Iesaki rakstu: 
Vai tiešām šī vara zina - kā pārvarēt briestošo energokrīzi? Vai tā vispār gatavojas savus dāsnos pirmsvēlēšanu solījumus pildīt?
Visu šo laiku tā ir bezatbildīgi izturējusies pret saviem solījumiem un veicamajiem darbiem un nu tieši pirms vēlēšanām “pēkšņi” ir atcerējusies par sociāli vismazāk aizsargātajiem – tieši pirms vēlēšanām palielinot pensijas un pabalstus. Pasniedzot to kā savas rūpes un atbildīgu rīcību.
Bet kā ir patiesībā?
Vai tiešām šī vara pēkšņi ir kļuvusi atbildīga un kompetenta, spējīga pieņemt Latvijas sabiedrībai nepieciešamos lēmumus?
Šeit tiks sniegti tikai daži fakti, kas parāda, ka patiesībā nekas nav mainījies - šī vara turpina grimt savā bezatbildībā un nekompetencē, un tā nav ne spējīga, ne motivēta atbildīgi parūpēties par jums šajā energokrīzē. Lai arī ko tā jums stāstītu, izmantojot varai lojālos medijus un visādos ekspertus.
Vienu gan tā ir iemācījusies – nopirkt jūsu uzticību ar skaistiem solījumiem!
“Naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis!”
Pavisam nesen, lai “atbildīgi” palīdzētu Latvijas sabiedrībai pārvarēt briestošo energokrīzi, šī valdība apsolīja nodrošināt virkni atbalsta pasākumu, kas kompensēs siltuma, elektrības, gāzes cenu pieaugumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, tam kopumā atvēlot 600 miljonus eiro.
Protams, nekādus aprēķinus, kas pamatotu atbalsta apmēru, valdība piestādīt nebija spējīga – vien skaisti apgalvojot, kas viss būs labi (nu, vismaz līdz vēlēšanām).
Tikai pēc tam, kad LTV 8.septembra raidījumā 30 sekunžu laikā “Kas notiek Latvijā?” publiski uzskatāmi tika pierādīts, ka tā ir nekaunīga (vai bezatbildīga?) Latvijas sabiedrības maldināšana (skat.šeit), jo gāzes cenas pieaugums vien radīs vairākus miljardus eiro lielas papildu izmaksas, kurus ar valdības piesolītajiem 600 miljoni nu nekādi neizdosies “atbildīgi” nosegt, Kariņš “pēkšņi” atzina, ka ar piesolīto atbalstu varot tomēr nepietikt. Lai gan pirms tam kvēli un sirsnīgi apgalvoja pretējo! Tātad meloja vai vienkārši atkal “nezināja”?
Riebīgākais šajā nav šīs varas liekulība un meli, kas pie tās ir jau ir pierasts, bet gan tas, kādā veidā tā bija noteikusi šo “atbalstam“ paredzēto naudas apjomu (kam, kā mēs redzam, nav nekāda sakara ar reālajām vajadzībām).
Proti, tā bija paredzējusi noteikt atbalstam paredzēto summu nevis tādā apjomā, lai tiešām varētu īstenot sasolītos atbalsta pasākumus, bet gan, vadoties pēc tā, cik daudz naudas no mums tā vispirms papildus iekasēs nodokļos, izmantojot mežonīgās inflācijas negatīvo iespaidu uz mūsu maciņiem (piemēram. - jo dārgākas preces, jo lielāks PVN jāmaksā).
Citās Eiropas valstīs samazina nodokļu slogu, lai palīdzētu pārvarēt lielo cenu lēcienu pārtikai, energoresursiem. Mūsu vara rīkojas pretēji - “atbildīgās” valdības plāns bija: no sākuma paņemt no mums vairāk naudas un pēc tam daļu no tās piedāvāt kā savu atbalstu, demonstrējot to sabiedrībai pirms vēlēšanām kā savas rūpes un “atbildīgo” rīcību.
Kā liecina publiski pieejamā informācija, pašlaik no mums jau ir iekasēts par 779 miljoniem eiro vairāk, nekā bija plānots. Bet valdība bija paredzējusi mums no tiem piedāvāt krīzes pārvarēšanai tikai 600 miljonus – tiešām dāsni un atbildīgi, vai ne?
Pieķerta savos melos un bezatbildībā, tagad šī vara izdomā un steidz piedāvāt jaunas atbalsta shēmas – sacenšas vairāksolīšanā, lai tikai saglabātu savu vēlētāju atbalstu. Un tas atkal nostrādā.
Paši pūta - citi dega! Dārgi…
Sagaidāmie tēriņi un tiem paredzētais atbalsts ir tikai viena no lietām, ar ko šī vara mēģina manipulēt vai vienkārši mēģina mūs piemānīt.
Briestošajā energokrīzē šī vara centīgi vaino ārējos apstākļus. Patiesībā, ārējie apstākļi tikai daļēji nosaka to, cik lielā ķezā tagad atrodamies. Lielā mērā pie tā atkal ir vainojama šīs varas bezatbildība, mazspēja un nekompetence. Un tas no sabiedrības tiek noklusēts!
Tieši šīs varas rīcības (bezdarbības) rezultātā, neizveidojot krīzes regulējumu un neizmantojot to, enerģētiskās koksnes tirgus Latvijā tika ierauts spekulāciju virpulī un tā pārkarsēts, ka rezultātā koksnes un granulu cena pieauga vairākkārt.
Tieši dēļ šīs varas bezatbildības un mazspējas – neizsludinot ārkārtas situāciju gāzes apgādē (kas ļautu nodrošināt gāzes pieejamību un, regulējot gāzes spekulantu peļņu, būtiski samazināt gāzes cenu Latvijas patērētājam) - Latvijas siltuma apgādes uzņēmumi joprojām nezina, vai tiem būs pieejami energoresursi vajadzīgajā apjomā un par kādu cenu. Un nav saprotams, cik daudz par siltumu mums nāksies patiesībā samaksāt (skat.šeit).
Tas viss tika laikus paredzēts un pateikts priekšā, kā rīkoties – skat.šeit.
Arī Kariņa bravūrīgi izskanējusī gāzes “rezervācija” Latvijas mājsaimniecībām pavisam drīz var izrādīties kārtējais šīs varas bezatbildības un nekompetences apliecinājums.
Ne Kariņš, ne viņa valdības ministri tā arī nav spējuši paskaidrot - kā tad viņiem ir izdevies “rezervēt” to gāzi, kas Latvijai nemaz nepieder, lai gan fiziski tā ir iesūknēta Inčukalna krātuvē, bet juridiski nemaz neatrodas Latvijas gāzes tirgū? Un Kariņa valdība to labi zināja! (skat.šeit)
Turklāt saskaņā ar Eiropas noteikto regulējumu (kurš ir obligāts visām tās dalībvalstīm) šādu lēmumu par gāzes “rezervāciju” valdība ir tiesīga pieņemt tikai, vispirms izsludinot enerģētisko krīzi. Un tas nav izdarīts! (skat.šeit)
Vai tā ir vienkārši šīs varas bezatbildība un nekompetence vai arī kārtējās afēras veidošana enerģētikā, piesedzoties ar krīzi – jo šāda situācija dos iespēju “Latvijas gāzei” (LG) pamatoti apstrīdēt šādu valdības lēmumu, un tas var izrādīties kā ērts pamatojums šai valdībai noslēgt kādu darījumu ar LG, lai “novērstu” kārtējās krīzes sekas - patiesībā pašas radītas!
Šie ir tikai daži fakti, lai dotu jums iespēju pārliecināties par šīs varas nemainīgo bezatbildību un visatļautību.
Tagad par būtiskāko!
Ir vērts aizdomāties – kāpēc šī vara var tik visatļautīgi un bezatbildīgi uzvesties un ko darīt, lai varu beidzot padarītu atbildīgu sabiedrības priekšā?
Saprast to tagad ir ļoti svarīgi, jo visgrūtāk pārvarēt būs nevis šo, bet nākamo ziemu! Kad šīs varas bezjēdzīgās un bezatbildīgās rīcības rezultātā tiks izšķiestas valsts iespējas efektīvi pārvarēt sagaidāmos izaicinājumus un jēdzīgi Latvijas sabiedrībai palīdzēt pārvarēt tos.
Un to šī vara atkal no jums noklusē…
Tāpēc ne tikai būtu bijis svarīgi nodrošināt (solīt) pabalstus šajā ziemā, bet jau pavasarī vajadzēja īstenot pasākumus, kas samazinātu mūsu rēķinus par patērēto enerģiju ne tikai šajā ziemā, bet uz visiem laikiem – tā vietā, lai pavasarī ar lielu sparu sāktu lobēt varai pietuvināto Skultes LNG termināla projektu (joprojām nespējot tam sniegt nekādu tehniski ekonomisko pamatojumu – skat.šeit ),ja ar tādu pašu sparu būtu virzīti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai varētu īstenot ātru un masveidīgu ēku siltināšanu un siltumuzņēmumu pāreju uz vietējiem energoresursiem (arī kūdru!), tad siltuma izmaksas un gāzes patēriņš tiktu būtiski samazināts uz visiem laikiem!
Ak jā, bet tad jau - ko mēs iesāktu ar to Skultes LNG termināli, kura nepieciešamību un jēgu šī vara nav spējusi pamatot pat esošajā krīzes situācijā, ko pati lielā mērā ir izraisījusi ar savu bezatbildīgo un nekompetento rīcību?…
Lai vara kļūtu atbildīga sabiedrības priekšā, ir nepieciešams, lai varu var nomainīt, ja tā nepilda savus solījumus.
Kamēr tiks pieļauts esošais politiskais varas kartelis, kuram tiek garantēta palikšana pie varas, lai ko tas darītu vai nedarītu, tikmēr bezatbildība, nekompetence un visatļautība turpināsies! Tikmēr varēs turpināt jums solīt un savus solījumus nepildīt, pat ja tie būs likumā ierakstīti. Kā tas tika izdarīts ar mediķiem un ne tikai…
Tieši tāpēc šai varai ir vajadzīgas “sarkanās līnijas” (par ko jau atkal notiek vienošanās), jo, novelkot tās, tiek panākta situācija, kad nav iespējams esošo varu nomainīt pret ko citu – lai ko tā darītu(vai nedarītu), bet jaunpienācēji Saeimā, kuri sola cīnīties ar esošo varas nejēdzību, kļūst par “politisko gaļu” vecajām varas partijām, jo tiem vienkārši neatliek citas iespējas kā iet vecās varas pavadā.
1.oktobrī dodoties balsot, ir vērts par to atcerēties!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
