Kad Marijas Naumovas koncertā publika uzvedas kā stacijas bufetē
Pietiek lasītāja30.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dzintaru koncertzāle šovasar lutinājusi ar daudziem skaistiem un dvēseli aizkustinošiem koncertiem. Divas reizes skatītājus priecējis Maestro Raimonds Pauls, Jūrmalas festivālā līdzās tradicionālajiem tenora Aleksandra Antoņenko, akardeonistes Ksenijas Sidorovas un pianistu ģimenes Osokinu koncertiem izskanēja arī nakts meditācijas par Bēthovenu un Zigmara Liepiņa rokoperas “Parīzes Dievmātes katedrāle” koncertuzvedumi.
Inese Galante savā “Summertime” priecēja gan ar Latvijas jauno pianistu virtuozitāti, gan Balkānu ritmiem un Marlēnai Dītrihai veltītu koncertu, bet festivāls “Artissimo” bija parūpējies, lai slavenā krievu melodista un klaviermūzikas ģēnija Sergeja Rahmaņinova klavierkoncerti izskan ne tikai nepārspētā pianista Mihaila Pļetņova saspēlē ar pasaulslaveno diriģentu Kirilu Karabicu, kuru koncertam uz Latviju īpaši tika atgādātas japāņu mūzikas instrumentu firmas “Kawai” klavieres ar neaprakstāmu skanējumu. Uz skatuves kāpa arī Laimas Vaikules draugi un gadskārtējā koncerttūrē kūrortpilsētā piestāja gan Intars Busulis ar abonementu orķestri, gan Maksims Galkins u.c.
Varbūt esmu pārāk izlutināta, bet biju pieradusi, ka šajos koncertos ļaudis, elpu aizturējuši, ļaujas mākslas burvībai, neuzdrošinoties ne īsti pakustēties viņas majestātes mūzikas skanējuma laikā un ne mirkli netraucējot pārējiem klausītājiem iegremdēties skaņu pasaules radīto emociju pasaulē.
Taču tas, kas notika Marijas Naumovas koncerta laikā, ne tikai šokēja, bet arī tracināja un radīja vilšanos par Latvijas un īpaši latviešu publikas bezgalīgo netaktiskumu, kultūras trūkumu un egocentrismu. Kamēr no visas pasaules – gan Francijas, gan Brazīlijas, Argentīnas un Kubas, kā arī Latvijas - sapulcinātie starptautiska mēroga mūzikas instrumentu spēles lielmeistari ar īpašu skaņdarbu gaidīja uz skatuves parādāmies galveno personu, daļa klausītāju turpināja savas ikdienas sarunas un pļerkstēšanu tik skaļi, ka prasījās pajautāt – vai gadījumā uz skatuves notiekošais jūs netraucē?
Pat dīvas parādīšanās uz skatuves nelika kādai kundzītei 26.rindā pārtraukt čubināšanos pa somā saliktajiem čaukstošajiem plastmasas maisiņiem. Taču visdramatiskāk publika izturējās pret virtuozā un neatkārtojamā ģitāras spēles lielmeistara Sebastjena Žinjo solo priekšnesumu. Lai gan mūziķis ne tikai demonstrēja niansētu pianissimo, žilbinošas pasāžas un reti dzirdamus skaņu trikus, ko spēj izvilināt no akustiskās ģitāras, liela daļa klausītāji šo laiku izmantoja, lai savā starpā pačalotu, liekot koncertzālei sanēt gluži kā bišu stropam.
Bet nekaunīgā maisiņu čaukstinātāja, brīdi pasaimniekojusi pa savu kulītēm piebāzto somu un kārtīgi nodemonstrējusi savu sarunu mākslu kopā ar pārējām blakus sēdošajām dāmām, par laimi aizdipināja prom no koncertzāles, jo kas gan var būt svarīgāks koncerta apmeklējuma laikā kā pirmajam un steigšus izkļūt no zāles vēl pirms beigu akorda!
Līdz šim nebiju iedomājusies, ka Dzintaru koncertzālē publika var uzvesties kā mazpilsētas zaļumballē, kur uz skatuves muzicējošie personāži par laimi netraucē baudīt alu ar desiņām, vai stacijas bistro, kur fona mūzikas loma ir noslāpēt pie blakus galdiņa sēdošo ēšanas laikā izdalītās pļekšķināšanas skaņas.
Vēlos atvainoties Marijai Naumovai šo koncerta apmeklētāju vietā, jo viņa spēj pārsteigt ne tikai ar samtainu, niansētu un juteklisku dziedājumu, bet arī ar žilbinošām dejas kustībām un spēju uz skatuves atrasties un noturēt lielākās daļas publikas interesi divas reizes pa pusotrai stundai piecos krāšņos tērpos ar pusstundas pauzīti.
Seko mums 
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
