Iesaki rakstu: 
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kuram Arktikas Padomes kuluāros Reikjavīkā plānota atsevišķa tikšanās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, 17.maijā brīdināja Rietumu valstis nepretendēt uz Arktiku. “Visiem jau sen ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir mūsu teritorija, tā ir mūsu zeme,” preses konferencē Maskavā paziņoja Lavrovs, piebilstot, ka Krievija ir atbildīga par drošības garantēšanu Arktikas piekrastē.
Putins pēdējos gados arī piešķīris Arktikas reģionam stratēģisku prioritāti un palielinājis investīcijas militārajā infrastruktūrā un derīgo izrakteņu ieguvē. Krievija arī plāno izmantot jaunus ledlaužus, lai Arktikā būtu iespējams kuģot visu gadu.1
Par to, ka Krievija Arktikas jautājumu uztver ļoti nopietni, liecina tās veiktie pasākumi militārā potenciāla stiprināšanai šajā reģionā. Tie sevī ietver kā militārās tehnikas pilnveidošanu darbībai Arktikas apstākļos, tā arī militāro objektu izveidi un personālsastāva izvietošanu tajos.
Saprotams, ka attiecīgās darbības netiek veiktas tāpat vien. Turpinoties globālajai sasilšanai, ziemeļu jūrās zūd ledus, un tās kļūst pieejamākas gan derīgo izrakteņu ieguvei, gan kuģošanai.
Pēdējos gados plašā teritorija ar ekstremāliem un neviesmīlīgiem apstākļiem ir kļuvusi par valstu ģeopolitiskās konkurences vietu vismaz četru pamatiemeslu dēļ. Pirmkārt, reģiona šelfā atrodas milzīgi dabas resursi. Otrkārt, tur atrodas Ziemeļu jūras ceļš, kas ir īsākais kuģošanas ceļš no Āzijas uz Eiropu. Treškārt, piesārņojuma, ledus sasilšanas un kušanas ietekme uz cilvēku dzīvi un ekonomiku. Visbeidzot, pār ziemeļpolu ved īsākais ASV un Krievijas raķešu ceļš uz svarīgākajiem pretinieka stratēģiskajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem objektiem.2
Tomēr te jāpievērš uzmanība Lavrova izteikumam – Rietumu valstīm nepretendēt uz Artiku.
Vispār patiesībā Lavrovam nav ne mazākā pamata tā teikt, jo Arktika ir zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam. Arktikā ietilpst Ziemeļu ledus okeāns, tā jūras, kā arī Eirāzijas (Krievijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas) ziemeļi un Ziemeļamerikas (Aļaskas, Kanādas, Grenlandes) ziemeļi. Arktika ir starptautiska teritorija ar noteiktu tiesisko režīmu, respektīvi, tā nepieder nevienai valstij (izņemot iepriekš nosaukto valstu daļas), un to var izmantot visas valstis.3 Krievijai nosacīti ir garākā krasta līnija, bet, ja skatāmies pēc teritorijas plašuma, tad situācija ir uzreiz citādāka.
Līdz ar to Krievijas pašpasludinātās tiesības uz Arktiku ir jāvērtē tieši tādā pat griezumā kā visi citi tās nekaunīgie izlēcieni. Protams, ka katra valsts savā teritorijā var darīt, ko vēlas. Vai tā būtu Krievija, Kanāda vai kāda cita valsts, savukārt, ja mēs runājam par teritorijām, kuras tieši nepieder nevienam, pašlaik starptautiskā sabiedrība ir kārtējās izvelēs priekšā: vai nu diplomātiski paklusēt par Lavrova paziņojumiem, vai arī skaidri un nepārprotami pateikt, ka Arktika pieder visiem un, ja kāds centīsies pievākt to, kas viņam nepienākas, lai rēķinās ar sekām. Savukārt, ja Rietumu valstis, īpaši Arktikas Padomes dalībvalstis, tagad pieklājīgi paklusēs, Krievija to iztulkos kā akceptu tās ambīcijām.
Viena lieta ambīcijas, otra to reālā īstenošanas iespēja, pieņemot, ja tas būtu iespējams. Tātad, neskatoties uz it kā kareivīgo Krievijas retoriku, “visiem sadošanā pa zobiem”4 kā parasti ir vairāk blefa nekā īstenības. Piemēram, Krievijai ilgstošo sankciju dēļ ir lielas problēmas ar dažādu materiālu iegūšanu vai izstrādi. Būtisku lomu arī spēlē faktiskā turēšanās pie PSRS laiku plānveida ekonomikas.5 Viss kopumā noved pie tā, ka teorētiski un uz papīra viss izskatās varbūt pat ļoti vareni, bet dzīvē…
Attiecīgi arī Arktikas jautājumā – Krievija ir veikusi demonstratīvus soļus, lai starptautiskajai sabiedrībai parādītu, ka tā ir spēcīga spēlētāja, bet realitātē un ilgtermiņā to visu var salīdzināt ar zālītes krāsošanu izrādīšanās nolūkos. No attāluma izskatās skaisti, bet, pieejot tuvāk un pēc lietus, – viss ir tāds, kāds tas ir.
1 https://skaties.lv/zinas/arvalstis/blinkens-vasingtona-velas-izvairities-no-arktikas-militarizesanas/
2 https://www.delfi.lv/news/versijas/aris-jansons-arktika-nedrikst-uzvesties-ka-privatipasuma.d?id=53206045
3 https://lv.wikipedia.org/wiki/Arktika
4 https://ria.ru/20210520/putin-1733146538.html
5 https://www.bbc.com/russian/news-56886362
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
