziņās teikts, ka likvidēti 150 padomju laika pieminekļi. Ja jau “padomju”, tad kur visu savienības subjektu lēmumi, vienošanās par svarīgiem savienības jautājumiem? Nav. Vai kāds var apliecināt, juridiski pierādīt, ka GULAGus veidoja Padomju Savienība vai PSRS, tas ir, ka tos izveidoja visas 16 republikas kopīgi vienojoties vai vismaz PSRS dibinātās valstis – Krievija, Ukraina, Baltkrievija, nevis viena pati Krievija vai Kremļa hunta?
Pieņemsim, ka „Padomju Savienībai” lēmums par GULAGa izveidošana varētu būt "sīkums", varēja nebūt 16 republiku lēmums, bet atrodiet „Padomju Savienības” lēmumu, balsojumu par Baltijas, Latvijas 1939.-1945. gada okupācijām, citos okupāciju gadījumos. Jā tā, tad vārda “padomju” piesaukšana skan kā absurds, kā fikcija.
Otrs. Kad risinājās jautājums par Abreni, Krievija “bubināja”, ka 1920. gadā Abrene Latvijai it kā pievienota nelikumīgi un ka tādu līgumu nelikumīgi noslēdza nevis Krievija, bet cita valsts – Krievijas Federatīvā Padomju Sociālistiskā republika, kura vairs neeksistē, un Krievija nevar atzīt padomju Krievijas noslēgtās vienošanās, līgumus, proti, ja nav vēlams, Krievija par mantinieci nevēlas būt. Neraugoties uz to, Krievija lūdza ANO atzīt Krieviju par PSRS mantinieci, kas papildus pierāda, ka PSRS kā tāda nepastāvēja, PSRS patiesais “labuma guvējs” bija Krievija.
Šo un citu iemeslu dēļ ANO faktiski uzkāpa uz Krievijas melu grābekļa un akceptēja šādu Krievijas lūgumu, kaut zināma elementāra patiesība – ja pastāv valstu savienība, tās darbību izbeidzot, visu mantu sadala godīgi uz “galviņām”, nosaka kopīgi vienojoties, kurus savienības līgumus atzīt, mantot, kurus ne. Nekas tāds nenotika. Krievija no sabrukušās impērijas grāba sev, ko var, pat uz melu un intrigu pamata, bet, ja tai nav izdevīgi atzīt Krievijas 1920. gada Miera līgumu un Abrenes pievienošanu Latvijai, šo līgumu Krievija neatzīst.
Un 1991. gada 31. decembrī ANO akceptēja Krievijas prezidenta lūgumu atzīt Krievijas Federāciju par PSRS tiesību un saistību mantinieci, bet kur ir pārējo 15 republiku kā savienības subjektu tiesības un balss? Arī te tādas tiesības nevienai savienības republikai netiek piešķirtas. Tātad “Padomju Savienība” de facto bija fiktīvs valsts veidojums, ko arī, piemēram, saistībā ar Baltijas valstu iekļaušanu Krievijas (PSRS) sastāvā daudzas pasaules valstis, starptautiskā sabiedrība neatzina, tāpat kā Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā. Starptautiskajai sabiedrībai būtu laiks “izvilkt galvu no smiltīm” un šeit minētos un citus Krievijas izdomājumus un melus saukt īstajos vārdos, arī par Krievijas agresiju Ukrainā, kaut gan par Ukrainu nu jau daudz ko Rietumi ir sapratuši, - ka Krievija ir agresorvalsts utt.
Tie, kuri joprojām atsaucās uz vārdu "padomju", varbūt var nosaukt piemēru, kad par svarīgiem jautājumiem - citu valstu pievienošanu Krievijai (PSRS) būtu nobalsojušas vismaz Krievija, Ukraina, Baltkrievija kā PSRS dibinātājas un/vai jau PSRS sastāvā fiktīvi iekļautās citas valstis, kuras nodēvētas par republikām. Nepastarpināti skaidrs, ka PSRS darbības limitēja tikai Kremļa hunta un vismaz uz šodienu ir pamats nevazāt nelikumīgas valsts nosaukumu kā likumīgu, jo tāda valsts kā PSRS de facto nepastāvēja. PSRS Konstitūcija ir atzīta kā pasaulē demokrātiskākā konstitūcija, bet tā nedarbojās.
Pat īsā komentārā ir pietiekami pierādīts, ka PSRS bija krievu okupantu huntas izveidota fiktīva valsts, impērija, pilnīgi identiski, kā Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimu, izveidoja nelikumīgu Krimas "tautas" republiku un to pasludināja par Krievijas sastāvdaļu. Pirmkārt, Rietumu pasaulei, tajā skaitā Latvijai, vismaz neoficiālā uzrunā, rakstos jau būtu laiks lietas saukt īstajos vārdos. Nē, Krievija, krievi apvainosies, jāglaimo? Pat vārdus “krievi”, “krievu laiki”, kā šos nosaukumus atdarina tautā, šodien saudzīgi nelieto ne Baltija, ne Rietumi. Lai Krievija neapvainotos? Krievija arī vārdu “krievi” izvairās lietot, tā vietā lieto apzīmējumu ”krievvalodīgie”.
Latvijā šo apzīmējumu krievi lieto, lai šķeltu Latviju pēc principa - mēs, "krievvalodīgie", jūs, latvieši? Nav šaubu, tas domāts, lai pret Latviju ieskaitītu lielāku skaitu, visus, kuri Latvijā nav latvieši, un lai pasaules sabiedrībai rādītu ilūziju, ka Latvijā visi, kas nav latvieši (ukraiņi, gruzīni, tatāri, lietuvieši, krievi u.c.), ir krievu atbalstītāji vai tml.
Protams, gadsimta gaitā cilvēku smadzenēs iepotēti vārdi grūti iznīdējami, vieglāk staigāt pa iemīdītu taku, nav, ko lauzīt galvu, jo, kam tas vajadzīgs, saprot, kas ir kas. Šī iemesla dēļ arī Latvijas žurnālisti, amatpersonas, masu mediji, TV debašu dalībnieki staigā pa “padomju” iemīto taku un lieto šos okupācijas laika izdomātos apzīmējumus, piesārņo valodu un rada nepatīkamu sajūtu, ka Latvijā turpina uzturēt okupācijas laika garu un ieradumus, ka tiek kropļota valoda un šo vārdu saturiskā neatbilstība faktiem.
Nav šaubu, ka lielākā daļa pasaules valstu mūsu Latvijas teritoriālās un nacionālās atšķirības ar Krieviju neizprot, tādēļ Kremlis izmanto dažādus pieņēmumus, lai “mīkstinātu” vai lai uzliktu atbildību uz vairākām pašām tautībām, kuras okupācijas rezultātā iekļautas Krievijas sastāvā, un visas tautības kopā tā dēvē ar vienu vārdu “krievvalodīgie”. Tomēr šie fiktīvie krievu izdomājumi ir jādrupina vismaz izteikumos, runās un rakstos.
Pamazām valsts jāattīra no okupācijas sārņiem, kas saistīti ar tautības apzīmējumu izkropļošanu un ka jānojauc okupāciju slavinošie pieminekļi, jānomaina ielu nosaukumi un jānovāc citi okupācijas laika atribūti, simboli.
Latvijā būtu jāsaka vārds Valsts valodas centram, terminoloģijas valodniekiem un citām valsts iestādēm, kā novērst šādas krievu laika okupācijas ievazātās terminoloģijas aplamības.
Seko mums 
Pie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Motoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Valdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Laika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa celšanu, kas kā slēpts nodoklis būtiski negatīvi ietekmēs iedzīvotāju maksātspēju un Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.
Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā, var turpināt ierasto ikdienu ar šņabi galvenajās pārtikas lielveikalu rindās un statistiku, kas apstiprina alkoholismu vai nerūpēšanos par bērniem.
Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir vairākas reizes lielāki. Taču maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju ienākumi saglabājas nemainīgā līmenī.
