Kā prognozēts, KNAB neatklāj nekādus pārkāpumus Mūrnieces vadītās Iekšlietu ministrijas fotoradaru konkursā
L. Lapsa20.05.2012.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Kā jau iepriekš ticis prognozēts, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis nekādus pārkāpumus fotoradaru ieviešanas, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursā, ko organizēja Vienotības pārstāves Lindas Mūrnieces vadītā Iekšlietu ministrija.
„Pārbaudes laikā netika konstatēti fakti, kas liecinātu par bijušās iekšlietu ministres L.Mūrnieces un slēgtā konkursa „Ceļu satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamo mērierīču sistēmas ieviešana, uzstādīšana un apkalpošana" komisijas locekļu rīcības neatbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām un iepirkumu komisijas personīgu ieinteresētību, pieņemot lēmumus par grozījumu veikšanu konkursa nolikumā un tehniskajā specifikācijā, kā arī pagarinot piedāvājumu iesniegšanas termiņus,” teikts KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka oficiālajā informācijā par pārbaudes izbeigšanu.
Kā rāda Streļčenoka parakstītais oficiālais kopsavilkums, pārbaude veikta, izskatot tikai oficiālo Iekšlietu ministrijas, valdības un uzņēmuma Vitronic sniegto informāciju, un uz tās pamata secināts, ka ne Mūrniece, ne iepirkuma komisijas locekļi nav vainojami nekādos pārkāpumos.
Saskaņā ar KNAB atzinumu konkursa komisijas sēžu protokoli liecinot, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņi pagarināti tikai tāpēc, lai novērstu Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumos norādītos trūkumus konkursa nolikumā, kā arī, lai precizētu konkursa nolikumā un tehniskajās specifikācijās izvirzītās prasības pretendentiem un iepirkuma priekšmetam un precizētu iepirkuma līguma projektu.
Tāpat saskaņā ar KNAB atzinumu neesot konstatējams, ka bijusī iekšlietu ministre Mūrniece būtu bijusi „personiski ieinteresēta, lai konkursa nolikumā un tehniskajās specifikācijās tiktu veikti grozījumi, kā arī pagarināti piedāvājuma iesniegšanas termiņi kāda konkrēta pretendenta interesēs”
Šādus slēdzienus KNAB izdarījis, pārbaudot Pietiek iesniegumā Ģenerālprokuratūrai un KNAB norādīto, ka publiskotie fakti rāda – Mūrniece, iespējams, personiskas ieinteresētības dēļ iejaukusies minētā konkursa norisē un pieprasījusi saviem padotajiem mainīt minētā konkursa nosacījumus, lai tajā varētu piedalīties pretendents, kas saskaņā ar nosacījumiem būtu bijis jādiskvalificē.
Tāpat iesniegumā bija norādīts uz to, ka Mūrniece, spriežot pēc publiskotajiem Iekšlietu ministrijas un valdības dokumentiem, ar piekrišanu atbildējusi uz konkrēta pretendenta – kurš vēlāk arī izrādījās konkursa uzvarētājs – lūgumu „nodrošināt atbalstu un maksimālu labvēlības režīmu”.
Kā jau ziņots, uzvarējušajā uzņēmumu apvienībā aiz juridiskajām personām atrodami tādi cilvēki kā Rīgas mēra Nila Ušakova ārštata padomnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Ēriks Teilāns (Vitronic Baltica) un tagadējais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs, Mūrnieces partijas biedrs Valdis Lokenbahs (Komerccentrs DATI grupa).
Tieši AS Vitronic Baltica padomes loceklis Sergejs Borisovs bija tas, kurš pagājušā gada 20. aprīlī Mūrniecei norādīja: tā kā viņa pārstāvētā uzņēmuma piedāvātās tehnoloģijas Latvijā vairāku gadu laikā tā arī nav sertificētas, esot vēlams būtiski pagarināt fotoradaru konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kā arī „veikt grozījumus spēkā esošo normatīvo aktu redakcijās un ieviest tehniskos standartus, kas nepieciešami PoliScan produktu saimes iekārtu tipa apstiprināšanai Latvijā”.
Tāpat uzņēmuma pārstāvis Mūrniecei skaidri lūdza, „lai neaizkavētu iepirkuma procedūru pārāk ilgi, nodrošināt atbalstu un maksimālu labvēlības režīmu uz jaunākajām tehnoloģijām balstīto inovatīvo un izcili kvalitatīvo PoliScan iekārtu tipa apstiprinājuma sertifikāta (-u) saņemšanas procesā”.
No Mūrnieces rezolūcijas, kas uz vēstules bija uzlikta ārkārtīgi operatīvi – jau dienu pēc dokumenta parakstīšanas, izrietēja, ka ministre, kuras vadītā ministrija iepriekš bija lobējusi līguma noslēgšanu ar minēto kompāniju vispār bez konkursa, ir atbalstījusi faktiski visus Vitronic lūgumus un „lūgusi”. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Viktoram Elksnim tos „atrisināt”.
Kā izriet no Elkšņa rezolūcijas uz tā paša dokumenta, viņš savukārt nekavējoties „lūdzis” sagatavot atbildi uz šo Vitronic lūgumu „vistuvākajā (rītdiena) iepirkuma komisijā”.
Pietiek šodien publisko pilnu Streļčenoka parakstīto atzinumu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.