Kā Stukāna prokuratūra palīdzēja advokātiem skandalozajā Magoņa pusmiljona kriminālprocesā?
Jauns.lv31.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Attaisnojošais spriedums pirmajā tiesu instancē 2021. gada 21. janvārī saistībā ar “Latvijas dzelzceļa” vadītāja Uģa Magoņa it kā saņemto kukuli pusmiljona eiro apmērā izraisīja pamatīgu rezonansi sabiedrībā. Pēc prokuratūras paziņojumiem viss it kā bija skaidrs, un situāciju saasināja arī bijušā KNAB darbinieka un Saeimas deputāta Jura Juraša paziņojums, ka saistībā ar šo lietu viņam piedāvāts viens miljons eiro liels kukulis. Tomēr tiesā šī lieta būtībā sabruka, un Jauns.lv rīcībā nonākušie liecinieku pratināšanas materiāli liecina, ka tas varēja notikt tieši prokuratūras dīvainās liecinieku izvēles taktikas rezultātā.
Kas prokuratūrai bija tiesā jāpierāda
Pirmajā tiesu instancē apsūdzības būtība bija – Oļegs Osinovskis piedāvāja un nodeva kukuli Uģim Magonim par to, ka viņš, ļaunprātīgi izmantojot savu valsts amatpersonas dienesta stāvokli, panāks Osinovskim labvēlīgus lēmumus saistībā ar izdevīgu četru lietotu dīzeļlokomotīvju iegādi no uzņēmuma “Skinest Rail” pārdošanu uzņēmumam “LDz ritošā sastāva serviss”.
Tāpat Magonim, izmantojot personisko pazīšanos ar tā laika Krievijas dzelzceļa vadītāju Vladimiru Jakuņinu, bija jānodrošina ritošā sastāva remontu pasūtījumi “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcai”.
Respektīvi, prokuratūrai tiesā bija jāpierāda, ka Magonis ir tieši ietekmējis lokomotīvju pirkšanas procesu, lai panāktu sev un Osinovskim vēlamo rezultātu, bet pieprasītais sods abiem apsūdzētajiem bija četri gadi cietumā un mantas konfiskācija – tiesa gan, tikai Magonim.
Tomēr liecinieku pratināšanas materiāli parāda, ka faktiski tieši prokuratūras rīcības rezultātā šos pierādījumus tiesa tā arī neieguva. Jāatzīmē, ka otrās instances tiesā epizode par naudas tālāknodošanu Jakuņinam vispār vairs netiek izskatīta, jo prokuratūra ir mainījusi apsūdzību. Gadījumā, ja procesā nenotiks nekādas kardinālas izmaiņas, pastāv iespēja, ka arī otrā instance Magoni būs spiesta attaisnot.
Dīvainā liecinieku izvēle
Nav nekāds noslēpums, ka tiesas procesā lieciniekiem ir visai nozīmīga loma un parasti prokuratūra pieaicina konkrētas personas, kuras stiprina apsūdzības pozīciju, savukārt advokāti meklē lieciniekus, kas liecina par labu viņu aizstāvamajam.
Šajā procesā notika pilnīgi pretēji. Prokuratūra kā lieciniekus bija izsaukusi vairāk nekā divdesmit amatpersonas un darbiniekus un no visiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem – “LDz ritošā sastāva serviss”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, AS “Baltijas tranzīta Serviss”. “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca”, kā arī “LDz Cargo” un AS “Skinest Rail”.
Liecinieku vidū bija gan vadošie darbinieki, gan dažāda līmeņa izpildītāji, kuri jau izmeklēšanas laikā bija snieguši savas liecības prokuratūrā. Tātad prokuratūrai konkrēti bija zināms, ka neviens no šiem lieciniekiem savās liecībās neapstiprina apsūdzības versiju par Magoņa iesaistīšanos lokomotīvju darījumā, taču, neraugoties uz to, visiem viņiem tika dota iespēja to izklāstīt arī tiesā.
Rezultāts bija tāds, ka neviens no valsts apsūdzības pieaicinātajiem lieciniekiem nenorādīja ne uz kādām ziņām par faktiem, kas pierādītu apsūdzēto vainu un vairums no viņiem, tieši otrādi, faktiski sniedza liecības par labu apsūdzētajiem.
Atbildot gan uz tiesneša, gan uz apsūdzēto advokātu konkrētiem jautājumiem par to, vai Magonis kā AS “Latvijas Dzelzceļš” prezidents varēja ietekmēt lokomotīvju pirkšanas darījumu, liecinieki visi kā viens apgalvoja, ka nekāda koleģiālo lēmumu pieņemšanas ietekmēšana ļoti komplicētajā iegādes procedūrā no vienas personas puses nebija iespējama pat teorētiski.
Kā apgalvoja “LDz Ritošā sastāva serviss” direktors Ivars Rullis, tad “tas vienkārši nav iespējams, jo tika veikts gan mērķa, gan iekšējais audits, tika pieaicināti arī neatkarīgie vērtētāji un iepirkuma procedūrā nekādi pārkāpumi netika konstatēti”.
To pašu apstiprināja arī uzņēmuma juridisko lietu direktors Jānis Jaunzems: “Viņš neko nevarēja ietekmēt, tāpēc ka šo jautājumu skatīja komisija, kuras locekļi ir parakstījušies arī par neieinteresētību.” Arī pārējo liecinieku apgalvojumi ir līdzīgi.
Viena no lietas advokātēm Jeļena Kvjatkovska intervijā Jauns.lv norādīja: “Kā konkrētās lietas advokāte es, protams, par šādu prokuratūras rīcību varu tikai priecāties, taču manā praksē tā ir pirmā reize, kad prokurors izdara visu darbu manā vietā.
Šī rīcība ir saistīta arī ar prokuratūras bēdīgi slaveno praksi ielikt krimināllietās pēc iespējas vairāk materiālu un saaicināt pēc iespējas vairāk liecinieku, lai lieta izskatītos pēc iespējas “nopietnāk”. Piemēram, tā sauktajā “Zolitūdes lietā” materiālos tika ielikta pat elektriskās tējkannas lietošanas instrukcija un vesela kaudze citu pilnīgi nevajadzīgu dokumentu. Šādas situācijas, diemžēl prokuratūras prestižu nepaaugstina.”
Tikmēr Rīgas apgabaltiesā notiek šīs lietas izskatīšana, un prokuratūras pieaicinātajiem lieciniekiem būs visas iespējas liecināt atkārtoti.
Seko mums 
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
