Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā bijušais iekšlietu ministrs vēršos pie valsts prezidenta un premjera ar jautājumu: kā tieši nākamā gada budžets atbilst šo valsts pirmo amatpersonu vēl pirms gandrīz gada publiski dotajam solījumam iekšējo drošību izvirzīt kā prioritāti 2022. gada valsts budžetā?! Atceros tikšanos ar valsts prezidentu Egilu Levitu šī gada janvārī, kurā tika panākta vienota izpratne, ka valsts iekšējās drošības stiprināšanai jābūt vienai no nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.

Ja iekšlietas patiešām ir valsts prioritāte, tad būtu jāsāk ar iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma palielināšanu, tam sasniedzot vismaz 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Pretējā gadījumā reālu plānu atalgojuma palielināšanai neesamība, inflācija un dzīves dārdzība vēl vairāk demotivēs iekšlietu darbiniekus palikt dienestā.

Kaut arī 2022.–2024. gada budžeta pieprasījuma sagatavošanas procesā Iekšlietu ministrija kā galvenos virzienus budžeta pieprasījumam izvēlējusies pareizas prioritātes – motivēts un izglītots personāls, uzlabota darba vide un nodrošināta augsta sniegto pakalpojumu kvalitāte –, tomēr 2022. gada budžetā iekļautās aktivitātes – amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšanai (robežpiemaksa, izmeklētāju atlīdzība, mēnešalgu izlīdzināšana) piešķirtie 20 735 004 eiro, kā arī Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveide (tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveide) – 2 990 682 eiro – absolūti neliecina par saplānotu un sistēmisku valsts iekšējās drošības stiprināšanu. Pēc manām aplēsēm, atalgojuma palielināšanai būtu nepieciešams vismaz desmit reizes lielāks valsts bāzes finansējums.

Zemākais valsts finansējums Baltijā

Salīdzinājumam – Lietuvā 2021. gada budžetā iekšlietām tika atvēlēti 845 miljoni eiro jeb 302 eiro uz iedzīvotāju. Igaunijā – 446 miljoni eiro jeb 335 eiro uz iedzīvotāju. Savukārt Latvijā – 429 miljoni eiro jeb tikai 227 eiro uz iedzīvotāju. Skumji. Lai mēs sasniegtu Igaunijas līmeni, iekšlietu ministres papildu finansējuma pieprasījumam darbinieku atalgojumam būtu jābūt 220 miljonu eiro apmērā.

Ja šādu finansējumu nebija iespējams atrast vienā gadā, tad būtu taisnīgi definēt samaksas palielinājuma grafiku tuvākajiem gadiem. Skaidrība par tuvākajiem dienesta gadiem esošajiem darbiniekiem radītu stabilitāti, savukārt zināmā laika periodā vidējā atalgojuma izlīdzināšana starp aizsardzības, iekšlietu un tieslietu nozarēm kopsakarībā ar konkurētspējīgu, mūsdienīgu izglītības saturu vidējā termiņā ļautu valsts nacionālo drošību, īpaši valsts iekšējo drošību, un tiesiskumu pacelt pavisam jaunā kvalitātē, kā arī iekšlietu sistēmai piesaistīt kvalitatīvāku personālu. Šobrīd atbildīgo amatpersonu publiskā retorika par algu pieaugumu iekšlietu darbiniekiem 2022. gada budžetā sabiedrībā rada tikai viltus sajūtu, ka valsts iekšējā drošība tiek pienācīgi stiprināta.

Viens piemērs – pirms gada 2021. gada budžetā jau izcīnīju atalgojuma pieaugumu izmeklētājiem, tad kāpēc 2022. gada budžets atkal koncentrējas uz to pašu amatu kategoriju? Vai ugunsdzēsēji glābēji ar iztrūkstošo personālu, zemo algu nav pelnījuši stabilitāti un algas saprātīgu paaugstinājumu? Kāpēc netiek pārskatītas algas amatpersonām, kuru kompetence ir iepirkumi, specifikāciju izstrāde, informācijas tehnoloģijas?

Valsts attieksme neveicina motivāciju

Vai nebūtu bijis prātīgi pirms 2022. gada budžeta veidošanas Iekšlietu ministrijai uz Ministru kabinetu virzīt informatīvo ziņojumu ar ministrijā jau sagatavoto visu darbinieku jauno atalgojuma sistēmas koncepciju, kuru nodevu Golubevas kundzei kā stafetes kociņu? Kāpēc ir svarīga visu darbinieku atalgojuma sistēmiska plānošana?

Atalgojuma sistēmiska plānošana ietver konkrētu mērķu vai rezultātu sasniegšanu, piemēram, amatpersonu noziegumu, tostarp korupcijas risku, mazināšanu. 2022. gada budžets ne tikai nerisina amatpersonu noziegumu risku mazināšanu, bet palielina atalgojumu kontrolējošām amatpersonām, tajā pašā laikā amatu kategorijām, kuras pakļautas korupcijas riskiem, atalgojums ne tikai palicis iepriekšējā līmenī, bet inflācijas ietekmē vēl samazinās. Nav jābūt gaišreģim, lai izdarītu secinājumu par atsevišķu amatpersonu aiziešanu no dienesta vai noziedzības risku paaugstināšanos.

Vēlos vērst sabiedrības uzmanību, ka formāla iekšlietu sistēmas atalgojuma politika bez sistēmiskas plānošanas, nesasniedzot izvirzītos mērķus – Latvija viena no drošākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, darba kvalitātes celšana, jauno tehnoloģiju ieviešana, procesu modernizācija, personāla atjaunošana, prevencijas paaugstināšana, dienestu mobilitātes, prestiža celšana u. c. –, jau tuvākajos gados vēl vairāk pazeminās iekšlietu sektora spēju kvalitāti pildīt valsts funkcijas. Iekšlietu darbinieku mobilitāte, reaģētspēja būs kritiski zema. Faktiski tiks apdraudēta sabiedrības drošība un tiesībaizsardzība būs pieejama tikai ekstra gadījumos vai kā īpaša prece. Citiem vārdiem – sargājiet sevi, savu ģimeni, īpašumu paši.

Šobrīd iekšlietu dienestu personāls strauji noveco, ir apdraudēta pēctecība, daudzas amatpersonas ir sasniegušas izdienas pensijas vecumu, nav aizpildītas vakances, kā arī darba apjoms tiek veikts uz pārslodzes un virsstundu rēķina. Darbinieki, kuriem rodas papildu slodze sakarā ar Covid-19 epidemioloģiskās drošības kontroles pasākumiem, ir psihoemocionāli izdeguši, zemais atalgojums nemotivē sasniegt rezultātus.

Vismaz 1000 eiro mēnešalga iekšlietu darbiniekiem

Kā iekšlietu ministrs pastāvīgi aktualizēju jautājumu par to, ka iekšlietas jau trīsdesmit gadus ir atstātas novārtā. Uzskatu, ka šim atalgojuma pieaugumam ir jābūt līdzvērtīgam pedagogu un veselības darbinieku atalgojuma pieaugumam, kā zemāko atalgojuma līmeni nosakot 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Šobrīd neto jeb pēc nodokļu nomaksas mēnešalgu zem 1000 eiro saņem 82% Valsts policijā, 91% Valsts robežsardzē un 95% Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādājošo (IeM dati uz šī gada oktobri).

Izcils piemērs tam, cik liela loma motivēšanā un cilvēkresursu sakārtošanā ir atalgojuma palielināšanai, ir Latvijas valsts ārējā drošība, kas kopš 2014. gada ir valsts prioritāte, un, ik gadu budžetā paredzot finansējumu ne mazāk kā 2% no IKP, ir panākta stabilitāte bruņoto spēka cilvēkresursu, materiāltehniskās bāzes attīstībā. Šo piemēru vienmēr esmu minējis arī kontekstā ar iekšējo drošību, kas pārāk ilgi atstāta novārtā, kā rezultātā ir akūts darbinieku "nekomplekts" un augsta rotācija.

Politiskās partijas "Republika" ieskatā, nepieciešams vienots redzējums par iekšējo drošību kopumā un konkrēts plāns, kā to sistemātiski un mērķtiecīgi uzlabot, – kādi jautājumi ir risināmi jau šogad, kādi nākamgad, kādi turpmākajos gados.

Nobeigumā vēlos aicināt "Attīstībai/Par!" saskatīt savu atbildību iekšlietu jautājumu sakārtošanā. Ja tā uzņēmās atbildību par šo jomu, tad tas ir jādara ar 100% atdevi, it īpaši apstākļos, kad ledus jau sāka sakustēties un bija mērķtiecīgi un bez atkāpšanās jāturpina uzsāktais kurss.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...