Kā strādā politisko „otkatu” mašīna: "Revertas" vadone varētu būt labs piemērs
Pietiek lasītājs25.06.2017.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Ik pa laikam tiek runāts par Latvijas politekonomisko realitāti, kad kāda blondīne vai intelektuāli ne pārāk apdāvināts tautietis – vienalga, Kalniņbērziņa vai Ušakova – tiek ielikts kādā amatā, kur viena no ieliktā galvenajām funkcijām ir: prāvu daļu no milzīgās algas, kādu viņš/viņa nemūžam nesaņemtu privātbiznesā, atdot saviem politiskajiem „krusttēviem”. Lai tā nebūtu tikai tukša runāšana, es paņēmu vienu konkrētu blondīni – bijušās Parex bankas „mantinieces”, valstij piederošās AS Reverta vadoni Solvitu Deglavu (attēlā), kura nule paziņojusi, ka teju, teju atvadīšoties no amata pēc tajā ražīgi pavadītiem gandrīz septiņiem gadiem. Nu, ko, paskatīsimies, ko mums rāda sausie un nepielūdzamie skaitļi Deglavas kundzes deklarācijās.
Tātad – pirmā deklarācija, stājoties amatā. Iesniegta VID: 31.08.2010
Dzīvoklis Latvija, Ziemeļu rajons īpašumā -
Automašīna Alfa Romeo 2006 2006
Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās)
12304.36 LVL AS "Citadele banka"
2325.64 LVL SIA "Nordea Finance Latvia"
1.21 LVL AS DNB banka
183.04 EUR AS "Citadele banka"
1059.76 EUR SIA "Nordea Finance Latvia"
1447.93 EUR AS DNB banka
Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas
Summa ar cipariem Valūta Summa ar vārdiem
150000.00 USD Viens simts piecdesmit tūkstoši ASV dolāru
250000.00 EUR Divi simti piecdesmit tūkstoši eiro
Tātad, stājoties amatā Revertā 2010. gada augustā, Deglavas kundzes oficiālā mantība ir šāda: 2689 eiro, 14 630 latu, kā arī aizdoti 250 000 eiro un 150 000 dolāru.
Tālāk: laikā no 2010. līdz 2016. gadam ieskaitot Deglavas kundze ir Revertā saņēmusi šādu naudu:
AS "Reverta", Alga 35090.00 LVL
AS "Reverta", Alga 84000.00 LVL
AS "Reverta", Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 5515.15 LVL
AS "Reverta", Alga 113533.95 LVL
AS "Reverta", Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 5171.46 LVL
AS "Reverta", Alga 114088.86 LVL
AS "Reverta", Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 4112.82 LVL
AS "Reverta", Alga 222682.59 EUR
AS "Reverta", Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 3971.13 EUR
AS "Reverta", Alga 240269.53 EUR
AS "Reverta", Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 3993.39 EUR
AS "Reverta", Alga 230042.68 EUR
AS "Reverta", Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 3955.56 EUR
Kopā tātad sešarpus gados Deglavas kundze Revertā saņēmusi 1 219 295 eiro. Šī summa ir pirms nodokļu nomaksas. Pēc nodokļu nomaksas šajā laikā tātad – vairāk nekā 840 000 eiro.
Skatāmies tālāk – kas Deglavas kundzei saskaņā ar oficiālo deklarāciju piederējis pagājušā gada pašās beigās:
Dzīvoklis Latvija, Rīga īpašumā (tas acīmredzot jau iepriekšējais, 2010. gadā deklarētais)
Dzīvoklis Latvija, Rīga īpašumā (šis ir jauns – šajā laikā ir jau deklarēta nekustamā īpašuma iegāde par 163500.00 EUR)
Vieglais pasažieru ALFA ROMEO BRERA 2007 2007 īpašumā
Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās)
288405.66 EUR AS "Citadele banka" 40103303559 Latvija, Rīga, Republikas laukums 2A
55980.29 EUR Nordea Bank AB Latvijas filiāle 40103749473 Latvija, Rīga, Krišjāņa Valdemāra 62
14840.38 EUR AS "CBL Atklātais pensiju fonds" 40003397312 Latvija, Rīga, Republikas laukums 2A
42807.42 EUR ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle 40103336441 Latvija, Rīga, Skanstes 50
Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas
Summa ar cipariem Valūta Summa ar vārdiem
150000.00 USD viens simts piecdesmit tūkstoši dolāri 00 centi
9000.00 EUR deviņi tūkstoši eiro 00 centi
56590.00 EUR piecdesmit seši tūkstoši pieci simti deviņdesmit eiro 00 centi
10700.00 EUR desmit tūkstoši septiņi simti eiro 00 centi
Un tagad sākam visu skaitīt kopā.
Tātad, stājoties amatā 2010. gada augustā, Deglavas kundzei bija: 2689 eiro, 14 630 latu (20 800 eiro), kā arī aizdoti 250 000 eiro un 150 000 dolāru: kopā tātad oficiāla manta par 273 489 eiro un 150 000 dolāru (neskaitot grabažu auto).
Kas mainījies 2016. gada beigās: nopirkts dzīvoklis par 163 500 eiro, bankās 402 032 eiro, aizdoti 76 290 eiro un 150 000 dolāru: kopā tātad manta – 641 822 eiro un 150 000 dolāru (neskaitot grabažu auto)
Kas no tā izriet - sešarpus gadu laikā Deglavas kundzes oficiālais turīgums jeb manta, kas ierakstīta deklarācijā, pieaudzis par 368 333 eiro.
Bet cik viņa bija oficiāli saņēmusi – atceraties? Kopā sešarpus gados pirms nodokļu nomaksas saņēmusi 1 219 295 eiro. Pēc nodokļu nomaksas šajā laikā – vairāk nekā 840 000 eiro.
Tātad – saņēmusi 840 tūkstošus eiro, bet manta pieaugusi tikai par 368 tūkstošiem eiro.
Un te mēs nonākam pie interesantākā – tas nozīmē, ka Deglavas kundze Latvijas valstij un mums visiem apgalvo, ka sešos gados un piecos mēnešos personiskām vajadzībām iztērējusi 472 tūkstošus eiro (jau „tīrus”, pēc nodokļiem).
Kas ir 472 000 eiro sešos gados un piecos mēnešos? Tas ir – vidēji 6129 eiro mēnesī vai vidēji 200 eiro katru dienu. Dienu pēc dienas Revertas vadone esot tērējusi pa 200 eiro. Katru dienu. Uzkrājusi salīdzinoši tīrās kapeikas, nopirkusi dzīvokli par 163 tūkstošiem, bet gandrīz pusmiljonu noēdusi, nodzērusi un citādi notriekusi.
Vai jūs tam ticat? Es nē. Toties versijai par blondīnēm vai tautiešiem, kurus ieliek neadekvātā amatā ar neadekvātu algu, tikai ar nosacījumu, ka pusi aldziņas, lūdzu, atdod „tēvočiem”, - tai gan es ticu. Šajā gadījumā, pēc visa spriežot, runa ir par Vienotības „tēvočiem”. Bet ne jau viņi vienīgie.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
