Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš bērnības atceros vecāsmātes Lidijas stāstīto par mācībām pamatskolas klasēs padomju okupācijas laikā. Dzimusi 1942. gadā, viņa pieredzēja pēckara gadu izglītības sistēmu. Ņemot vērā tā laika cilvēku atmiņas par neatkarīgo Latviju un aktīvu nacionālo partizānu pretošanās kustību, okupācijas vara tiecās audzināt jauno paaudzi par īsteni ticīgiem komunistiem šķietami elementārā veidā – noturot  politiskās audzināšanas stundas, kur valda nevis domas brīvība, bet partijas diktāts, kur ir viens “pareizais” un pārējie “buržuāziskie”, “fašistiskie” jeb “kaitīgie” uzskati.

Kādēļ to tagad pieminu? Jo pašlaik akadēmiskajā vidē atgriežas šī tieksme noteikt “pareizos” un “nepareizos” uzskatus.

Patlaban es studēju Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, esmu vēstures maģistra programmas 1. kursa students. Programmas ietvaros ir jānoklausās arī obligātie filozofijas sekcijas kursi. Šā semestra kursu “Kultūras teorijas un prakses” docē trīs mācībspēki.

Līdz šim biju domājis, ka akadēmiskā diskusija paredz vārda un domas brīvību, taču kursā iegūtā pieredze liecina, ka daži ideoloģiski postulāti tiek traktēti par neapgāžamām patiesībām, jebkuru no auditorijas nākušu pretargumentu, kas pierāda mācītā aplamību, noraidot kā nederīgu.  

Šajā gadījumā runa ir par “Dzimtes studijām”, ko docē filozofs Igors Gubenko. Lekciju kursa ietvarā uz savu jautājumu “Cik dzimumu ir?” saņēmu atbildi, ka vismaz pieci. Turklāt ar piebildi, ka tā esot novecojusi koncepcija, patiesībā esot vairāk. Tiesa, uz nākamo jautājumu (ko uzdevu vairākkārt), lūdzot nosaukt manā mūžā vēl nedzirdētos papildu variantus, docents tā arī neatbildēja. Saprotams, mūsu diskusija izvērtās polemiskā strīdā, kur sadūrās divi pasaules uzskati – konservatīvais un galēji liberālais.

Taču ar to pietika, lai es uzzinātu, ka cilvēka izpratne par savu dzimumu balstoties izjūtās, tās neesot absolūtas un varot mainīties. Turklāt tā dēvētā “dzimtes identitāte” jeb dzimums, ar ko sevi asociē cilvēks, varot atšķirties no “dzimtes izpausmes”. Proti, vīrietis var izpaust sevi kā sievieti. Manuprāt, tas normalizē acīmredzamo pretrunu starp pašidentifikāciju un pašizpausmi jeb, kā to dēvē docents, performanci. Cilvēka identitāti saskaņā ar mums mācīto veidojot dzimtes identitāte, dzimtes performance, anatomiskais dzimums, seksuālās jūtas, romantiskās jūtas…

Neiedziļinoties jēdzieniskos pinekļos un nepārstāstot kursa saturu, jāatzīst, ka apzināti tiek dekonstruēts konservatīvs pasaules redzējums. Turklāt netiek skaidrots, kāpēc. To pasludina par “atpakaļrāpulīgu”, tādējādi apvainojot lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, un docents turpina runāt par viendzimuma ģimeņu aizstāvēšanu ceļā uz iekļaujošu sabiedrību.

Ironiski, ka iekļaujošas sabiedrības sludinātājs nerēķinās ar vairuma uzskatiem, savos ierakstos vietnē “Twitter” konservatīvos dēvē par “putinistiem” un aizstāv “Dožģj” atstāšanu Rīgā.  

Uz manu argumentu, ka dabā pastāv tikai divi dzimumi, saņemu atbildi, ka šāds uzskats ataino “institucionalizētu heteroseksualitāti”, turklāt cilvēks nedzīvo dabā, bet kultūrā, attiecīgi dzimumam kļūstot par ideoloģisku jēdzienu, ļaujot to interpretēt, kā paši vēlamies. Tomēr es tā arī nesapratu, kādēļ mana “interpretācija” ir nepareiza.

Tiesa, nekas nesākas ar “Dzimtes studijām”. Igors Gubenko ir poststrukturālists. Vienkāršojot skaidrojumu: strukturālisti domā, ka pasaule ir bināra, lietu absolūtā daba ir skaidra un nemainīga. Ir “melns-balts”, “vīrietis-sieviete”, “tēvs-māte”, “labs-slikts” un tā tālāk, savukārt poststrukturālisti to noliedz, sakot, ka starp vīrieti un sievieti pastāv vēl neskaitāmi dzimumi. Nekas nav objektīvs, tā neesamību aizvietojot ar subjektīvismu un sajūtām. Līdz ar to tiek nojaukts jebkāds pamats zem kājām, stingro klinti aizvietojot ar smilšu kaudzi.

Poststrukturālisma ietvaros lasījām Rolāna Bārta tekstu “Autora nāve”. Iesaku izlasīt ikvienam, kas grib izprast šīs ideoloģijas pamatus. Konspektīvi pārstāstot domu, rakstītājam vairs nepieder autora loma, ir zudusi oriģinalitāte, tādēļ autora centrs tiek pārnests uz lasītāju, tā interpretāciju liekot pirmajā vietā. Pavisam īsi sakot, subjektīvisms pāri objektīvismam. Sajūtas pāri prātam. Izdoma pāri racionālajam. Patiesi – karš ir miers, brīvība ir verdzība, nezināšana ir spēks…

Studenti nesaprot, kādēļ tieši poststrukturālisms un dzimtes studijas izpelnījušās vietu akadēmiskajā laukā un studiju saturā. Kādēļ mums jālasa par drag queen? Kādēļ jālasa par to, ka cilvēka dzimums ir balstīts nevis bioloģijā, bet sajūtās? Ka nepastāv patiesība, ir tikai interpretācijas? Tiek nocirstas saknes, un cilvēks kļūst par vēja tramdītu apses lapu. Taču galvenais – par nodokļu maksātāju naudu universitātes līmenī tiek izplatīta tā dēvētā dženderisma ideoloģija.

Jā, ļaunākais ir tas, ka saturs, ko māca, tiek atzīts par ideoloģiju. Šādu atklāsmi panācu no docenta vienlaikus ar piekrišanu manis teiktajam, ka tā ir cīņa par cilvēku prātiem. Pretargumenti, kas pierāda mācītā aplamību, netiek izskatīti. Acīmredzot tie vienkārši nav svarīgi, jo visu nosaka cilvēka pārliecība. Lekcijas vada nevis profesori, bet jaunie poļitruki.

Tagad “dzimtes studijas” ir kļuvušas par tādu kā modes lietu. Daudzi studenti pieņem mācīto kā stilīgu sevis identificēšanas parametru. Vismaz tā studiju saturu cenšas atdarināt pats docents. Līdz ar to tiem studentiem, kam vēl tikai veidojas izpratne par pamatvērtībām, tiek atņemta iespēja šo jautājumu uzlūkot objektīvi.

Nosaucot mani par “atpakaļrāpuli” vai “putinistu”, tādēļ ka es zinu tikai divus dzimumus, tiek diskreditēts ne vien mans viedoklis, bet arī es kā personība. Ne katrs ir gatavs šādam pārbaudījumam. Un tas, ka ne jau Putins vai Orbāns, bet mūsu gēni nosaka to, ka esam divdzimumu būtnes, netiek pat uzklausīts.

Īstenībā tā ir ļoti viltīga totalitāra ideoloģija. Jo LGBT propaganda “dzimtes studiju” ietvarā ir cieši saistīta ar marksismu un tā kultivēto “upura” un “apspiedēja” sindromu. 19. gadsimtā apspiestie bija strādnieki jeb tā sauktais vispasaules proletariāts, tagad upura loma tiek piedēvēta dažādām seksuālām minoritātēm, ko it kā apspiežot “heteronormatīvās domāšanas” pārstāvji jeb tie, kas sevi apzinās kā vīrieti vai sievieti. Pat laulības gredzena nēsāšana ir kļuvusi par apspiešanas izpausmi. Aizstāvēt upuri ir izdevīgi, jo ar to var nopelnīt. Vēl izdevīgāk ir pašiem izdomāt jaunas nabaga apspiesto formas, lai darbs tik drīz nebeigtos.

Humanitārās un sociālās zinātnes Rietumeiropas un ASV universitātēs jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem ir kļuvušas par marksisma ideju centriem. Diemžēl tas pats patlaban vērojams arī Latvijā. Marksisms tiek atzīts par labu un pareizu zinātnisku pieeju kultūras parādību analīzei.  

Ceru, ka šo sadzirdēs iespējami daudz cilvēku, it īpaši tie, kam ir instrumenti un spēks situācijas risināšanai. Ne visi vēlas dzīvot pasaulē, kur patiesība un lietu dabiskā kārtība tiek noliegtas, tās aizstājot ar cilvēka iegribām un sajūtām, sevi noliekot Dieva vietā. Vēlos, lai mana paaudze dzīvo pasaulē, kur katrs apzinās savu lomu.

Varbūt docents nav tik tālu aizdomājies, taču apgalvojums, ka dzimums ir izvēle, aizvaino tos, kas zina, ka ir divi dzimumi. Ka dzimums ir nevis “izvēle”, bet atbildība. Ka vīrietis vēlas būt vīrietis, rūpēties par sievieti un saviem mīļajiem, aizsargāt savu ģimeni, zemi un valsti. Savukārt sieviete vēlas būt sieviete, vīrieša mīlēta, gudra un gādīga, tā, kas neļauj apdzist ģimenes pavardam.

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...