Kā strādā VID un Latvijas Televīzijas „pasūtījumu galds” – varēsiet pārliecināties paši
Lato Lapsa02.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau teicu, ka piespiedīšu „sabiedrisko” mediju saimniekus krist pietiekamā panikā un histērijā, lai tie iepriekšējo komandu šiem par nodokļu maksātāju naudu uzturētajiem un valsts varas kontrolētajiem medijiem – par katru cenu klusēt saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta pasūtījuma lietas skandālu un šī noziedzīgā pasūtījuma līdzdalībniekiem un uzkūdītājiem – atceļ un uzdod tiem uzražot vismaz vienu „analītisku” sižetu par šo tēmu, labākajās „Pravdas” un komunistes Sarmītes Ēlertes tradīcijās mēģinot atrast lētticīgu publiku, kam paskaidrot – kas ir labie un kas ir sliktie. Tā arī notika.
Mans brālis ir viens no tiem, attiecībā uz kuriem tika īstenots atstādinātās VID izmeklētājas Initas Lūres intervijā „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” aprakstītais noziedzīgais uzdevums – sameklējiet par viņiem pašiem un viņu ģimenes locekļiem „da jebko”. Vakar pie viņa tika atsūtīts valsts kontrolētās Latvijas Televīzijas raidījuma „DeFacto” „analītiskais žurnālists” Matīss Arnicāns.
No šī ieraksta 42 minūtēm Jūs iegūsiet divas lietas. Pirmkārt, skaidrību par to, cik gudri, cik kompetenti, cik ieinteresēti un cik angažēti ir „sabiedriskās” televīzijas žurnālisti, cik dziļas ir viņu zināšanas un cik patiesa – ieinteresētība noskaidrot patiesību vai tomēr nepieciešamība pildīt saimnieku uzdevumu. Un, otrkārt, Jums būs iespēja salīdzināt šo interviju ar to, ko no tās svētdien parādīs „sabiedriskās” televīzijas raidījums „DeFacto” – ja, protams, vispār parādīs. Secinājumus varat izdarīt paši.
Saite uz YouTube ierakstu - šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=1ocTI46XLNs
Seko mums 
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
