Kā pareizi un “smalki” nosargāt smēķēšanas tradīcijas Saeimas komisijā
Pietiek lasītājs13.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Turpinot izskatīt iesniegtos priekšlikumus Tabakas aprites likumā, 7.februārī notika kārtējā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā raisījās spraigas diskusijas. Tā bija izcila iespēja tautas kalpiem nodemonstrēt patiesas rūpes par iedzīvotāju veselību un pieņemt lēmumu, kas ļautu mums kā sabiedrībai doties virzienā uz pirmo nesmēķētāju paaudzi jau pēc pāris gadiem, gluži tāpat kā to pirms dažiem mēnešiem nolēma Jaunzēlande. Runa ir par tā saucamo “Jaunzēlandes modeli”, kas paredz, ka visiem, kas dzimuši pēc 2009.gada būtu aizliegts iegādāties (attiecīgi, tirgotājiem pārdot) tabakas produktus.. Bet… tā nenotika.
Tabakas aprites likuma grozījumu izskatīšanai cita starpā ir iesniegti divu deputātu – Armanda Krauzes (ZZS) un Ramonas Petravičas (LPV) pēc būtības līdzīgi priekšlikumi, kas paredz liegt turpmāk iegādāties tabakas produktus personām, kas dzimušas pēc 2007. gada A.Krauzes piedāvātajā variantā vai 2009.gada R.Petravičas priekšlikumā.
A.Krauzes priekšlikums papildus paredzēja aizliegt arī alternatīvos tabakas produktus kā, piemēram, e-cigaretes, savukārt R.Petraviča savā priekšlikumā bija pielaidīgāka un aizliegumu attiecināja tikai uz tabaku saturošām cigaretēm jeb parastajām cigaretēm, saglabājot iespēju iegādāties alternatīvos produktus (e-cigaretes, nikotīna spilventiņi, utml.), kas atbilstu tam, ko pieņēmusi Jaunzēlandes valdība.
Šķiet, kas varētu būt cēlāks kā šo abu priekšlikumu atbalstīšana komisijā, ja atceramies kādu ātru un izlēmīgu rīcību demonstrēja deputāti vēl pirms pāris nedēļām lemjot par garšu un smaržu aizliegumu e-cigaretēm, jo tās taču esot kaitīgas, nav pietiekamu pētījumu par to, ka to lietošana palīdzot atmest tradicionālo cigarešu smēķēšanu un vispār būtu vienkārši aizliedzamas.
Kā pats galvenais arguments 24.janvāra komisijas sēdē cauri vijās rūpes par bērniem, kas pakļauti šai sērgai un arī smēķējot ecigaretes. Te gan jāatzīmē, ka šis produkts nekad nav bijis paredzēts kā bērniem domāts, savukārt tas, ka bērni pie tiem nokļūst un kādā veidā, jau ir cits stāsts un citu iestāžu kompetence.
Šajā brīdī, kad komisijai jālemj par šo abu priekšlikumu atbalstīšanu, sākas pats interesantākais. Aizmirstot visu ļauno, ko cilvēka veselībai nodara smēķēšana (un tajā skaitā tās pašas e-cigaretes ar savām patīkamajām garšām), komisijā tās vadītāja Inga Bērziņa (JV, attēlā) piedāvā veidot darba grupu, lai šo jautājumu pētītu!!!
Un argumenti pēkšņi ir visdažādākie, tā, piemēram, Edmunds Cepurītis (Progresīvie) šim priekšlikumam piekrītot, norāda: Es atbalstu priekšlikumu šos abus priekšlikumus izskatīt rūpīgāk darba grupā, es tomēr nevaru piekrist, ka viena likuma izmaiņas ir tās, kas mūs noved pie mērķa, pie no tabakas brīvas paaudzes. Un arī Jaunzēlandē, un es neesmu šī modeļa eksperts, bet tur ir blakus vairāki pasākumi, kas ir gan informatīvi, gan kampaņa, gan citā līmenī…
Viņam piekrīt arī deputāte Līga Kozlovska no ZZS, kas pati ir ārste: Jā, es arī uzskatu, ka šie priekšlikumi ir ļoti labi…, bet kādā veidā, vai mums ielikt šinī likumā… vai arī mēs tiešām veidojam darba grupu drusciņ ilgākā periodā, bet patreiz es arī tā nevaru uzreiz pateikt kāds tas būs, nu jāsaka… gan teiksim ekonomiskais, jāsaka, iespaids tas arī droši vien ir svarīgi, jo tad, ja mēs pilnīgi visu tagad, kā saka, no rītdienas vai parītdienas aizliedzam, tad tas varbūt arī nebūs īsti pareizi…
Savukārt Zane Skujiņa Rubene (JV) saka: Es arī piekritīšu Edmundam un Līgai, mums tomēr vajag šo papētīt dziļāk… un atcerēsimies, ka Jaunzēlande ir sala un tur šo kontroli ir vienkāršāk veikt nekā Eiropā, jo mums tomēr ir brīvais tirgus un no Eiropas Savienības mēs tomēr varam pasūtīt, ko mēs vēlamies, un to muita nekontrolē. Jaunzēlandē visas pakas, kas ienāk, principā tiek caur muitu muitotas, līdz ar to var izkontrolēt, tāpēc es domāju, ka šis ir jautājums tomēr jāskata padziļinātāk…
Komisijas vadītāja Inga Bērziņa (JV), uzklausot šīs rūpes pētīt un iedziļināties, ierosina: Jā, es arī atbalstītu, es dzirdēju to no vairākiem deputātiem, tad mums ir jānobalso par šiem priekšlikumiem, es tad rosinātu šobrīd viņus NORAIDĪT un skatīt to atsevišķā darba grupā… kur organizēt diskusiju par šo tēmu un skatīt to padziļinātāk un tad arī vairāk datos balstītu.
Izdzirdot visus šos iebildumus pret savu priekšlikumu, A.Krauze mēģina skaidrot: Viens arguments par atlikšanu – nu ja mēs kaut Petravičas kundzes priekšlikumu pieņemam, mums ir 2029 gads, kad pirmais aizliegums stātos spēkā, mums laiks ir daudz, kā Cepurīša kungs teica, ka mums vajag laiku, tad laika mums ir ļoti daudz, tā kā iestrādājot šādu normu, ir laiks izstrādāt MK noteikumus, jo šī jau ir konceptuāla norma … un otra lieta – no Eiropas Savienības atvedīs visu, tas arī nav arguments, atvedīs arī tās pašas e-cigaretes ar garšām un bez garšām, tā kā…
Taču, neļaujot pabeigt savu argumentāciju līdz galam, viņu pārtrauc komisijas vadītāja I.Bērziņa (JV), sakot: Tas tomēr prasa mazliet lielāku iedziļināšanos un mazliet lielāku izpratni, lai mēs varētu lemt par šo jautājumu…
Tādas, lūk, debates, bet kur tad slēpjas smalkums? No vienas puses, pats par sevi ierosinājums veidot darba grupu nav slikts, jo tā būtu iespēja patiešām padziļināti izpētīt un saprast to, kā un kādiem soļiem nonākt pie mērķa – nesmēķētāju paaudzes. No otras puses, šis ir lielisks veids, kā abus likuma grozījumu priekšlikumus atlikt uz ļoti ilgu laiku un tas, kas vissāpīgāk trāpītu tabakas industrijai, tradicionālo cigarešu ražotājiem, netiktu pieņemts, bet gan pētīts, apspriests un visādi citādi darba grupā apskatīts.
Savukārt likuma grozījumi, kas ierobežotu tiešos tabakas industrijas konkurentus, e-cigaretes un citas alternatīvas, tiktu pieņemti. Šādā veidā smēķēšanas tradīcijas būtu pasargātas vēl uz ilgu laiku, jo ir taču jāpēta, bet konkurenti būtu nolikti pie vietas caur naski pieņemtajiem ierobežojumiem un aizliegumiem.
Atceroties to, cik izlēmīgi bija deputāti, kad bija jālemj par tabakas alternatīvo produktu ierobežošanu, nosakot garšu un smaržu aizliegumu vai samazinot nikotīna daudzumu produktos trīs reizes mazāku, nekā tas ir cigaretēs, smieklus raisa ārstes Līgas Kozlovskas teiktais, ka nebūs īsti pareizi visu aizliegt no rītdienas vai parītdienas. Bet kā tad ar garšām un smaržām? Kāpēc tad tās tādā triecientempā varēja aizliegt, bet tagad, kad runa par cigarešu aizliegšanu nākamajām paaudzēm, tad vajag tomēr rūpīgāk iedziļināties, datos balstīt lēmumus?
Kāpēc tad, kad runa ir par tabakas cigarešu aizliegšanu nākamajām paaudzēm, deputāte Z. Skujiņa Rubene saredz riskus dienestu (muita) nespējā izkontrolēt preču apriti, bet neiebilst tad, kad alternatīvo tabakas produktu tirgotāji norāda tieši uz šiem pašiem riskiem attiecībā uz savu produktu?
Darba grupas izveide nedos precīzu atbildi uz augstāk minētajiem jautājumiem, jo tāds nav tās patiesais mērķis. Ir pavisam skaidrs, ka jebkāda smēķēšana ir kaitīga veselībai, viena vairāk, cita mazāk, bet cīņa šoreiz notiek tikai ar alternatīvajiem produktiem. Nav nepieciešamības vēlreiz nonākt Saeimas komisijas organizētā darba grupā pie secinājumiem un atziņām, kuras jau sen zināmas un daudzos jo daudzos pētījumos pierādītas. Jēga no tā visa ir tikai tad, ja gribas vilkt laiku, lai šī lieliskā ideja par Jaunzēlandes modeļa ieviešanu dzīvē mūsu valstī nomirtu dabīgā nāvē kaut kur Saeimas kabinetos. Jāatzīmē, ka šis nebūtu pirmais gadījums, kad Saeimas komisiju darba grupu darbs beidzas ne ar ko.
Lai tautas kalpiem raitāks solis virzienā uz Jaunzēlandes modeļa pieņemšanu un ātrāk nāk apgaismība par smēķēšanas kaitīgumu un kā to ierobežot, atgādinājumam cienījamā ārsta Alvila Krama teiktais 24.janvāra komisijas sēdē: …Šis pats ir nonsenss vēsturiski, ka mēs varam ieiet veikalā un brīvi nopirkt, ja mēs runājam par klasisko smēķēšanu, produktu, no kā katrs otrais mirst legāli, katrs otrais nomirst priekšlaicīgi, 20 gadus ātrāk…
Atgādinājumam, Latvijā ir augstākā mirstība Eiropā no plaušu vēža. Saslimstība ar vēzi Latvijā ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), turklāt salīdzinoši īpaši augstā tā ir vīriešu vidū. Vislielākā atšķirība starp vīriešiem un sievietēm ir plaušu vēža gadījumā, liecina Eiropas vēža reģistra datu 2023.gada izdevums.
Tiek norādīts, ka smēķēšanas izplatība Latvijā ir trešā augstākā ES un īpaši augsta tā ir vīriešu vidū. Statistiski ES vairāk nekā Latvijā smēķē Bulgārijā un Grieķijā, tad seko Latvija, Vācija un Horvātija. Vismazāk ES smēķē Zviedrijā, Islandē, Somijā, Norvēģijā un Luksemburgā. Dati par 2020. gadu liecina, ka Latvijā vīriešu saslimstības līmenis ar vēzi bija augstākais ES, un dzimumu atšķirības bija otrā lielākā. Vīriešu saslimstības rādītājs bija par 24% augstāks nekā vidēji ES, bet sieviešu vidū – nedaudz augstāks nekā vidēji ES.
Dzimumu atšķirības plaušu vēža gadījumā bija ļoti lielas: saslimstības līmenis vīriešiem bija vairāk nekā piecas reizes lielāks nekā sievietēm, kas atbilst lielai dzimumu atšķirībai smēķēšanas rādītājos. Kuņģa (kuņģa), nieru un kolorektālā vēža sastopamības biežums vīriešu vidū bija arī daudz augstāks nekā sieviešu. (https://www.oecd-ilibrary.org/sites/547f405e-en/index.html?itemId=/content/component/547f405e-en).
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
