Kad veselības ministrs beidzot paziņos visus “tos” vainīgos daudzu cilvēku nāvēs?
Gntis Bojārs, LTV31.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut ko mērījām un kā mēs vispār varējām ko atļauties secināt. Televīzijas darbu uzraugošā iestāde NEPLP tagad vērtēs, esam vai neesam pārkāpuši likumu un vai ar savu rīcību gadījumā mēs neesot radījuši draudus sabiedrības veselībai. Veselības ministrs Daniels Pavļuts par to jau ir aplaudējis, savukārt viņam tuvu stāvošs cilvēks nepakautrējās piezvanīt pat raidījuma žurnālistei un bilst, ka mēs, lūk, tagad būšot atbildīgi par daudzu cilvēku nāvi Latvijā, jo ne tā, lūk, izskatījusies “AstraZenecas” vakcīna.
Un, atbildot uz šo visu, vairākas replikas.
Pirmkārt. Politiķiem un ierēdņiem, un arī citiem tas var patikt vai nepatikt, bet žurnālistu tiesības ir meklēt atbildes uz aktuāliem jautājumiem dažādos ceļos, tostarp eksperimentēt un, jā, arī veikt tādus pašus antivielu testus, kādi ir pavisam legāli pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Lai arī valsts iestāžu mājaslapās par tiem plašu informāciju neatrast, tos jau kopš pagājušā gada piedāvā Latvijas lielākās laboratorijās, turklāt ne šādas tādas, bet kurām valsts ir uzticējusi un maksā lielu naudu par Covid-19 testu veikšanu.
Cilvēkiem par šiem testiem ir liela interese, daudz jautājumu, un mēs meklējām atbildes. Bet, ja kādam šķiet, ka tie ir absolūti neuzticami, tad šie testi ir steidzami jāaizliedz un par cilvēku masveida apkrāpšanu jāpiesaista Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Otrkārt. Var apšaubīt raidījuma iegūtos rezultātus, sakot, ka tie nav zinātniski, proti, nav testēti ne simti, ne arī tūkstoši, un, jā, tie nav zinātniski, un, ja mēra šādi, tad ikvienam žurnālistam turpmāk, pirms intervēt ikvienu cilvēku, vajadzētu veikt socioloģisku un zinātnē balstītu atlasi, bet... bet mēs drīkstam fiksēt tendences, mēs drīkstētu jautāt, pat ja mums būtu tikai viens tests.
Turklāt šajā gadījumā mūsu veikto testu uzrādītie dati lielā mērā sakrita ar pētījuma rezultātiem, kas publicēts specializētajā izdevumā “Doctus” Latvijas ārstiem un farmaceitiem. Pētījuma nosaukums - “Sars–CoV–2 specifiskās antivielas. Dinamikas un rezultātu analīze ambulatorajiem pacientiem Latvijā”.
Var arī, protams, apšaubīt, vai visas šīs antivielas maz ko vispār nozīmē, jo ir arī cita veida organisma aizsardzības mehānismi, bet, lūk, pētnieki tās pēta un secinājumus publicē, un ne jau Latvijā vien. Un varbūt Veselības ministrija to nezina, bet antivielas nosaka, piemēram, arī Valsts asinsdonoru centrs, pieņemot donoru asinis, un uz šo testu pamata ziņo cilvēkiem, ir vai nav viņi slimojuši ar Covid-19.
Un, treškārt. Par galveno, par “AstraZeneca” (AZ) vakcinētājiem un rezultātiem, kas, jā, koeficientu līmenī uzrādīja zemākus rezultātus. Labi vai slikti, to mēs neinterpretējām, norādot arī raidījumā, ka to spēs atbildēt tikai nākotne. Jautājums arī, kāpēc AZ mērījām pēc pirmās, nevis pēc otrās devas, kā tas bija ar “Pfizer/Biontech” vakcīnām? Un te būtiski atgādināt Imunizācijas padomes vadītājas Daces Zavadskas citātus par šo vakcīnu atšķirību, kas izskanēja raidījumā.
Par “Pfizer/Biontech”:
“Mēs zinām, ka, piemēram, mesindžera vakcīnām ar vienu devu ir tikai 50% aizsardzība, vidēji, jā – tā tas arī ir un pēc otrās devas saņemšanas izveidojās. “Pfizer” tātad laba aizsardzība ir septiņas dienas pēc otrās devas.”
Par “Astra Zeneca”:
“Vīrusa vektora vakcīnām, ko pierāda gan “Jansenss”, gan “Astra Zeneca”. Apmēram divas trīs nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas ir laba antivielu atbilde un noturība. (..) “AstraZeneca” tie cilvēki mierīgi var sagaidīt savu otro devu.”
Lūk, “antivielu atbilde” – minēts Zavadskas citātā, un “Pfizer/Biontech” gadījumā antivielas uzrādījās visos paraugos, bet AZ gadījumā divos paraugos senioriem (13. testa diena) to nebija, bet vēl divos – bija tuvu robežai (19. testa diena). Var tagad teikt, ka mēs Zavadsku pārpratām, var teikt, ka tās ir kādas citas antivielas, var arī teikt, ka, jā, 13 dienas nav precīzi divas nedēļas, var teikt, ka tā visa ir abstrakcija. Bet vai tas atceļ jautājumu par senioru aizsardzību?
Un šajās dienās klāt nācis viens fakts, šoreiz no dzīves, proti, 33 saslimušie pēc vakcinācijas sociālās aprūpes centrā “Rūja”, un tas fiksēts nevis divas vai trīs nedēļas pēc pirmās devas, bet pēc vairāk nekā mēneša (vakcinēti bija 20. februārī). Labā ziņa, ka viņu slimības gaita esot bez nopietniem simptomiem, un speciālisti to saista tieši ar vakcinēšanos.
Bet, lūk, testi pozitīvi un turklāt masveidā, un tas liek uzdot jau nākamos jautājumus, piemēram, ko darīt tālāk ar valsts statistiku, uz kuras skaitļiem šobrīd turas ierobežojumi. Varbūt vairs nevajag testēt vakcinētos seniorus, ja jau viss labi?!
Un arī šādus jautājumus mēs drīkstam uzdot! Tiesa, jāatzīmē, ka raidījuma veidošanas laikā valsts galvenais infektologs Uga Dumpis no sarunas atteicās. No līdzdalības studijā atteicās arī Veselības ministrija un arī ministrs, deleģējot uz šiem “mazsvarīgajiem” jautājumiem Valsts zāļu aģentūras speciālisti, kura, jautāta par senioru aizsardzību, spēja vien atbildēt, ka šī aizsardzība ir pietiekama.
Un visbeidzot... ja veselības ministrs tagad tik kaislīgi ir meties cīņā ar “Aizliegto paņēmienu”, kas visu sagroza, un grib, lai mēs ierēdņu vietā veidojam “vakcinācijas avīzi”, tad tomēr, tomēr man ļoti gribas zināt, kad ministrs beidzot paziņos visus “tos” vainīgos daudzu cilvēku nāvēs, kuri bija it kā tik gudri un zinoši visos vakcīnu jautājumos, un, kā saka, turēja roku uz pulsa, kādi kur pētījumi, bet tajā pašā laikā ar vieglu roku atteicās no “Pfizer/Biontech” vakcīnām, kādēļ Latvijas vakcinācijas tempi šobrīd ir apkaunojoši zemi. Un kā te ar tiem radītajiem draudiem sabiedrības veselībai?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.