Kad prokuratūra sarīkojusi paraugprāvu par lietām, no kurām neko nejēdz, bet "Pfizer" vakcīnām izšķiestos desmitus miljonu eiro "neredz"
Ilze Viņķele14.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kārtējā tiesas sēde, kurā skatīja manu lietu par it kā bezdarbību Covid 19 vakcīnu iepirkumā. Klausoties bijušo kolēģu liecības, vienā brīdī gribējās raudāt par notiekošā bezjēdzību. Apsūdzībai interesē tikai viens iepirkums, vispār neskatot kontekstu, un tas, kādēļ vakcīnu loģistikai nepiesaistīja armiju.
Kolēģu liecības atmiņā atsvaidzina 2020. gada notikumus, kas nu jau padzisuši. Neziņa, informācijas trūkums, krīzes centralizēta nevadīšana, kurā Veselības ministrija pirmo Covid gadu airēja par visiem, liecības par nenormālo pārslodzi, stresu un izdegšanu, par politiķu kaprīzēm… Bet jautājums paliek – a kāpēc nepiesaistījāt armiju…
Un kolēģu pacietība liecībās apsūdzību izglītot par epidemioloģijas pamata konceptiem. Par to, kas ir “vakcinācijas aptvere” – a kā jūs tā izdomājāt, cik jāvakcinē?, “pūļa imunitāte”, ka vakcinējamo prioritārās grupas pēc riska (ne politiskās konjunktūras, kur daži krita gar zemi, jo vajadzēja valdību vakcinēt pirms pensionāriem) nav Viņķeles izdomājums, bet imunizācijas kā tādas koncepts. Un vēl un vēl…
Šoks un totālais apjukums pēc raganu medību pirmā cēliena 2021. gada sākumā par vakcīnām ir atkāpies, politiski un citu interešu dēļ uzkultās putas noplakušas, un paliek liecības no cilvēkiem, kas savu zināšanu, kompetences un godaprāta ietvaros totālā informācijas trūkuma apstākļos ik dienu, ik stundu pieņēma lēmumus, cenšoties izdarīt labāko.
Liecības tiesā arī iezīmē, cik būtiski katrs mēnesis un pat nedēļas nesa klāt jaunu informāciju, kas īsā laikā mainīja pieņēmumus, lēmumus un rīcības. Bet apsūdzības jautājums - a kāpēc tomēr nepiesaistījāt armiju? Un liecinieku dažādos toņos un intonācijās vaicātais pretī – jūs tiešām neko nesaprotat?
Kad prokurors vienā no manis pratināšanām izmeta frāzi – klausījos parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes un tā arī nesapratu, ko vispār Veselības ministrija 2020. gadā darīja. Mana sejas izteiksme pēc tā lika advokātei iegrūst dunku sānos un nošņākt – lūdzu, nē, lūdzu neko nesaki.
Mana iztiesāšana vilksies pāris gadus. Un, jā, tā ir paraugprāva. Un, jā, es tur stāvu arī par saviem kolēģiem, par to, lai mēs varam no krīzēm mācīties, bet ar paraugprāvām neparalizējam politiskās un valsts pārvaldes spēju reaģēt un lemt citās krīzēs, kurās būs līdzīga neprognozējamība, informācijas trūkums un neskaidrība.
Tomēr paliek viens jautājums – kā ar tām Pfizer vakcīnām, ko pēc ļaunuma saknes izravēšanas vieglu roku par nodokļu maksātāju naudu desmitiem miljonu vērtībā sapirka bez sāta, lai gan jau bija zināms, ka tās nevarēs izlietot.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
