Kā Latvija apmaksā Lukašenko režīmu, sponsorējot brīvību un cilvēktiesības nīstošo režīmu ar tavu un manu nodokļu naudu
N. Andersons02.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valdība uzlikusi ieceļošanas aizliegumu un citas sankcijas Baltkrievijas amatpersonām, kas stāv klāt pie vēlēšanu viltošanas un protestētāju sišanas, cilvēku nolaupīšanas un ieslodzīšanas, taču pilnīgs klusums no valsts puses par Latvijas naudu, kas aizplūst Baltkrievijas režīma stutēšanai!
Medijos jau mēnešiem ilgi regulāri varam lasīt par VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) sāls iepirkumu ceļu kaisīšanai ziemā. Lūk, kāds “sausais atlikums” redzams no šīm publikācijām:
1) Pēc pagājušās rekordsiltās ziemas LAU krājumā palikuši aptuveni 30 tūkstoši tonnu ceļu kaisāmās sāls. Sniega un apledojuma trūkums vienlaikus nozīmēja, ka arī sāls tirgotājiem palika pāri nerealizētu sāls tonnu tūkstoši, tajā skaitā SIA Lat Salt Trade, kas caur UAB Lit Salt Trade pieder Petram Kravčenko, kura tēvs (attēlā — pie Aleksandra Lukašenko labās rokas) savukārt ir viens no Lukašenko režīma balstiem — bijis Baltkrievijas vēstnieks Japānā, pirms tam ārlietu ministrs, bet pēdējos gadus ieņēmis priekšsēdētāja vietnieka amatu Krievijas un Baltkrievijas “savienotās konfederācijas” izveides padomē. Tātad pietuvināta persona vienlīdz Putinam un Lukašenko.
2) Sāls tirgoņi krietni pārsteigušies, ievedot no Baltkrievijas atradnēm tehnisko sāli, taču ziema izvērtās pavisam silta, un sāli gandrīz nevienam ceļu un ielu kaisīšanas uzņēmumam Latvijā nevajadzēja iepirkt. Kravčenko ir sprukās — par atvesto sāli būs jāmaksā ražotājam (šinī gadījumā tas ir Lukašenko administrācijas kontrolētais Belaruskālijs), bet pircēju nav. Tam pašam LAU stāv neiztērēti krājumi ceļu iecirkņu noliktavās.
3) Pirms 1. — 4. maija valsts svētkiem LAU pēkšņi izsludina sāls iepirkumu, uzaicinot tikai septiņus iepriekš sarunātus pretendentus. Uzvar, protams, Baltkrievijas režīmam pietuvinātā čaulas kompānija. Tā pati, kam vajadzēja atbrīvoties no nekur neliekamajiem sāls krājumiem. Satiksmes ministrija un valdība klusē.
4) Izrādās, ka LAU drīzumā beigsies monopolstāvoklis valsts autoceļu uzturēšanā — tiek plānots darbus konkursa kārtībā atdot privātajiem, kas konkurēs savā starpā ar cenu un kvalitāti. Nebūs vajadzīgi pat krājumā jau esošie 30 tūkstoši tonnu sāls. Tomēr LAU par nodokļu maksātāju naudu grib nopirkt vēl 23 tūkstošus tonnu. (Sagadīšanās pēc — tieši tik, cik grib piegādāt Lat Salt Trade.) Satiksmes ministrija un valdība klusē.
5) Atklājas, ka Lat Salt Trade vēl pirms minētā iepirkuma izsludināšanas pieteikusies iznomāt no LAU specializētu noliktavu Valgundes pagastā pie Kalnciema, kas paredzēta tieši tehniskās sāls uzglabāšanai, tā parādot: visas darbības bijušas saskaņotas līdz sīkām detaļām. Satiksmes ministrija un valdība klusē.
6) Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija pieprasa datus no LAU, kas tos vispirms negrib sniegt, bet tad negrib dot publicēt žurnālistiem, jo izrādās, ka dati par sāls shēmām esot... noslepenoti. Kas gan tos noslepenojis? Tos par slepeniem padarījis... pats LAU!
7) Tiek izteiktas publiskas aizdomas par dempinga cenām, kukuļošanu un korupciju; naudas maisa ar 65 000 eiro nodošanas brīdī tiek arestēti kukuļa izspiedēji; TV ziņo: “Lat Salt Trade piedāvā superzemu cenu, un pārējie [tirgus] dalībnieki vai nu spiesti ar viņu sadarboties, vai biznesu atstāt.” Satiksmes ministrija un valdība klusē, izņemot finanšu ministru Jāni Reiru, kurš nosoda Valsts ieņēmumu dienesta direktori Ievu Jaunzemi par nespēju izskaust šādas shēmas.
8) Neraugoties uz arestiem par kukuļa izspiešanu, valsts uzņēmums par nodokļu maksātāju naudu pabeidz iepirkt tam nevajadzīgos sāls tonnu desmittūkstošus. Satiksmes ministrija un valdība klusē.
9) Medijos parādās dati, ka Lat Salt Trade vienu tonnu pārdod LAU par vidēji 51 eiro. Tas nozīmē, ka visas piegādes kopā varētu būt mūsu valsts uzņēmumam, iespējams, izmaksājušas līdz 1 127 100 eiro. Tā kā piegādātājs nodokļus Latvijā maksā minimāli, tad visa šī nauda aizplūst caur Lietuvu uz Baltkrieviju, kur — ar vai bez Kravčenko seniora palīdzības — lauvas tiesa nonāk Belaruskālija kontos kā valūtas ieņēmumi, kas noder Lukašenko režīma finansiālajai uzturēšanai, kamēr tā paša uzņēmuma streikojošos strādniekus arestē, sit vai izdzenā OMON.
Un atkal klusē gan valdība, gan Satiksmes ministrija.
Iepriekšējie raksti:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
