Kā ļedjajevietis – Kotdivuāras miljonārs nonāca "Valsts nekustamo īpašumu" vadībā

Iesaki rakstu:

Liela brēka…

10. februāra pēcpusdienā Valsts policija paziņoja, ka Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas darbinieki „novērsuši VAS Valsts nekustamie īpašumi informācijas sistēmas drošības incidentu saistībā ar valsts ekonomisko un militāro drošību”. Kādā dzīvoklī Rīgā aizturētās un ar tiesas lēmumu apcietinātās personas vārds netika atklāts, bet jau tās pašas dienas rītā Pietiek bija paziņojis, ka ir aizturēts Valsts nekustamo īpašumu Attīstības pārvaldes direktors Vjačeslavs Kostigovs.

Sākotnējā Valsts policijas paziņojumā valsts militārā drošība tika pieminēta pat vairākkārt – esot notikusi patvaļīga piekļuve „automatizētai datu apstrādes sistēmai, kas apstrādā informāciju, kas saistīta ar valsts ekonomisko un militāro drošību”, taču Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas izmeklētājiem izdevies „pārtraukt patvaļīgo piekļuvi, nobloķēt un pilnībā atgūt pretlikumīgi iegūto informāciju, kas saistīta ar valsts ekonomisko un militāro drošību”.

Amatpersona bija patvaļīgi piekļuvusi datubāzei, kurā atradās informācija par nekustamajiem īpašumiem, iepirkumiem un finanšu rakstura informācija, - tā pēc oficiālā paziņojuma publiski paziņoja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Sokolovska.

Pēc tam gan izrādījās, ka nekāda militārā drošība nav tikusi apdraudēta tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Valsts nekustamajiem īpašumiem ar šāda veida informāciju īsti nav sakara, un Valsts policija arī tagad nespēj paskaidrot, no kurienes šāda ideja par militāra rakstura informācju vispār nākusi.

 „Veicot sākotnējo informācijas, kurai aizdomās turamā persona varēja nesankcionēti piekļūt, analīzi, konstatēts, ka dati cita starpā satur arī informāciju, kuras saturs ir saistīts ar valsts ekonomisko un militāro drošību,” – tā tagad skan jau izvairīgākais Valsts policijas formulējums.

Patiesībā gan, pēc visa spriežot, notikums ir bijis diezgan banāls: pārbaudes laiku neizturējušais V. Kostigovs pēc uzteikuma saņemšanas devies uz savu darba kabinetu, lai no darba datora pārsūtītu savu dienesta elektroniskā pasta saraksti uz privāto adresi. To konstatējuši Valsts nekustamo īpašumu darbinieki, kas tad arī informējuši Valsts policiju.

„Tika pārsūtīti budžeta dokumenti, projektu apraksti, informācija par personālu, par Valsts nekustamo īpašumu darba plāniem. Uzsveru – tā nav klasificēta informācija. Tā ir informācija dienesta lietošanai un nesatur valsts noslēpumu,” – tā tagad oficiāli vēsta Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs, kādreizējais Galvenās muitas pārvaldes direktors Mārtiņš Tols.

Saskaņā ar M. Tola skaidrojumu V. Kostigovs – kuru gan viņš dēvē tikai par „personu” – pārbaudes laiku neesot izturējis gan tāpēc, ka pārkāpis iekšējos darba kārtības noteikumus par dokumentu apriti, darba disciplīnas un arī ētikas noteikumus, gan tāpēc, ka pārbaudes laikā konstatētas „pazīmes, ka šī persona neatbilst noteiktajām prasībām”.

Taču M. Tola ļoti vispārīgie skaidrojumi nesniedz atbildi uz jautājumu – kā vispār tāda neikdienišķa personība kā V. Kostigovs varēja nokļūt augstajā un atbildīgajā Valsts nekustamo īpašumu amatā.

Apšaubāmā atlase

Ja ticēt Valsts nekustamo īpašumu sniegtajai skopajai informācijai, konkursu uz vakanto Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktora posteni šī valsts kapitālsabiedrība pērn izsludinājusi vairākkārt, laikā no maija līdz pat oktobrim sludinājumu izvietojot arī darba sludinājumu portālā CV-Online un sociālajos tīklos.

Pēdējais atkārtotā sludinājuma termiņš bijis līdz oktobra beigām, un tad arī vakance beidzot aizpildīta – par jauno direktoru novembra vidū kļuva 1964. gadā dzimušais V. Kostigovs, kurš amatpersonas deklarācijā, stājoties postenī, savu amatu min kā „Attīstības pārvaldes direktors”.

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs M. Tols neatklāj faktiski nekādas detaļas par konkrētām kandidātu atlases procedūrām, taču apgalvo, ka atlase notikusi „atbilstoši Valsts nekustamo īpašumu iekšējai apstiprinātai procedūrai par amata kandidātu piesaisti un atlasi”.

Atlase tikusi organizēta veselās trīs kārtās, un kandidāta izvēlē tikušas organizētas darba intervijas, kurās piedalījies Valsts nekustamo īpašumu personāla vadītājs, personāla atlases projektu vadītājs, struktūrvienības vadītājs, kurš līdz jauna vadītāja pieņemšanai darbā vadījis Attīstības projektu pārvadi, un pati kapitālsabiedrības valde.

„Kandidāts atbilda pienākumu aprakstam un veicamajam darbam. Tomēr pārbaudes laikā konstatējām pazīmes, ka šī persona neatbilst noteiktajām prasībām. Atklājām, ka zināšanas personālvadībā un profesionālajā jomā neatbilda kvalifikācijas dokumentos uzrādītajam,” atlases secinājumus un tālāko notikumu gaitu izklāsta M. Tols.

Atsaucoties uz Darba likumu, M. Tols atsakās publiskot jebkādas ziņas par sava nu jau bijušā darbinieka iepriekšējo darba biogrāfiju, taču arī no publiskām datu bāzēm pārbaudāmās ziņas liek apšaubīt secinājumu par V. Kostigova atbilstību izvirzītajām prasībām.

Vispirms jau no zināmajiem faktiem nekas neliecina, ka viņam tiešām būtu bijusi konkursā prasītā „astoņu gadu darba pieredze līdzīgā amatā, no tiem vismaz trīs gadi vadītāja amatā”.

Spriežot pēc Lursoft datu bāzes ziņām, V. Kostigovs vispār nevar lepoties ar pārliecinošu lielu uzņēmumu vadītāja karjeru, - ja neskaitīt aptuveni desmit mazpazīstamus, nelielus uzņēmumus, viņa biogrāfijā ir tikai gads joprojām neuzcelto tirdzniecības centru Akropolis plānojošās SIA Akropolis.lv valdē 2008.-2009. gadā, un tas arī viss.

Arī tas, no kurienes dažādu mazu uzņēmumu vadībā bijušajam V. Kostigovam būtu radušās prasībai „pārzināt profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo bāzi, piemēram, Eiropas Savienības politiku un ārvalstu finanšu instrumentu, būvniecības un iepirkuma procesu reglamentējošos dokumentus”, nav skaidrs.

Eksotiskie īpašumi

Tiesa, V. Kostigova amatpersonas deklarācija, kas iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā, stājoties amatā, rāda, ka jaunpieņemtais direktors ir cilvēks ar neikdienišķiem rādītājiem virknē citu parametru. Avoti Valsts nekustamajos īpašumos min – tieši neordinārā biogrāfija un personības iezīmes varētu būt bijušas tās, kas radījušas vēlamo iespaidu uz M. Tolu, liekot pievērt acis uz dažām neatbilstībām oficiāli izvirzītajos kritērijos.

Galu galā arī pats M. Tols ir zināms kā cilvēks ar brīžam neordinārām personības izpausmēm. Olu ripināšana pa kabatām, "mirdzošā" un "starojošā" Valsts nekustamo īpašumu valde, darbinieki, kas "kailām krūtīm" metušies pretim "profesionālajiem dedzinātājiem", kuri mēģinājuši novietot svecīti Rīgas pils mūrī, "ģīmja saglabāšana ārpus rosola", - ne to vien var atrast elektroniskā pasta vēstulēs, ko, izmantojot darba elektroniskā pasta adresi, viņš regulāri izsūta saviem padotajiem.

Kas tad „eksotisks” atrodams V. Kostigova deklarētajos datos? Vispirms jau tās ir viņa oficiāli deklarētās parādsaistības, kuru kopapjoms bija 798 000 eiro un 283 000 ASV dolāru, kā arī vēl iespaidīgāki aizdevumi tāpat nezināmām personām - 1 148 000 eiro, 105 000 ASV dolāru un neliela summa latos.

Šīs summas jo interesantākas ir tāpēc, ka Lursoft Uzņēmumu reģistra datu bāze nerada iespaidu par to, ka V. Kostigovam aizvadītajos gados Latvijā būtu bijusi miljonos lēšama uzņēmējdarbība.

2006. gadā viņam uz nepilnu pusgadu piederējuši 13% kapitāldaļu SIA Rīgas Apriņķa Avīze, no 2009. līdz 2012. gadam – 100% kapitāldaļu niecīgajā apģērbu mazumtirdzniecības SIA Resource Optimization Projects, bet uz dažiem mēnešiem 2014. gadā – 49% kapitāldaļu vēl niecīgākajā SIA Marat. Savukārt viņam pašlaik piederošā SIA Eco House Development nekādu saimniecisko darbību neveic.

Tiesa, līdz ar valdes locekļa amatu mazpazīstamajā Fondā Ģimenei un SIA Eco House Development V. Kostigovs bija uzrādījis kapitāldaļas trīs uzņēmumos, kas reģistrēti pietiekami eksotiskās valstīs – reizē ar Nigērijā reģistrēto Vyacheslavs Kostigovs Ltd un Gruzijā reģistrēto Shoping centers services viņš bija deklarējis arī vēl vienā Āfrikas valstī Kotdivuārā reģistrēto Vyacheslavs Kostigovsnreal Estate Incorporation, kuras kapitāldaļas esot 4,28 miljonus ASV dolāru vērtas…

Pārliecināts ļedjajevietis

Tagad, pēc dramatiskajiem notikumiem M. Tols gan mēģina apgalvot, ka Valsts nekustamo īpašumu kritēriji cilvēka pieņemšanai darbā esot tikai divi - profesionālās zināšanas un pieredze, savukārt viss cits attiecoties uz viņa nenosauktām „kompetentām iestādēm”.

Tām tad esot jāpārbauda amatpersonas deklarācija jau pēc darba attiecību uzsākšanas, un tas pats attiecoties „uz piederību kādām sabiedriskām organizācijām, īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, kapitāla daļām uzņēmumos utml.”.

„Aicinām Jūs izmantot publiskās vietnēs izvietotu informāciju, kurai nav pieejas tiesību ierobežojumu,” – šādi skan Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētāja atbilde uz Latvijas Avīzes jautājumu par V. Kostigova  biogrāfijas faktiem.

Tiesa, ja Valsts nekustamo īpašumu personāla atlasītāji ar M. Tolu priekšgalā paši būtu izmantojuši šo padomu, viņi vēl pirms V. Kostigova pieņemšanas darbā būtu bez īpašas piepūles uzzinājuši faktiski visus aprakstītos faktus.

Tāpat viņi būtu uzzinājuši, ka kandidāts uz atbildīgo amatu ne tikai pērn izdevis grāmatu Iespējams, visi jautājumi par Desmito tiesu un Ziedojumiem, kurā  brīdina par gaidāmo apokalipsi, kristietības iznīcināšanu, cilvēku čipošanu un no visām malām uzglūnošo „zvēra zīmi”, bet arī ir cieši saistīts ar bēdīgi slaveno draudzi Jaunā paaudze.

Šī „mācītāja” Alekseja Ļedjajeva vadītā sekta plašāku ievērību ieguva 2009. gadā, kad mediji ziņoja, ka, „cīnoties ar pagānismu", dienu pirms Līgo vakara Jaunās paaudzes pasākumā dedzinātas grāmatas, tajā skaitā arī bērnu grāmatas un patriotisku latviešu dziesmu izlase.

„Pirms stāšanās darbā piederību reliģiskām organizācijām nepārbaudām, jo Satversme nodrošina ticības brīvību un aizliedz diskrimināciju pēc reliģiskās pārliecības,” – tas ir viss, ko šai sakarā var pateikt M. Tols.

Tiesa, arī Valsts nekustamo īpašumu vadībai, pēc visa spriežot, ir radusies sajūta, ka kaut ko tomēr vajadzētu mainīt, tāpēc „šobrīd Valsts nekustamie īpašumi pārskata gan personāla atlases politiku, gan IT sistēmu drošību, lai uzlabotu personāla atlases kvalitāti un nepieļautu nesankcionētas darbības ar dokumentiem”. Par to, kas tieši tiks mainīts, lai turpmāk „kostigovi” tik viegli nenonāktu atbildīgos amatos, gan nekas atklāts netiek.

Pielikums Nr. 1

No Vjačeslava Kostigova grāmatas Iespējams, visi jautājumi par Desmito tiesu un Ziedojumiem

„Zvēra zīme visos gadījumos ir speciāli apslēpta un nomaskēta. To izmanto firmu logotipos un naudas zīmēs. Mums visapkārt ir vieni sešinieki! Vajag tikai uzmanīgāk ieskatīties detaļās, un tu ievērosi, ka trīs sešinieki praktiski ir visur, kur ir izteikta nauda un vara.”

„Nākotnē ir ieplānots visus dokumentus aizvietot ar vienu čipu, ko ievadīs cilvēka ķermenī. Čips ir tik niecīgs, ka to var novietot uz skudras muguras. Visi koki būs nočipoti. Pat putni un žurkas pārvietosies nočipoti, jo valdošā sistēma nepieļaus kaut kā nezināšanu. Laiki būs trakāki nekā Staļina laikos.”

„Kristietība, gluži kā komunistiskās un fašistiskās partijas mūsdienās, tiks aizliegta ar likumu, un visa kristīgā literatūra tiks iznīcināta.”

„Tad, kad tu esi saņēmis savu algu, automātiski 10% no tās pieder Dievam. Nevis tad, kad cilvēks to atnesīs uz draudzi, bet algas saņemšanas brīdī, līdzko tā sāk piederēt tev. Pat neaizdomājoties, mums automātiski ir jānodala desmitā tiesa.”

„Ja sēkla tiks izbarota lopiņiem, tad ražas nebūs. Tāpat ir ar finansēm. Ja mēs tās iztērēsim savām vajadzībām, tās nepieaugs lielumā. Turpretī, ja mēs tās iesēsim evaņģēlija vēsts sludināšanā, Dievs dos mums katram pēc Sava apsolījuma.”

„Geju kultūra ir kā ļauns, garīgi pārmantojams vīruss. Seksuālās minoritātes vairojas līdzīgi kā vampīri šausmu filmās — ja vampīrs iekož veselam cilvēkam, tad arī šis cilvēks kļūst par vampīru. Tāpat ir ar gejiem un lesbietēm.”

Pielikums Nr. 1

No Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Tola dzejas pūra (panti izsūtīti uzņēmuma darbiniekiem):

Valsts Nekustamie Īpašumi staro.

Valsts Nekustamie Īpašumi mirdz.

Jo valde mirdz un valde staro,

Ko rada kolektīva gars un sirds.

Gan Madara, gan Andrejs staro,

Gan Jānim apkārt nimbs jau mirdz.

Kā nemirdzēt, ja budžets baro

Un skaitļu pilna plašā sirds!

Gan Aivari te biezā slānī staro.

Gan Normunds visā godībā te mirdz,

Kā nemirdzēt, ja viņu baro

Jau atkal Jāņa plašā sirds!

Te arī citi mirdz un staro –

Te Ivars, Anna, Lelde, Ģirts

Un Jolanta, un Agrita, un Andis.

Un Juta, Sintija un vēlreiz Ģirts!

Pat Ojārs liels un varens staro.

Jo visa viņa ģilde mirdz.

Kā nemirdzēt, ja viņus baro.

Nu, protams, - Jāņa plašā sirds.

Pat ir kāds slepenrūķis, kuram staro

Ap galvu oreols, jo viņa sirds

Mūs visus ikdienā un svētkos baro

Ar dāvanām, kas dučiem birst!

Un, ja vēl neminēts kāds paliek,

Kam apkārt staro viss un mirdz,

Tad ļaunā neņemiet. Jo vārdu

Ir vairāk, kā var paveikt pirksts.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Latvijas Avīze.

Seko mums