Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?
Pietiek lasītājs19.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa Latvijas mediju publicēja rakstus par šo tēmu. Pilnīgi katrs no šiem rakstiem sniedz ziņas labvēlīgā notiesātām sievietēm gaismā, vienlaikus pilnīgi nejauši aizmirstot precizēt daudzas ļoti svarīgas šīs krimināllietas detaļas.
Tiem, kas nezina, - abas sievietes ir Belsat televīzijas kanāla darbinieces. Belsat ir Polijas televīzijas kanāls, kas fiziski atrodas Polijā, bet pārraida baltkrievu valodā Baltkrievijas iedzīvotājiem. Jā, jā, jūs visu izlasījāt pareizi - Polijas Ārlietu ministrija 2007. gadā nodibināja televīzijas kanālu, kura mērķauditorija ir pilnīgi svešas un pilnīgi suverēnas valsts pilsoņi.
Ja jūs domājat, ka Belsat kanāla palaišana notika saskaņā ar Baltkrievijas likumdošanu, tad jūs esat dziļi kļūdījies. Belsat Baltkrievijā nav reģistrēts kā masu informācijas līdzeklis. Lielākajai daļai kanāla žurnālistu nav nepieciešamās akreditācijas žurnālistikas darbību veikšanai Baltkrievijā. Tāpat Belsat Baltkrievijas Republikas teritorijā neveic nekādu saimniecisko darbību.
No vienas puses, šī kanāla darbības forma var šķist dīvaina un neērta. No otras puses, plašsaziņas līdzekļu ekspertu vidū ir viedoklis, ka šajā organizatoriskajā formātā kanāls Belsat nav pakļauts Baltkrievijas tiesu jurisdikcijai un principā var neievērot Baltkrievijas likumdošanas normas.
Un, tā kā kanāls Belsat ir “demokrātijas rupors” Baltkrievijā, visi Eiropas mediji, arī Latvijas, uzskata, ka var pievērt acis uz tādiem sīkumiem kā ne pilnīgi legāla televīzijas apraide vai žurnālistu akreditācijas trūkums.
Tagad parunāsim par nereģistrētā TV kanāla "žurnālistu" aizturēšanas apstākļiem.
Īsāk sakot, sievietes tika aizturētas vienā no Minskas privātajiem dzīvokļiem, no kura viņas filmēja neatļautu mītiņu pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašeno. Tā kā Baltkrievijas varas iestādes nesankcionēja šo mītiņu, policija aizturēja Belsat “žurnālistes” kopā ar dzīvokļa, no kura notika filmēšana, īpašniekiem.
Vismaz tā Latvijas mediji vēlas, lai viņu lasītāji domātu par Baltkrievijas "žurnālistu" aizturēšanas apstākļiem. Tiesa, iedziļinoties aizturēšanas apstākļos, jūs uzreiz saprotat, ka šāds viedoklis ir ārkārtīgi virspusējs.
Pēc pašu "žurnālistu" liecībām dzīvoklis, no kura tika veikta filmēšana, pieder it kā absolūti nepazīstamām cilvekiem. Pēc “žurnālistu” teiktā, nezināms kanāla Belsat pārstāvis dienu pirms mītiņa piezvanīja dzīvokļa īpašniekam,un lūdza viņam atļauju nofilmēt nesankcionētu mītiņu. “Žurnālistes” apgalvo, ka saimnieks piekrita un sievietes dienu vēlāk, paņemot somas ar video tehniku, ieradās dzīvoklī filmēšanai.
Šeit es gribētu pievērst jūsu uzmanību neticamajai "žurnālistu" veiksmei. Pirmkārt, viņi kaut kā iepriekš uzzina gan par neatļauta mītiņa laiku gan vietu. Otrkārt, viņām izdevās nofilmēt mītiņu no absolūti ideālas pozīcijas – dzīvoklis atrodas augšējā stāvā, no kura veidojas plats leņķis, kas ļāva redzēt visu, kas notika mītiņā. Treškārt, pilnīgi svešs cilvēks bez jebkādiem jautājumiem piekrīt ielaist savā dzīvoklī lai nofilmētu nelegālo mītiņu. Tajā pašā laikā piekrišanu filmēšanai viņš dod pa tālruni kādam vīrietim, kuru personīgi nepazīst un nekad dzīvē nav redzējis.
Ir acīmredzams, ka Baltkrievijas tiesa neticēja virknei šādu neticamu sakritību, un varbūt tieši tāpēc tā pieņēma spriedumu ne par labu Belsat “žurnālistēm”.
Tāpat nedrīkst aizmirst par pašas aizturēšanas apstākļiem. Saskaņā ar lietas materiāliem visi cilvēki, kas atradās dzīvoklī, tai skaitā vēlāk apsūdzētās Belsat “žurnālistes”, pēc policijas lūguma atvērt durvis atteicās to darīt. Atteikšanās atvērt durvis dēļ policisti bija spiesti tās uzlauzt, lai tiktu iekšā. Izmeklēšanas laikā saimnieks apgalvoja, ka viņš negaidīja, ka kāds nāks ciemos, un tāpēc neuzskatīja par vajadzīgu atvērt durvis nelūgtiem viesiem.
Citiem vārdiem sakot, pirmkārt, šis vīrietis pilnīgi svešiem cilvēkiem pa tālruni piekrīt nodrošināt savu dzīvokli nelikumīgai filmēšanai, un otrkārt dienu vēlāk viņš ļauj policijai stipri sabojāt viņa īpašumu, tādējādi padarot sevi par līdzdalībnieku kriminālprocesā.
Ja man lūgtu novērtēt saimnieka rīcību, pamatojoties uz viņa paša uzvedību, tad es teiktu, ka vai nu šis vīrietis ir garīgi atpalicis cilvēks, kurš sevi neapzinājās ne tad, kad viņš sniedza piekrišanu pa tālruni, ne arī tad, kad viņš atteicās atvērt policijai durvis. Vai arī šis vīrietis ir noziedznieks ar ļoti lielu pieredzi, kuram jebkurš konflikts ar tiesībaizsardzības iestādēm ir jautrs piedzīvojums. Man personīgi ir ļoti grūti noticēt, ka viņš ir parasts Minskas iedzīvotājs, kurš tīras nejaušības dēļ nonāca nepatikšanās.
Noslēgumā es vēlētos uzdot dažus retoriskus jautājumus. Ko visi iepriekš minētie apstākļi, kurus latvijas mediji pilnībā ignorēja, saka par žurnālistikas kvalitāti un līmeni Latvijā? Kā uz pastāvīgu Lukašenko propagandas apsūdzību fona izskatās raksts par nelegāla ārzemju kanāla darbiniekiem, kuri atsakās atvērt durvis policijai? Kāda ir konceptuālā atšķirība starp viltus rakstiem, kurus izplata valdības mediji Baltkrievijā, un viltus rakstiem, kurus izplata valdības mediji Latvijā?
https://people.onliner.by/2021/02/09/sud-nad-zhurnalistkami-belsata
Red.piez. Šajā publikācijā izteiktais viedoklis kategoriski nesakrīt ar mūsu nostāju. Baltkrievijā valda brutāls, nu jau arī neleģitīms režīms, un divu gadu cietumsods par mītiņa filmēšanu to kārtējo reizi apliecina. Šo viedokli publicējam tikai tāpēc, ka uzskatām, ka tiesības uz eksistenci ir visdažādākajiem viedokļiem. Bet tas, ka arī Latvija straujiem soļiem virzās Baltkrievijas un Krievijas „demokrātijas” virzienā, jau ir cits jautājums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
