Iesaki rakstu: 
Daudzus ventspilniekus interesē patiesais vides stāvoklis pilsētā, jo ir aizdomas, ka vielas, kas nonāk gaisā un vēlāk ventspilnieku plaušās, ir veselībai kaitīgas (indīgas). Ar portālu "Ventspilniekiem.lv" sazinājies vides aizsardzības aktīvists, ventspilnieks, pensionārs un ķīmiķis Ivars Jansons. I.Jansons portālu informēja, ka par šiem jautājumiem viņš bieži vērsies pie Ventspils domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka infrastruktūras jautājumos Jāņa Vītoliņa (attēlā), kurš vienlaikus ieņem arī Ventspils domes Vides aizsardzības komisijas priekšsēdētāja amatu.
I.Jansons jau uzrakstījis daudzas oficiālas vēstules, uz kurām vēlas saņemt pilnvērtīgas atbildes no domes, tādēļ viņš mēģina oficiāli tikties ar J.Vītoliņu kā atbildīgo par vides aizsardzību, taču Vītoliņa kungs bieži esot norādījis, ka nevēlas ar Jansona kungu runāt. Portālam negribējās ticēt, ka Ventspils domes amatpersona nevēlas runāt ar ventspilniekiem par vides jautājumiem, kur nu vēl oficiālajā pieņemšanas laikā.
Portālam arī šķiet, ka ventspilnieku uztraukumiem par gaisā esošajām vielām varētu būt pamats, tādēļ norunāja ar I.Jansonu, ka uz nākamo J.Vītoliņa oficiālo iedzīvotāju pieņemšanu dosies viņam līdzi, lai pārliecinātos, vai Jansona kunga stāstītajam ir pamats.
Ventspils domes interneta mājaslapā norādīts, ka uz oficiālo iedzīvotāju pieņemšanu pie J.Vītoliņa var pieteikties ar elektroniskā pasta vēstuli, telefoniski vai uz vietas Ventspils domē. Pieņemšana notiek katru otrdienu no plkst.16.00-17.00.
Uz pieņemšanu portāls "Ventspilniekiem.lv" devās ar labām domām par sarunu ar Vītoliņa kungu, jo sagatavoja jautājumus, kuri ventspilniekus varētu interesēt, taču rezultāts mūs šokēja.
I.Jansons bija stāstījis patiesību, un J.Vītoliņš kā amatpersona, kurš saņem nodokļu maksātāju naudu, teica, ka Jansona kungu nepieņems. Vai tā ir visatļautība domē, kas pastāvējusi nu jau gadu desmitiem?
Pensionāru izliek ar policiju
Ar to viss nebeidzās. Tika izsaukta Ventspils domes padotībā esošā Ventspils Pašvaldības policija, kas gluži kā tāda privāta apsardzes kompānija izveda I.Jansonu no J.Vītoliņa kabineta it kā tas būtu viņa privātīpašums. Pašvaldības policijas darbinieki noskaidroja I.Jansona personību un uzklausīja Jansona kunga kā ķīmiķa stāstījumu par Ventspils gaisā esošo vielu kaitīgumu.
Ak, jā, svarīgi atzīmēt, ka pirmais iedzīvotājs, kurš bija pieteicies uz pieņemšanu, savu jautājumu noskaidroja 5 minūšu laikā un citus (ne)pieņemamos cilvēkus bez I.Jansona priekštelpā portāls nemanīja.
Vai tas ir normāli, ka pensionāram uzsūta policiju, ja viena amatpersona it kā "uzmetusi lūpu" un negrib pieņemt apmeklētāju? Vai un cik cēla ir rīcība uzsūtīt pensionāram policiju, lai ar viņu nerunātu oficiālajā pieņemšanas laikā? Vai tas atbilst amatpersonas rīcības ētikai un labas pārvaldības principiem? Vai ventspilnieku vēlēta amatpersona bez pamatojuma drīkst nepieņemt apmeklētājus tiem speciāli paredzētajā laikā. Vai neatgādina bērnudārza smilšu kastes efektu, kas ietver apvainošanos? Varbūt tas ir tikai iegansts, lai nerunātu par ventspilniekiem būtiskiem tematiem?
Jansona kungs stāsta, ka saskaitījis visas reizes, kad J.Vītoliņš esot atteicies ar viņu runāt, skaitlis ir visai iespaidīgs: 138 reizes!
J.Vītoliņš atsakās runāt ar I.Jansonu tik ilgi, kamēr I.Jansons publiski neatvainošoties par it kā apvainošanu. Iespējams, ka Vītoliņš domā to gadījumu, par ko viņš ir pensionāru iesūdzējis tiesā. Tikai nekādi nav skaidrs, kāda saistība ir tiesas procesam ar J.Vītoliņa kā amatpersonas pienākumiem pieņemt iedzīvotājus oficiālajā pieņemšanas laikā. Tā taču nav kaut kāda ziepju opera, kur kādam jāatvainojas par savu viedokli, lai varētu risināt videi un iedzīvotājiem svarīgas problēmas. Mēs taču visi saprotam, ka runa ir par amatpersonu ar pieņemšanas laiku?
Kā publiski zināms, turpinās tiesas process, kurā Vītoliņš tiesā ir kā prasītājs pret Ventspils pensionāru I.Jansonu par komentāru internetā, kur I.Jansons paudis savu viedokli. J.Vītoliņš gribēja tiesas ceļā piedzīt 5000 eiro no pensionāra.
Pensionārs I.Jansons pie kāda Ventspils portāla raksta par toreizējās Ventspils Augstskolas (VeA) rektores Gitas Rēvaldes ievēlēšanu kā Rektoru padomes pārstāvi Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītajā Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē bija ievietojis komentāru ar savu viedokli:
"Gudra sieviete, man prieks. Arī viņa sapratusi, ka Ventspilī viss iet uz galu un smird visās malās. Tāpat kā 28.jūlijā bija dubultindēšana Ventspilī, tad atcerēsimies 16.05.2012., kad indēja pilsētas iedzīvotājus un pilsētas viesus, bērnus Bērnu pilsētiņā, studentus VeA, visus Ostgalā un ne tikai!!! Paldies J.Vītoliņam, ka nav arī vairs mīļotā VeA rektora Jāņa Eglīša (lai viņam vieglas smiltis).”
J.Vītoliņa iesūdzētais pensionārs jau paspējis šīs lietas ietvaros uzvarēt Kurzemes apgabaltiesā.
Vienlaikus portāls "Ventspilniekiem.lv" informēja, ka ir žēl darbinieku, kuriem J.Vītoliņa rīcības dēļ nākas piedalīties visā šajā situācijā, piemēram, sekretārei un pašvaldības policijas darbiniekiem.
Jau iepriekš portāls ziņojis, ka vides jautājumus pētīs padziļināti, jo īpaši par vielām, ko elpo Ventspilī, kā arī kādas sekas tās var atstāt uz cilvēka veselību un dzīvību.
Detalizētāk šos notikumus ataino video, kurā iemūžināta Ventspils domes attieksme pret ventspilniekiem, kas vēlas sarunu oficiālajā pieņemšanas laikā par vides un cilvēku veselības aizsardzību ar amatpersonu, kura atbild par vides aizsardzības jautājumiem: https://www.youtube.com/watch?v=InGrs8YSby0
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
