Kāda ir Baltezera māja, kuras īrei deputāts Gobzems tērē vismaz trīs ceturtdaļas oficiālo – „ne tumbočkas” ienākumu
PIETIEK04.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas tāds īpašs ir Baltezera savrupmājā, kuras īrei Saeimas deputāts Aldis Gobzems ir gatavs tērēt vismaz trīs ceturtdaļas savu oficiālo – „ne tumbočkas” mēneša ienākumu? Tā kā mājas īpašnieki to ir izlikuši pārdošanā, nu ikvienam interesentam ir iespēja iepazīties ar tautas kalpa pašreizējo mītni gan no iekšpuses, gan no ārpuses.
Kā rāda Saeimas informācija, Gobzema mēneša ienākumi – ņemot vērā, ka viņam nav izdevies iekļūt nevienas parlamenta komisijas vadībā – ir 2963 eiro pirms nodokļu nomaksas. Nodokļu kalkulatori rāda: ja pieņem, ka deputātam ir divi apgādājami mazgadīgi bērni, viņa oficiālie ienākumi ir 2020 eiro mēnesī.
Gobzems savā šā gada pavasarī iesniegtajā amatpersonas deklarācijā ir apgalvojis, ka viņam neesot nekādu skaidras vai neskaidras naudas uzkrājumu, tikai nepilnus 15 tūkstošus eiro lielas parādsaistības. Saeimas deputātiem ir nopietni citu nodarbju ierobežojumi, turklāt Gobzems ir arī izslēgts no advokatūras.
Māja pašlaik ir izlikta pārdošanā, taču pārdevēju pārstāve Pietiek atzina, ka to ir iespējams arī īrēt par 1800 eiro mēnesī, kas nozīmē, ka Gobzems to pašlaik īrē par ja ne šo summu, tad noteikti vismaz 1500 eiro mēnesī (pats viņš nekādas konkrētas summas nevēlas atklāt).
Tātad Saeimas deputāts, kurš bieži ir uzstājies par citu amatpersonu finanšu skaidrību, pats mājas īrei tērē vismaz trīs ceturtdaļas no saviem oficiālajiem mēneša ienākumiem (neskaitot to, ka, visticamākais, atsevišķi jāmaksā arī par elektrību, komunikācijām utt.).
Latvijā gan ir daudzas ģimenes, kas iztiek arī ar 400-500 eiro mēnesī, kuri Gobzemu ģimenei (Gobzema sieva pašlaik auklē divus mazus bērnus) paliek pēc mājas īres nomaksas. Taču ne visām ģimenēm valdījumā un lietošanā ir divas Mercedes markas automašīnas (tostarp GL sērijas džips), par kurām jāveic mēneša maksājumi un jāsedz ekspluatācijas izdevumi, kā arī jāuztur vismaz divi labradora šķirnes suņi.
Bez papildu ienākumiem šādi izdevumi nav sedzami, kas nozīmē, ka līdzās oficiālajiem ienākumiem Gobzems ik mēnesi ir spiests „no tumbočkas” izvilkt vēl vismaz 1000-1500 eiro.
Kamēr pats deputāts nekādus skaidrojumus par savu finansiālo brīnumu nesniedz, aicinot gaidīt nākamo gadu un viņa nākamo amatpersonas deklarāciju, Pietiek šodien publicē sludinājumu portāla ss.com fotogaleriju, kas sniedz ieskatu – par ko tieši deputāts ik mēnesi atdod trīs ceturtdaļas no saviem oficiālajiem ienākumiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
