Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Kā Jūrmalā sashēmoja

Arvīds Klīdzējs, aktīvs jūrmalnieks
22.01.2015.
Komentāri (27)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ilgāku laiku masu mediji intensīvi ziņoja par Jūrmalas domes nesaskaņām ar atkritumu apsaimniekotāju, varēja lasīt draudus, ka atkritumu apsaimniekotājs pārtrauks izvest atkritumus, ja dome nepiekāpsies, dome to nodēvēja par šantāžu, tika biedēts, ka kūrortpilsēta grims atkritumu jūrā utt. Un tad pēkšņi, kā uz burvju mājienu, viss atrisinājās – pašvaldība mudīgi atrada jaunu atkritumu izvedēju. Varētu teikt – redz, cik labi, ļaunie pareģojumi par neizvesto atkritumu kalniem nepiepildījās.

Tomēr ir virkne faktu, kas vedina domāt, ka patiesībā ar visas sabiedrības piedalīšanos tika inscenēta iepriekš labi saplānota afēra, kurā draudus izsakošais atkritumu apsaimniekotājs Eko Baltia Vide, kuru veiksmīgi pataisīja par grēkāzi un radušās situācijas vaininieku, patiesībā ir kritis par upuri šīs afēras autoriem un, pats nezinādams, cītīgi izpildījis shēmas autoru plānus.

Atcerēsimies notikumu secību. Atkritumu apsaimniekotājs Eko Baltia Vide decembrī paziņoja, ka plāno janvāra vidū pārtraukt savu darbību šajā pilsētā, jo Jūrmalas dome nekādi nav reaģējusi uz vairākkārtējiem atgādinājumiem, ka tā nav izpildījusi savas saistības samazināt noglabājamo atkritumu apjomu, kā arī nav panākusi jaunu vienošanos ar atkritumu apsaimniekotāju par tarifu un apmaksas summu, kas atbilstu reālajai situācijai Jūrmalā. Tā vietā, lai pašvaldība sēstos pie galda ar atkritumu apsaimniekotāju un meklētu risinājumu, Jūrmalas dome pēdējā brīdī – nedēļu pirms norādītā atkritumu izvešanas pārtraukuma - pusslepeni izsludināja iepirkumu jaunam atkritumu apsaimniekotājam.

Nu diezgan saprotams, ka sevi cienošs uzņēmums pāris dienu laikā nevar iesniegt tiešām pamatotu piedāvājumu atkritumu izvešanai Jūrmalā. Un tā vien šķiet, ka tieši tas bija nepieciešams. Lai gan tika saņemti divi piedāvājumi, tomēr bez pūlēm šajā mistiskajā, drudžainā steigā rīkotajā iepirkumā par uzvarētāju varēja pasludināt „vajadzīgo un vēlamo”.

Par laimi neviens pa kājām nemaisījās. Piedāvājumus gan iesniedza divi uzņēmumi, bet tas nekādi neapgrūtināja pasludināt par uzvarētāju to, ko vajadzēja – Jūrmalas namsaimnieku, kuram licence atkritumu apsaimniekošanai parādījās tikai dažas dienas pirms pieteikšanās iepirkumā, kuram nav itin nekādas pieredzes šajā biznesā, toties ir pieredze gūt zaudējumus vairākus gadus pēc kārtas, apsaimniekojot pašvaldības daudzdzīvokļu mājas.

Bet iemesls, kādēļ tieši šim uzņēmuma „vajadzēja” pārņemt atkritumu apsaimniekošanu, kļūst skaidrāks, palūkojoties mazliet senākos notikumos. Proti, kā šis uzņēmums tika privatizēts. Droši vien daudziem tāpat kā man nebija saprotams, kādēļ to par gandrīz trīs miljoniem eiro vispār kāds gribēja pirkt. Nav noslēpums, ka šo uzņēmumu, kura pārziņā ir 385 pašvaldības valdījumā esošo dzīvojamo māju apsaimniekošana, par gandrīz trim miljoniem eiro iegādājās Lietuvas kompānijas UAB Estate Solution Group Baltic meitasuzņēmums Būsto valda, kas apkalpo vairāk nekā 1000 daudzdzīvokļu namu Lietuvas pilsētā Kauņā. Šis bija vienīgais izsoles pretendents, jo ar zaudējumiem (200-300 tūkstošu eiro gadā) strādājošais pašvaldības uzņēmums izsolē tika piedāvāts par neiedomājami augstu sākuma cenu – 2,959 miljoniem eiro, par kuru to arī nopirka vienīgais pretendents.

Ja no sākuma nebija īsti saprotams, kādēļ lietuvieši teju par kosmisku cenu iegādājas namu apsaimniekošanas rūpalu, kas Latvijā nekādus zelta kalnus nesola, tad tagad, kad tieši šis uzņēmums uzaicināts kļūt par pilsētas atkritumu apsaimniekotāju, kļūst saprotams, kādas pašvaldības „zem galda” piedāvātās nākotnes iespējas lika kaimiņvalsts investoriem ieguldīt tik prāvu summu ar zaudējumiem strādājošā uzņēmumā. Pēc aptuvenām aplēsēm, atkritumu apsaimniekošana garantē tā veicējam Jūrmalā aptuveni miljons eiro lielus ienākumus gadā.

Cerams, ka šos visus slēptos nodomus izdosies atšķetināt KNAB un citām tiesībsargājošām institūcijām, jo būtu grūti iedomāties, ka šāds acīmredzami sashēmots darījums varētu palikt nepamanīts un tā organizētāji nesodīti. 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...