Kad cigaretes nesmird jeb „Marlboro” un „IQOS” ražotāja dubultā morāle Krievijā
Pietiek lasītājs09.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viens no pasaules milžiem tabakas izstrādājumu ražošanā Philip Morris jau 24.martā, „tikai” mēnesi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sabiedrības masu kritikas ietekmē paziņoja, ka it kā strādājot pie iespējām pamest Krievijas tirgu, pievienojoties daudziem starptautiskiem uzņēmumiem, kas samazina savu darbību valstī pēc tās iebrukuma Ukrainā. Tomēr līdz pat šai baltai dienai tas nav noticis, gluži pretēji – cigarešu Marlboro un smēķējamo ierīču IQOS ražotājs nostiprina savas pozīcijas Krievijas tirgū, ieņemot to tabakas industrijas pārstāvju vietu, kas pēc sankciju ieviešanas pret Krieviju vai jau uzreiz pēc iebrukuma Ukrainā pameta Krievijas tirgu, kā arī paplašinot savu ražotni pieaugošā pieprasījuma apstākļos.
Kā vienīgo iemeslu aiziešanai no Krievijas tirgus Philip Morris minēja nevis faktu, ka neatbalsta Krievijas sākto karu Ukrainā, bet gan to, ka nabadziņiem kļuvis grūti strādāt. Protams, netika bārstīti arī izteikumi par atbalstu ukraiņiem, taču tie izrādījās tikai vārdi, kad runa ir par sešiem procentiem no kompānijas globālajiem ieņēmumiem (ceturtā lielākā cigarešu ražotāja Philip Morris portfelī 6% aizņem ieņēmumi no pārdošanas Krievijā).
Turklāt tieši Krievija ir viens no centrālajiem reģioniem, kur nopietnas mārketinga aktivitātes veiktas jaunās IQOS cigarešu alternatīvas izaugsmei. Pēc pašas kompānijas paustā, Krievija ir otrais lielākais IQOS produktu patērētājs pasaulē, patērējot piecus procentus no visas Philip Morris radītās IQOS produkcijas.
Uzņēmumā Krievijā joprojām strādā 3200 darbinieku, un neviens nav atlaists. Gluži pretēji, ražošanas jaudas pat ir palielinātas paaugstinātā pieprasījuma dēļ. Diezgan loģiski – tā kā citi importa cigarešu ražotāji no Krievijas tirgus ir aizgājuši, Philip Morris ir iespēja Winston, Chesterfield u.c. Rietumu cigarešu cienītājus pārvilināt pie sevis un uzsēdināt uz savas produkcijas adatas, jo gluži vienkārši citu ārzemju ražotāju smēķējamie Krievijā nav pieejami.
Reuters nesenajā izmeklēšanas ziņojumā sīki izklāstīja ciešās attiecības starp Philip Morris un Krievijas lielākā cigarešu izplatītāja TC Megapolis dibinātāju un vēl nesen valdes priekšsēdētāju Igoru Kesajevu. Nav nekāds noslēpums, ka I. Kesajevam pieder uzņēmums, kas ražo ieročus Krievijas militārajām vajadzībām.
I. Kesajevs ir viens no Krievijas bagātākajiem cilvēkiem, kas savu bagātību ieguvis, pateicoties cigarešu izplatīšanai. Deviņdesmito gadu sākumā British American Tobacco un citi cigarešu ražotāji izmantoja haotiskos apstākļus, kādi Krievijā bija pārejas periodā no PSRS iekārtas uz it kā demokrātisku valsti, lai izmantotu likumdošanas nepilnības un nodrošinātu nelegālo cigarešu importu. Ap to laiku I. Kesajevs izveidoja importētāju uzņēmumu, lai palīdzētu lielajiem cigarešu ražotājiem jeb Big Tobacco uzņēmumiem iekļūt Krievijas tirgū. 1998. gadā viņš nodibināja uzņēmumu TC Megapolis.
Laika gaitā, daļēji pateicoties personīgajiem kontaktiem, ko viņš izveidoja ar Philip Morris vadītājiem Šveicē, I. Kesajevs izveidoja TC Megapolis par lielāko cigarešu izplatītāju Krievijā. 2013.gadā Philip Morris un Japan Tobacco International iegādājās šī uzņēmuma akcijas par 750 miljoniem ASV dolāru.
Pat to laiku I. Kesajeva biznesa portfelis palielinājās, iekļaujot V.A. Degtjareva rūpnīcu, kas ražo daļu no ložmetējiem un prettanku un pretgaisa ieročiem, kurus, iespējams, izmanto Krievijas iebrucēji Ukrainā.
Lielajiem tabakas uzņēmumiem nekad nav bijusi sveša karadarbības un konfliktu izmantošana savu biznesu palielināšanā. Kā nekā – stresa nomāktajiem karavīriem, kuriem nepieciešama liela drosme, lai dotos uzbrukumā vai aizstāvētos, paaugstināto spriedzi var gribēties mazināt, uzraujot pa dūmam. Kā rāda līdzšinējā pieredze, visos karos, arī jau Pirmā pasaules kara laikā, karavīriem tika piegādāts ne tikai grādīgais, bet arī smēķējamais. Tieši Pirmais pasaules karš izrādījās pagrieziena punkts tabakas nozares nostiprināšanā Rietumu sabiedrībā, kas pavēra iespēju lielajiem tabakas ražotājiem vairākkārtīgi palielināt savus noieta tirgus.
Philip Morris ne tikai aktīvi darbojas Krievijā, bet arī piegādā savas cigaretes Ukrainas karavīriem, lai uzsēdinātu viņus uz adatas un jau pēc kara beigām viņi turpinātu pīpēt jau kā no nikotīna atkarīgi cilvēki un priekšroku dotu tieši Philip Morris ražojumiem.
Visos laikos lielie cigarešu ražotāji gaidījuši līdz pēdējam brīdim, lai izvestu no valstīm, kurās sācies karš, savas rūpnīcas. Šajā gadījumā izrādījies, ka tieši Philip Morris nespēj atteikties no iespējas paplašināt savu biznesu uz kara un nevainīgu cilvēku nogalināšanas rēķina. Ne velti Philip Morris jau sākumā pateica, ka nevis aizies no Krievijas tirgus, bet gan samazinās mārketinga aktivitātes. Tas arī notiek. Jo kāpēc tērēt naudu mārketingam, ja visi pārējie – godprātīgie konkurenti no Krievijas tirgus ir aizgājuši?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
