Iesaki rakstu: 
Nekad nebiju iedomājies, ka pienāks laiks, kad par [Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Jāni] Maizīti varētu teikt, pārfrāzējot vienu anekdoti. Kā var pateikt, kad Maizītis melo? Kad lūpas kustas.
Cik reizes viena sižeta [domāts aizvadītās nedēļas TV sižets] laikā var sameloties it kā pēc nosaukuma nopietnas valsts drošības struktūras SAB vadītājs?
1. ".. par SAB TSDC rīcībā esošiem dokumentiem – tie nav pētīti."
Tas, ka SAB nelaida klāt TSDC dokumentiem VDK izpētes komisiju, nenozīmē, ka tie dokumenti nav pētīti. Daļa materiālu ir pieejami un ir pētīti lietās par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu.
2. "Mēs ar varu sūtām komisijas vadītājam arhīva aprakstus, ko nenāca un neiepazinās gadiem. Mēs savstarpējā sarakstē norādām. Beigās ar ierakstītu vēstuli būtībā ar varu tiek aizsūtīts arhīva apraksts, lai vispār būtu priekšstats par tiem dokumentiem, kādi atrodas TSDC. Nu, kur vēl vairāk izrādīt pretimnākšanu."
Te nu meli ir biruši kā no pārpilnības raga. Vai tiešām komisija nav lūgusi atsūtīt TSDC arhīva aprakstus un dokumentus daudz agrāk? Kāpēc TSDC Ābola ne tikai neiedeva, bet pat neļāva iepazīties ar arhīva aprakstiem un uz jautājumiem neatbildēja, kad es ar Kangeri biju SAB 2017. gada 31. augustā? Kāpēc nākamajā reizē septembrī, kad vairāki komisijas locekļi bija SAB, TSDC Ābola iedeva iepazīties ar nepilnīgu aprakstu kopu un neļāva tehniski tos nokopēt (tie nav slepeni un satur tikai informāciju par to, kas ir arhīvā, nevis vārdus vai slepenu informāciju) un pēc 43 minūtēm visiem pateica atstāt SAB telpas? To, ka tikai pēc zvana no Nacionālās drošības komisijas, SAB aprakstus beigās atsūtīja (ne ierakstītā vēstulē, bet ar darbinieku, bet tie tādi sīki meli), Maizītis protams aizmirsis, vai ne?
Vai sižetā Nekā personīga žurnālistiem izrāda TSDC dokumentus, pie kuriem VDK izpētes komisiju nelaida pat "šāviena attālumā"?
Tas, ka komisija darbu varēja reāli uzsākt nevis pirms 4 gadiem, bet tikai 2015. gada oktobrī, tas, ka komisija nav taisījusies publicēt vārdus, ko redzētu TSDC materiālos, tas, ka VDK dokumenti nav slepeni, bet pielaidi valsts noslēpumam SAB prasa tikai tāpēc, ka tie atrodas SAB, tas, ka dažiem komisijas locekļiem jau ir pielaide valsts noslēpumam pamatdarbā, tie tādi "nesvarīgi sīkumi", kas acīmredzot traucē apmelošanas un VDK piesegšanas "taisnajai līnijai".
P.S. Tagad mani kaut kā vairs nepārsteidz, kāpēc tik pavirši tika izmeklētas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu lietas un kāpēc tik viegli 3A & Co izdevās turpināt sagrābt valsti laikā, kad tas pats Maizītis, kas tagad melo uz velna paraušanu, bija ģenerālprokurors.
P.P.S. Uzskatu, ka VDK izpētes komisija bijusi pārāk pieklājīga, uzstājot uz sava uzdevuma paveikšanu, kad saskārās ar amatpersonām, kuras vienmēr atrada 101 iemeslu, kāpēc kaut ko nedarīt vai neļaut darīt komisijai. Par SABotieriem un līdzīgiem tipiem bija trauksme jāceļ publiski uzreiz, nebaidoties, ka tas grautu Latvijas [drošības] iestāžu prestižu, ja tāds vispār vēl ir.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
