Iesaki rakstu: 
Kad Covid-19 ietekmē Latvijā darbu un ienākumus zaudēja tūkstošiem cilvēku, valdība pieņēma loģisku lēmumu sniegt tiem atbalstu. Vienīgā problēma, ka par izpildītāju tika izvēlēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme.
Taisnību sakot, tā būtu loģiska izvēle, jo VID rīcībā ir visapjomīgākās datu bāzes un citi instrumenti, kas ļauj ātri aprēķināt un izmaksāt pabalstus tiem, kuriem tie ir nepieciešami, piešķirt nodokļu brīvdienas uzņēmumiem utt.
Problēma ar šo izvēli ir tāda, ka VID vadībā šobrīd atrodas nekompetenta ierēdne, kura nespēj nokārtot pat elementāru ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu un kura atrodas amatā tikai tāpēc, ka valdošajai koalīcijai bija vajadzīga "lielākā kretīne".
Diemžēl šobrīdējā VID vadītāja Ieva Jaunzeme katru dienu demonstrē savu nekompetenci un arvien vairāk atgādina mērkaķi ar granātu rokās. Viņai nav nekādas izpratnes par reālo uzņēmējdarbības vidi vai vismaz makroekonomikas pamatlikumiem, toties šobrīd jūtas svarīga, jo valdība viņai ir piešķīrusi miljoniem eiro, kas jāizdala krīzes skartajiem darba devējiem un ņēmējiem. Problēma ir tā, ka Ieva Jaunzeme neuzskata, ka šie darba devēji un ņēmēji ir pelnījuši saņemt šo atbalstu no viņas.
Pirmkārt, Ieva Jaunzeme ir uzdevusi saviem padotajiem lielāko uzmanību veltīt tam, lai dīkstāves pabalstu nesaņemtu tie, kuriem tas nepienākas. Tas, ka par darba devēju nodokļu parādiem tiek sodīti darba ņēmēji un šos pabalstus nesaņem tie, kuriem tie ne tikai pienākas, bet ir arī absolūti nepieciešami, šo kundzi ar lielo algu acīmredzot nesatrauc. Viņu nesatrauc arī tas, ka šiem cilvēkiem ir nepieciešami iztikas līdzekļi tieši tagad, nevis pēc 5 dienām, ar kurām lielās Ieva Jaunzeme (kaut arī tās tiek galvenokārt tērētas tam, lai aprēķinātu pēc iespējas mazāku dīkstāves pabalstu).
Vēl Ieva Jaunzeme ir aizmirsusi (vai nekad nav sapratusi), ka tieši uzņēmēji ir tie, kuri ne tikai piepilda viņas (un viņas aizstāvju) makus, bet arī nodrošina valsts budžeta ieņēmumus. Tādēļ atbalsts tiem ir faktiski vienīgais ceļš nodrošināt, ka arī pēc krīzes valsts kasē turpinās ienākt nodokļi.
Tā, piemēram, lielā neizpratnē ir nonākuši pat vairāki Latvijas lielie uzņēmumi (un attiecīgi - nodokļu maksātāji), kuru vadītājiem nesen bija attālināta formāta konference ar Ievu Jaunzemi, kuri pēc tās bija vienisprātis, ka VID vadītājas nekompetence un klajā ņirgāšanās ir tik nepieņemama, ka Ekonomikas un Finanšu ministrijām tika nosūtītas vēstulēs, kurās tiek nopietni apšaubīta VID vadītājas spēja orientēties situācijā.
Lielā neizpratnē nokļuvuši arī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) policisti, kuriem Ieva Jaunzeme esot likusi koncentrēties uz dīkstāves pabalstu "izkrāpējiem". Paši policisti par šo ideju saka, ka tas ir apmēram tas pats, ja Valsts policijas vadība liktu smago noziegumu izmeklētājiem pārbaudīt, vai iedzīvotāji ievēro pašizolāciju.
Diemžēl Ieva Jaunzeme nesaprot, ka visi viņas līdzšinējie lēmumi novedīs pie tā, ka darba ņēmēji, nesaņemot dīkstāves pabalstus un nespējot izdzīvot par 4 vai cik tur eiro mēnesī, jau šobrīd meklē (un atrod) veidus, kā apiet nodokļus, jo viņiem vienkārši vajag pabarot savas ģimenes.
Diemžēl Ieva Jaunzeme nesaprot, ka uzņēmēji, šobrīd nesaņemot nepieciešamās nodokļu brīvdienas, samazinās savu saimniecisko darbību un tādējādi samaksāto nodokļu apjomu.
Diemžēl Ieva Jaunzeme nesaprot, ka NMPP resursu izmantošana dīkstāves pabalstu "izkrāpēju" tvarstīšana dažu simtu eiro atgūšanai neizbēgami novedīs pie pavisam cita līmeņa noziedzības līmeņa paaugstināšanās.
Jācer tikai, ka Latvijas valdība beidzot sapratīs, ka "lielākās kretīnes" atrašanās šajā amatā maksā pārāk dārgi pat viņiem pašiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.