Kā mēs pamodāmies 17. martā, bet visu izdarījām ļoti labi un pareizi
Edgars Labsvīrs*20.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2020. gada 17. martā, brīdī, kad Nacionālajam veselības dienestam (NVD) tika uzdots veikt steidzamus centralizētos individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumus, es paredzēju pastiprinātu interesi par šiem iepirkumiem un skaidri apzinājos, ka man būs par pieņemtajiem lēmumiem jāatskaitās. Es ļoti ceru, ka šī publikācija veicinās izpratni par veiktajiem iepirkumiem.
Es tikai atbalstu sabiedrības interesi par publisko iepirkumu jomu, kas daudziem ir labi pazīstama un diemžēl ne bez pamata tiek uzskatīta par pakļautu korupcijas riskiem.
Absolūti loģiska ir arī zināma "masku jautājuma" politizācija. Ar politizāciju šeit nedomāju neko ļaunu. Tieši otrādi, ir normāli, ka politiķi iesaistās Covid-19 problemātikā un krīzes pārvarēšanā. Tas ir viņu pienākums. Kā parasti, sabiedrībai un žurnālistiem jāspēj nošķirt, kur ir informēti viedokļi un konstruktīva kritika un kur ir politiskā kapitāla kalšana. Skaidrs, ka visbiežāk ir abas komponentes, jautājums tikai par proporcijām. Nav tolerējams vienīgi vulgārs populisms, kā arī nepamatotas apsūdzības negodprātībā.
Man nav absolūti nekādu finansiālu saistību ne ar vienu no piegādātājiem. Nav citu interešu, izņemot vienīgo – atrast un piegādāt Latvijas iedzīvotājiem un mediķiem kritiski nepieciešamos individuālos aizsarglīdzekļus.
Atsevišķi vēlos skaidri un nepārprotami apliecināt, ka veselības ministre vai arī kāda cita amatpersona nav ietekmējusi nevienu no manis pieņemtajiem lēmumiem.
Pirms mēneša neviens nevarēja un vēl joprojām nevar paredzēt kā attīstīsies Covid-19 pandēmija Latvijā un pasaulē. Bet skaidrs ir viens – pie negatīva scenārija, ja vīrusa izplatību nesanāk pakļaut kontrolei, post factum valdības institūciju lēmumus uzskatīs par novēlotiem un nepietiekami radikāliem (bija jāizsludina vispārēja karantīna, jāslēdz ciet pilnīgi viss, jāpērk plaušu ventilācijas iekārtas – visas, ko var dabūt un par jebkurām cenām); un pretēji tam, pozitīva scenārija gadījumā tie paši lēmumi daudziem liksies par pārlieku agresīviem, dulliem un izšķērdīgiem (par daudz ierobežojumu, par daudz ekonomika nobremzēta, par augstu masku cenas un vispār nevajadzēja tik daudz pirkt).
Situācija Latvijā pirms mēneša
Latvijā “miera laikos” ķirurģiskās maskas un citus aizsarglīdzekļus ārstniecības iestādes savām vajadzībām iegādājas pašas, slēdzot līgumus ar komersantiem. Slimnīcu iepirkumu vadītāji daudz labāk par mani varētu aprakstīt, kā pa dienām tas ir attīstījies, bet uz marta vidu ierastā piegāžu kārtība tika pilnībā paralizēta. Pirmkārt, nebija iespējams piegādāt par līgumā noteikto cenu, tas ir pašsaprotami, bet otrkārt, arī ar no jauna izstrādātiem piedāvājumiem nebija nekādu garantiju un skaidrības, kad pasūtīto piegādās.
Kopīgais Eiropas Savienības iepirkums, kuru mēs visi ļoti gaidījām, 10. martā noslēdzās ar 0 piedāvājumiem aizsargmasku un briļļu lotēs [1]. Piegādātāji nepiedāvāja neko, jo nebija ko piedāvāt. Stāvokli uz 17. martu, man kļūstot par amatpersonu, kura atbild par aizsarglīdzekļu iegādi visu Latvijas ārstniecības iestāžu vajadzībām un to sadali, ilustrē sekojošs fakts. Kad ar kolēģiem apkopojām datus no aptaujām, kurās slimnīcas katru dienu atskaitās par savām rezervēm, un pēc dažām sarunām ar lielāko slimnīcu administrācijām un aptieku dienestu vadītājiem, pirmais, ko mēs darījām, nebija piegādātāju meklējumi. Mēs zvanījām tām slimnīcām, kurās krājumi acīmredzami pārsniedza 1 mēneša patēriņu un “centralizējām" šos līdzekļus uz savu biroju, lai, iestājoties katastrofai, kādā no „atslēgas” slimnīcām (neatliek ķirurģisko masku operblokam) mēs varētu operatīvi piegādāt kaut minimumu. Sanāca 30 tūkstošus masku un nepilni 2 tūkstoši respiratoru, kas aptuveni ir vienas Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) dažu dienu patēriņš.
Piegādātāju atlase
Tātad uzstādījums bija katastrofu nepieļaut un maskas uz slimnīcām dabūt dažu dienu laikā, pērkot visu, ko var nopirkt. Tajā brīdī negaidīju, ka nebūs burtiski neviena piedāvājuma no krājumiem uz vietas Latvijā.
Vairākos kanālos tika publicēts aicinājums komersantiem sūtīt piedāvājumus uz manu e-pastu. Aptuveni 10 dienu laikā mēs izskatījām vairāk nekā simts piedāvājumu, padziļināti izstrādājot visus variantus ar konkrētiem piedāvājumiem (konkrēti modeļi, par konkrētu cenu, ar konkrētiem piegādes termiņiem un nosacījumiem). Vairāki piedāvājumi patiešām netika attīstīti, jo neatbilda šiem kritērijiem. Daudzi privātpersonu aicinājumi steidzami sazināties vai satikties, jo “ir drošs kanāls un iespējas palīdzēt”, tika ignorēti, jo ar katru sazvanīties nebija fiziski iespējams. Daļa no šiem piedāvājumiem šobrīd jau ir apkopoti un publicēti NVD mājaslapā [2], to sarakstu plānojam papildināt.
Lai diversificētu riskus, no kuriem galvenais bija - piegāde nenotiek un Latvija paliek bez maskām, kā arī, lai dotu iespēju salīdzināt piedāvājumus savā starpā un mazinātu aizdomas par koruptīvām darbībām, tika iegādāti aizsarglīdzekļi vienlaicīgi no vairākiem piegādātājiem, kopā no 7 komersantiem [3]. Vēl dažus, kas bija procesā, 3. aprīlī pārsūtīju Aizsardzības ministrijai. Šāda diversifikācijas pieeja, manuprāt, ir sevi pilnībā attaisnojusi.
Vienlaicīgi, gan caur Ārlietu ministriju, gan pa tiešo notika komunikācija ar vairākām vēstniecībām, kas uz vietas aptaujāja piegādātājus un sūtīja piedāvājumus (vai arī ziņas, ka nespēj neko piedāvāt). Izstrādāt piedāvājumus no Ķīnas un vēlāk arī nodrošināt pašas piegādes nebūtu iespējams bez Latvijas vēstniecības Ķīnā atbalsta. Tieši pateicoties viņu darbam, AirBaltic lidojums 28. martā kļuva iespējams.
Transporta problēmas ir atsevišķa raksta vērtas, bet gribēju atzīmēt tikai to, ka visas bez izņēmumiem piegādes netika piegādātas paredzētajā termiņā. Apgalvojums, ka brīdī (9. aprīlī), kad Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs parakstīja savus pirmos līgumus, vairs nebija deficīta, ir nepatiess. Uz to dienu LSEZ Lauma Fabrics kavēja piegādi vairāk nekā nedēļu un nevienam nebija 100% pārliecības, ka viņiem izdosies piegādāt plānoto – būtu bezatbildīgi paļauties, ka “gan jau atnāks”.
Piegādātās maskas ir mediķiem derīgas; standarti un vadlīnijas
Apstrādājot piedāvājumus, mēs ņēmām vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas [4], kā arī noteicām prasības, lai nodrošinātos, ka maskas ir mediķiem derīgas:
ķirurģiskajām maskām jāatbilst EN 14683 vai ekvivalentam standartam; šeit ietilpst visi trīs tipi: pirmā ar baktēriju filtrācijas efektivitāti 95%, otrā ar efektivitāti 98%, trešā jeb IIR – arī ar 98%, kā arī izturību pret šļakatām.
respiratoriem jāatbilst EN 149 vai ekvivalentam standartam: FFP2 un FFP3 tipi.
Šobrīd no iegādātajām ķirurģiskajām maskām 2 miljoni ir EN 14683 2. tipa maskas (SIA Saules aptieka līgums) un 6 miljoni ir 1. tipa maskas (pārējie piegādātāji) – tātad, Latvijas mediķiem ir pieejamas maskas (2. tips) ar ko doties operācijas zālē un apgavojums, ka “mediķiem piegādātās maskas neder”, ir maldinošs. Atgādinu, ka operāciju zāle nav vienīgā vieta, kur maskas tiek lietotas. Tāpat NVD ir iegādājies 7200 FFP3 klases respiratoru, ko pārsvarā plānots pielietot Latvijas infektoloģijas centrā, un vairāk kā 1,1 miljonu FFP2 klases respiratoru pārējām iestādēm. Ārstniecības iestādēm attiecīgi jāprioritizē tām piešķirtie krājumi un mūsu uzdevums ir skaidrāk uz šo norādīt.
Pasaulē ir publicētas un nepārtraukti tiek aktualizētas virkne vadlīniju attiecībā uz individuālo aizsarglīdzekļu lietošanu dažādos apstākļos [5; 6; 7; 8]. Tajās atsevišķi tiek aprakstītas arī prioritārās lietotāju grupas un aizsarglīdzekļu taupīšanas stratēģijas globālā aizsarglīdzekļu deficīta apstākļos. Šīs vadlīnijas neaizliedz (būtu absurds, ja aizliegtu) mediķiem lietot EN 14683 standarta 1. tipa masku vai tās ekvivalentu. Konkrēti Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs rekomendē FFP2/FFP3 respiratoru neesamības gadījumā tiešā kontaktā ar slimniekiem strādājošām ārstniecības personām lietot augstākā no pieejamiem filtrācijas līmeņa maskām ("masks with the highest available filter level").
Situācija, kas cerams, Latvijai nepienāks
Ir skaidrs, ka >98% (2. tips) bakteriālas filtrācijas maska ir pacientiem un mediķiem drošāka par >95% (1. tips) filtrācijas masku un “miera laikos” ārstniecības iestādes var izvēlēties pēdējās vispār neiepirkt. Ir arī skaidrs, ka pēc standarta protokola jebkura maska būtu jāizmanto ne ilgāk par divām stundām un tā ir jāmaina pēc katra kontakta ar inficētu pacientu. Taču šobrīd, kad vairākās attīstīto valstu slimnīcās vienreizlietojamās maskas un halātus mazgā atkārtotai lietošanai, aicināt turēties pie standarta protokoliem ir neracionāli. Kad būsim nodrošinājuši kritisko krājuma minimumu, varēsim vērtēt alternatīvas, ja tādas tirgū būs parādījušās.
Tas, ka situācija kaut kur citur ir sliktāka nekā Latvijā, absolūti nemazina mūsu atbildību mediķu un iedzīvotāju priekšā. Vairāku aizsarglīdzekļu kategoriju krājumi vēl joprojām ir kritiski zemi. Šobrīd tas primāri attiecas uz kombinezoniem, vienreizlietojamiem halātiem un aizsargbrillēm. Arī ķirurģisko masku un respiratoru krājumus ir jāturpina papildināt.
Starptautiskais konteksts
Nav šaubu, ka pameklējot, jebkurā no Eiropas valstīm jūs atradīsiet ar aizsarglīdzekļu iepirkumiem saistītus skandālus.
Par deficītu, sarežģījumiem piegādēs un apšaubāmu kvalitāti runā gan mūsu kaimiņi Lietuvā [9] un Igaunijā [10;11;12], gan bagātākas par mums valstis [13;14].
Visi ir dzirdējuši par lielvalstu (ASV, Francijas un Vācijas) masku kariem, kad ceļa vidū tiek pārpirkti jau iepriekš citam pircējam solītie aizsarglīdzekļi, vai arī tiek uzlikti brutāli eksporta aizliegumi un kravas pārvirzītas par labu tai valstij, kurai konkrētajā brīdī konkrētā vietā ir vairāk naudas un varas [15].
Somijā [16] un Lietuvā [17] (gan jau arī citur, bet nav mērķis atrast visus) politiķi ir panākuši augsta līmeņa vadītāju atstādināšanu uz šo skandālu fona.
Par aizsarglīdzekļu deficītu un šībrīža situāciju Ķīnas tirgū sarakstīts ir ļoti daudz, bet es iesaku Lietuvas vēstnieces Inas Marčiulionites interviju [18]. Viņa pati, līdzīgi kā mūsu vēstniece Maija Manika, bija spiesta iedziļināties problēmā un darīt visu, lai tautieši mājās nepaliktu bez aizsarglīdzekļiem.
Uzskats, ka tieši Latvija kaut ko darījusi (vai nedarījusi) neadekvāti situācijai un prognozēm, visbiežāk balstās uz neinformētību vai arī konkrētām komerciālām, politiskām un citām interesēm.
Centralizētos iepirkumus kopš 2. aprīļa veic Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. Viņu uzdevums ir iespējami ātri apgādāt visas nozares, ieskaitot arī veselības aprūpes nozari, ar kritiski nepieciešamiem aizsarglīdzekļiem milzīgas nenoteiktības un stresa apstākļos. Tas nav izdarāms bez uzticības mandāta, kas ļauj uzņemties riskus un rīkoties izlēmīgi.
Novēlu mums visiem stipru veselību un skaidru prātu šajā neparastajā laikā!
4. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1584654491688&uri=CELEX:32020H0403
5. https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/331215/WHO-2019-nCov-IPCPPE_use-2020.1-eng.pdf
8. https://www.cdc.gov/coronavirus/2019-ncov/hcp/ppe-strategy/face-masks.html
13. https://www.bbc.com/news/uk-northern-ireland-52091054
14. https://nhsproviders.org/news-blogs/blogs/the-public-ppe-debate-is-in-danger-of-getting-stuck
16.https://yle.fi/uutiset/osasto/news/stockpile_boss_resigns_after_failed_mask_procurements/11302759
* Nacionālā veselības dienesta direktors
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
