Kā mēs pērn stiprinājām Latvijas mediju kvalitāti un veicinājām izcilību žurnālistu vidū
Latvijas Žurnālistu asociācija19.12.2017.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
2016.gadā, atbilstoši LŽA mērķiem un ievērojot asociācijas biedru pausto viedokli par organizācijas darbības prioritātēm, Latvijas Žurnālistu asociācija (attēlā - organizācijas pašreizējā vadītāja Rita Ruduša) ir stingri iestājusies par preses brīvību, viedokļu daudzveidību, kvalitatīvu žurnālistiku, medijus regulējošās likumdošanas uzlabošanu un vienlīdzīgām tiesībām visiem medijos strādājošajiem.
Asociācijas biedru skaits 2016.gada laikā, tas ir, laika periodā kopš iepriekšējā darbības pārskata, ir faktiski atgriezies iepriekšējā – 2015.gada sākuma līmenī. Vairāki biedri gada laikā ir iestājušies, bet vairākiem ir apturēta darbība vai viņi no LŽA ir izstājušies. Tas skaidrojams ar LŽA valdes aktīvāku rīcību, aicinot biedrus pildīt savus asociācijas statūtos minētos pienākumus, proti – maksāt biedra naudu, Atsevišķos gadījumos valde arī bija spiesta iedarbināt LŽA statūtos paredzēto mehānismu – ilgāku laiku nemaksājušo biedru darbības apturēšanu. Jāuzsver, ka vairums iepriekš ilgāku periodu nemaksājušo biedru savas saistības 2016.gadā apzinīgi izpildīja.
Lielāko uzmanību LŽA 2016.gadā ir veltījusi diskusijām par profesionālajiem jautājumiem, žurnālistu tiesību aizsardzībai, ņēmusi aktīvu dalību ar medijiem saistītu likumdošanas un tiesību aktu izstrādē un raisījusi diskusijas mediju vidi regulējošu nepilnīgu normu uzlabošanu.
Vadoties no augstāk minētā, LŽA darbojās sekojošos virzienos.
LŽA dažādos formātos turpināja pievērst uzmanību mediju vidi kropļojošajai situācijai reģionu presē, piemēram, apspriežot Mediju politikas pamatnostādnes Ministru kabineta komitejā un valdībā, kā arī Saeimas Cilvēktiesību komisijā apspriežot likuma „”Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” grozījumus. LŽA norādīja, ka joprojām turpinās situācija, kad pašvaldību finansēti un konkrēto amatpersonu viedokli paudoši mediji izspiež no tirgus neatkarīgos, abonentu un reklāmdevēju finansētos medijus, tādējādi kropļojot konkurenci reģionālajā mediju tirgū. 2016.gada decembrī LŽA kopā ar SSE Riga un Zviedrijas un Somijas vēstniecībām rīkoto Preses brīvības dienas svinību ietvarā notika paneļdiskusija par reģionālās preses izaicinājumiem. LŽA pārstāvji piedalās arī Saeimā izveidotajā darba grupā, kas strādā ar Pašvaldību likuma grozījumiem, kas attieksies arī uz pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanas kārtību un to saturu.
Tikmēr visa 2016.gada garumā laikraksts „Bauskas Dzīve”, kuru pateicoties LŽA iesaistei „pro bono” konsultēja advokātu biroja „Sorainen” pārstāvji, tiesājās ar Iecavas novada domi par tās izdoto plašsaziņas līdzekli, kurā tiek publicētas trešo personu reklāmas un sludinājumi.
Valdība 2016.gada nogalē pieņēma Kultūras ministrijas vadībā izstrādātās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam, kuru izstrādē iesaistījās arī LŽA pārstāvji. Jau pērn LŽA valde vēstīja, ka pēc konsultācijām ar asociācijas biedriem iesniedza virkni labojumu un papildinājumu pamatnostādnēs ar mērķi nodrošināt mediju vides sakārtošanu un vienlīdzīgas darbības principus ilgtermiņā. Tiesa, pēc LŽA atzinuma, dokumenta gala variants nespēja sniegt plašu skatījumu uz mediju vides attīstību ilgtermiņā.
LŽA arī iesniedza izvērstus komentārus par Kultūras ministrijas konceptuālo piedāvājumu jaunam Sabiedrisko mediju likumprojektam, kam vajadzēja būt pieņemtam līdz 2017.gada februārim, kad beidzās četru NEPLP locekļu pilnvaras. Bija paredzēts, ka tobrīd jāsāk darboties divām institūcijām: 1) līdzšinējais NEPLP kā elektronisko mediju regulators un 2) jauna Sabiedrisko mediju padome. Politiskas vienošanas rezultātā Saeima nolēma Sabiedrisko mediju padomes izveidošanu atlikt uz vēlāku laiku un diskusijas par Sabiedrisko mediju likumprojektu faktiski iesaldēja.
2016.gada 1.decembrī LŽA kopā ar SSE Riga un Zviedrijas un Somijas vēstniecībām iesaistījās Preses brīvības dienas svinību rīkošanā. To ietvarā prezentāciju sniedza žurnālists Pēteris Greste – Austrālijas un Latvijas pilsonis, kurš savulaik profesionālās darbības dēļ tika apcietināts Ēģiptē.
Stiprinot Latvijas mediju kvalitāti un veicinot izcilību žurnālistu vidū, 2016.gada martā tika pasniegtas LŽA ikgadējas Izcilības balvas par nozīmīgāko veikumu 2015.gadā. Pasākumu ievadīja sadarbībā ar Baltijas Mediju izcilības centru rīkotā LŽA konference, kas ilga divas dienas.
LŽA turpināja sadarbību ar valsts institūcijām un nevalstiskām organizācijām, tai skaitā Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, par mediju darbību regulējošo likumdošanu atbildīgo Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Valsts kanceleju, Latvijas Preses izdevēju asociāciju, Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centru, Zviedrijas un Somijas vēstniecībām. Asociācijas izvirzītā LŽA biedre Baiba Strautmane strādāja NEPLP sabiedriski konsultatīvajā padomē.
LŽA valde tās priekšsēdētāju Sanitas Jembergas un Ivo Leitāna, kā arī vairāku citu valdes locekļu personā turpināja regulāri paust viedokli saistībā ar žurnālistu profesionālajai videi svarīgiem jautājumiem, pārstāvēt asociāciju dažādos publiskos pasākumos un sniegt komentārus medijiem. LŽA valde aktīvi strādāja, aizstāvot žurnālistu tiesības iegūt informāciju, izvēlēties informācijas avotus un iebilda pret mēģinājumiem traucēt žurnālistu darbu.
Piemēram, LŽA nosodīja Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rīcību, ierosinot kriminālprocesu un izvēršot plašas procesuālās darbības pret Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālisti Sanitu Miķelsoni.
Tāpat LŽA vērsa uzmanību, ka tiesvedībā, kurā Latvijas Nacionālās operas un baleta valde vērsās pret portālu TVNET, piespriestā kompensācijas summa (120 tūkstoši eiro) par LNO amatpersonu godam un cieņai nodarīto kaitējumu bija neatbilstoša nodarījuma smagumam un mediju finanšu situācijai Latvijā.
Vēl pirms tam LŽA nosodīja “Spice of Pakistan” piederošās sabiedriskās ēdināšanas iestādes vadītāja un atbalstītāju uzbrukumu TV3 raidījuma “Nekā personīga” filmēšanas grupai un aicināja tiesībsargājošās iestādes atcerēties, ka tām ir arī administratīvās iespējas sodīt par žurnālistu darba traucēšanu.
Reaģējot uz biedru un citu personu iesniegumiem, konkrētus iespējamos biedru ētikas pārkāpumus izskatīja LŽA ētikas komisija, nevienā no gadījumiem biedru ētikas pārkāpums netika atzīts. Tomēr Ētikas komisija izplatīja paziņojumu, kurā nosodīja iejaukšanos personu privātajā dzīvē, atsevišķām interneta vietnēm publiskojot orgānu donora personas datus.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
